Beidzamajā laikā pat ļoti daudziem negribas ņemt rokā avīzi vai skatīties «Panorāmu». Korupcija, krāpšana, zagšana, narkomānija, prostitūcija utt. Arvien retāk var uzzināt, ka noticis kas labs.
Beidzamajā laikā pat ļoti daudziem negribas ņemt rokā avīzi vai skatīties «Panorāmu». Korupcija, krāpšana, zagšana, narkomānija, prostitūcija utt. Arvien retāk var uzzināt, ka noticis kas labs. Sākas lielais priekšvēlēšanu bums, tādēļ varbūt mums derētu mazliet padomāt…
Mūsu valdība jau vairāk nekā 10 gadu cenšas pieņemt dažādus lēmumus un likumus, ar kuru palīdzību pēc iespējas ātrāk varētu tikt vaļā no tās iedzīvotāju daļas, kas vistiešākā veidā tikuši aplaupīti. Cita vārda kā «aplaupīti» es nevaru piemērot. Par ko es runāju? Par pensionāriem un daļēji par invalīdiem. Visas mūsu valdības, gan bijušās, gan tagadējās, vaimanā par naudas trūkumu pensiju palielināšanai, bet nez kāpēc tās nebrīnās par jaunizceptajiem miljonāriem. It kā naftas atradņu vai dimanta raktuvju Latvijā nebūtu, toties miljonāri gan ir. Brīnumi, vai ne! Lieta ir gluži vienkārša. Privatizācija un manipulācijas ar naudas reformu, kā arī ar banku sistēmu. Nezinu, cik procentu, privatizējot lielos uzņēmumus, tiek ieguldīts pensiju fondā, bet gribētu gan zināt. Varbūt Lasmanes kundze ir lietas kursā? Tad, lūk, vismaz 70% no privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem būtu ieskaitāmi pensiju fondā. Kāpēc? Vienkārši tādēļ, ka šos uzņēmumus ir veidojuši, tajos savu darbu ieguldījuši gan tagadējie pensionāri, gan viņu vecāki. Ar kādām tiesībām to visu grib iegūt sertifikātu uzpircēji vai sazarotais mafijas tīkls? Ja ļoti grib, lai ņem, tikai pensionāriem vajadzētu sasparoties un šiem darboņiem zināmu procentu daļu piespiest iemaksāt pensiju fondā! Un arī sociālajai aprūpei. Arī pēc privatizācijas.
Mūsu Latvija nav tik liela – salīdzinoši paliela ASV vai Krievijas pilsēta. Bet mūsu kungi vai, varētu teikt, pašu ievēlēti deputāti, ir tā pārstrādājušies, rausdami savās kabatās tautas mantu, ka brīžam savā eiforijā pat aizmirst, kur viņi atrodas. Vienam otram pat Saeimas sēde liekas kā guļamistaba. Varbūt būtu pienācis laiks padomāt pirms vēlēšanām, lai dāsnie sponsori, kas atbalsta partijas, savu naudu novirzītu tautas labklājības celšanai. Lai par nelielo Latviju atbildētu noteikta, patiesi tautas ievēlēta cilvēku grupa, nevis uzmācīgi sīcošs odu bars.
Ar cieņu – jelgavnieks Māris B.
