Nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadu par Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra galveno režisori strādā Lūcija Ņefedova.
Nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadu par Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra galveno režisori strādā Lūcija Ņefedova. Viņas vadībā tapušas daudzas izrādes, aktiera meistarību mācījušies jaunie talanti. Vērtīgi palīgi bijuši arī direktors Arvīds Matisons un dekorators Edvīns Kalnenieks. Visi trīs viņi teātrī darbojas vēl joprojām plecu pie pleca ar apmēram četrdesmit aktieriem.
«1964. gada 29. decembris – mana pirmā tikšanās ar Ā. Alunāna Jelgavas Tautas teātra kolektīvu. Teātra telpās mirdz Jaungada eglītes, uz galdiem gleznos stikla traukos ūdenī peld neskaitāms daudzums liesmiņu. Mani apņem smaržīga, silta gaisma un īpaša svinīga noskaņa. Bet, tikko esmu paspējusi uztvert svētku atmosfēru, ieraugu acis, kas skatās manī gan nopietni, gan pētoši, gan silti un uzmundrinoši, gan neuzticīgi, gan domīgi … Iepazīstamies. Klausos dzejoļus, skan dziesmas. Kļūst priecīgāk un siltāk – zinu, ja cilvēki mīl dziesmu, tad ar viņiem vienmēr varēs atrast kopīgu valodu …,» tā Lūcija Ņefedova rakstījusi 1969. gadā teātra desmitajā jubilejā.
Arī pašlaik režisore par saviem teātra biedriem saka:
– Tik daudz gaišu cilvēku! Par katru gribētos pateikt kādu labu vārdu. Kolektīvā ir arī dalībnieki, kas tajā darbojas jau daudzus gadus, piemēram, dekorators, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs Edvīns Kalnenieks, kurš ir Latvijā populārs mākslinieks. Bijuši daudzi uzticīgi cilvēki, kas teātrī pavadījuši visu savu radošo mūžu, tāpēc arī šos gadus esam varējuši izturēt. Mūsu aktieri parādījuši pašaizliedzību un milzīgu atdevi. Brīvajā laikā strādāt bez samaksas, daudzas stundas mēģināt, mācīties no galvas garus tekstus – mūsdienās tas ir nenovērtējami. Diemžēl šis laiks diktē savus noteikumus, jo daudzi cilvēki no teātra aizgājuši darba vai biznesa dēļ, kur viņi ir spiesti ziedot arī vakarus, un tas ir saprotami – ikvienam jāpelna iztika.
No teātra repertuāra jānovērtē iestudētās novadnieku Ādolfa Alunāna, Annas Brigaderes un Aspazijas lugas, kuras citi kolektīvi pirms jelgavniekiem apguva nelabprāt. Pati teātra režisore atzīst:
– Brigaderi un Aspaziju cildina arī šur tur citos teātros, bet par Alunānu var teikt, ka mēs viņa darbus pirmie Latvijā atdevām skatītājiem.
Atzīstama ir studijas atjaunošana apmēram pirms trijiem gadiem, kad režisorei pieteikušies apmēram piecpadsmit jauni cilvēki, kas vēlējušies mācīties aktiermākslu. Viena daļa no viņiem darbojas teātrī joprojām. Pagaidām gan studijas darbs netiek turpināts, jo pārāk daudz laika aizņem teātra jubilejas pasākumu sagatavošana, taču gan režisore, gan direktors domā, apsolīt to gan nevarot, ka studija atkal uzsākšot darbību. Turklāt pašlaik liels aktieru ansamblis nav vajadzīgs, jo iestudēt iespējams tikai mazas lugas, kuras var rādīt uz nelielām skatuvēm mazam skaitam cilvēku.
– Ar lielajām lugām agrāk varēja braukāt apkārt pa Latviju un rādīt tās citās pilsētās, tagad pāris reižu nospēlējam Jelgavas kultūras namā, un viss: tās grūti aizvest, – saka L.Ņefedova.
«Teātris – tā ir burvība. Man acīmredzot visvairāk patīk pats izrādes sagatavošanas process teātrī. Ja būtu jāsāk no sākuma, es atkal un atkal gribētu darīt to pašu.» (L.Ņefedova.)
