Jau trešo gadu Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā aprīlis ir metodiskais mēnesis, kad skolotāji dalās pieredzē ar inovatīvām mācību metodēm, bet kolēģi vēro stundas.
Redzēt kopējo ainu
“Tā kā mūsu valsts izglītības sistēmā notiek pārmaiņas un virzība uz kompetencēs balstīta mācību saturu, kur viena no sastāvdaļām ir starpdisciplinaritāte, kas, manuprāt, nozīmē saskatīt kopīgo dažādos mācību priekšmetos, mūsu skolā jau divas nedēļas notiek starpdisciplinārās stundas. Pavisam skolotāji saplānojuši 20 šādas stundas,” stāsta Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Baiba Balode-Lukjanska. Starpdisciplinārās stundas notika visām klašu grupām no 1. līdz 12. klasei.
Direktores vietniece uzsver, ka starpdisciplināro stundu mērķis ir, lai skolēns saprastu, ka vienā mācību stundā mācītais noder arī citā. Piemēram, matemātikā mācītais kvadrāts var noderēt vizuālajā mākslā, arī mājturībā. Savukārt informātikas stundās veidotās shēmas un tabulas ir veids, kā datus iespējams atspoguļot arī citos mācību priekšmetos. Bet vēsturi un mūziku apvieno tēma “Dziesmotā revolūcija”.
“Nevis mācīties atsevišķus priekšmetus, bet redzēt kopējo ainu,” starpdisciplinaritātes būtību raksturo B.Balode-Lukjanska. Viņa piebilst, ka informācija par starpdisciplinārajām stundām tiek popularizēta, par to informējot pilsētas Izglītības pārvaldi un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru, kas sniedz metodisko atbalstu.
Jālauž stereotipi
Starpdisciplinārās stundas vēl nav skolas ikdiena, taču iestrādes bijušas jau pirms tam. Savukārt nākamgad gan šādas stundas vairs nenotiktu kampaņveidīgi, bet jau pastāvīgi, lai arī ne visos mācību priekšmetos tās iespējams saplānot, turpina direktores vietniece. “Protams, tas nenotiek viegli, jo skolotājiem ir jālauž iekšējie stereotipi, bet es esmu saskārusies ar to, kāds gandarījums ir pašam pedagogam, kad veicas, un arī kolēģiem prieks, ka ir izdevies,” atzīst B.Balode-Lukjanska. Kā piemēru viņa min, ka 3. klases audzinātāja starpdisciplinārajā stundā uzzinājusi, cik labi viņas klases bērni prot angļu valodu.
Tāpat jau vairākus gadus Tehnoloģiju vidusskolā notiek stundas “Izzini Jelgavu!”, kad visu klašu skolēni vienu dienu pavada ārpus skolas telpām – pilsētas vidē. Šādas stundas notiek trīs reizes gadā, un bērni gan pētījuši pilsētas ielas, tiltus, mikrorajonus, gan realizējuši tādas tēmas kā “Metāla skulptūras Jelgavā” vai “Trijstūri Jelgavas plānojumā”, turpina direktores vietniece, piebilstot, ka arī tas ir solis starpdisciplinaritātes virzienā.
Viņasprāt, starpdisciplinārās stundas skolotājiem ir kā atslodze, mācību procesa atsvaidzināšana, un arī bērniem ir interesanti. Skolēniem patīk staigāt pa āru un pētīt, grūtāk iet ar rezultātu atspoguļošanu.
Skaita soļus un iepazīst pilsētu
Katra skolēnu grupa stundā saņem darba lapas ar uzdevumiem un tos pilda. Dažādu vecumu bērniem atšķiras uzdevumu sarežģītības pakāpe –sākumskolas bērniem no 1. līdz 4. klasei tiek doti konkrētāki uzdevumi – piemēram, viņi pēta vecpilsētu vai Uzvaras parku. Atšķiras arī 5. un 11. klases audzēkņu uzdevumi – sarežģītības pakāpe tiek palielināta. Notiek arī sasaiste ar mācību vielu, kuru bērni pašlaik apgūst.
Gatavojoties skolas simt gadu jubilejai, tapusi arī īpaša stunda “Ejam uz 100”, kad bērniem tika dots uzdevums apmeklēt visas ēkas, kur kādreiz atradusies skola – “Academia Petrina” Akadēmijas ielā, kā arī ēkas Skolotāju un Sarmas ielā. Taču, tā kā mērķis ir starpdisciplinaritāte, nepietiek tikai ar ēkas apskati un noskaidrošanu, kas tur atrodas pašlaik.
Bērniem savos mobilajos tālruņos bija jāieslēdz soļu skaitīšanas aplikācija, jānoiet un jāsaskaita 10 000 soļu, jānoskaidro, cik kaloriju patērēts, veicot šo soļu skaitu. Mājturības priekšmetā bija jāizdomā ēdiena recepte, lai atjaunotu patērētās kalorijas, bet vizuālajā mākslā – recepte jāvizualizē.
Tāpat, izmantojot “Google” kartes, skolēniem vajadzēja zīmēt maršruta blokshēmas, bet sociālajās zinībās bija jāsagatavo prezentācija ar skolas ēku attēliem, minot laika posmu, kad tur bijusi skola un kas atrodas patlaban.
“Mūsu skolā starpdisciplinārās stundas notiek četras reizes gadā, un ik reizi tiek izvēlēti citi priekšmeti, kuros skolotāji mums izveido uzdevumus. Katrai klasei tie ir dažādi. Populārākais veids, kā šie uzdevumi jāpilda, ir saistīts ar pilsētas objektiem, līdz kuriem ir jāaiziet, jānofotografē, un vēlāk jāveido prezentācija par tiem. Manuprāt, šis ir viens no labākajiem paņēmieniem, kā iepazīt savas pilsētas apkārtni un vēsturi. Katra šādi pavadīta diena ir pozitīvāka par ierastajām mācību stundām,” stāsta 11.i klases audzēknis Nils Jaunsubrēns.
