Pirms pāris nedēļām barikāžu atceres laikā Marutas un Modra Jansonu zemnieku saimniecībā «Līči» viesojās agrākais radiožurnālists un politiķis Aivars Berķis.
Pirms pāris nedēļām barikāžu atceres laikā Marutas un Modra Jansonu zemnieku saimniecībā “Līči” viesojās agrākais radiožurnālists un politiķis Aivars Berķis. Viņš stāstīja par saviem piedzīvojumiem politiķa un žurnālista
dzīvē, kā arī atcerējās 1991. gada notikumus.
Aivars Berķis bija viens no redzamākajiem mūsu nevardarbīgās pretošanās varoņiem 1991. gada augusta puča laikā. Viņš līdz pēdējam palika pie Latvijas Radio diktora pults. Saprotot, ka viņu tūlīt arestēs impērijas aizstāvji – OMON kaujinieki –, viņš atvadījās no klausītājiem un palaida radioviļņos Latvijas valsts himnu. Lūk, ko viņš par šo laiku stāstīja pats.
“Janvāra barikāžu laikā Doma laukums bija tāda kā prieka sala. Skanēja mūzika, daži pat dejoja – viss notika. Doma baznīcā, kur ārsti gatavojās uzņemt ievainotos, no kaujas gāzēm cietušos, tu jau saprati, ka joku te nav. Vēl grūtāk bija tiem, kas atradās barikāžu ārējā lokā. Kuru katru mirkli tur varēja ierasties “omonieši”, par tevi izņirgāties, pazemot. Tu jau arī nezināji, kas notiek augšā. Vai tie, kas ir pie varas, tevi nenodos.
Man personīgi iznāca strādāt radiomājā arī augusta puča laikā. Toreiz piebrauca pie janvārī izbūvētajām barikādēm vairākas bruņumašīnas un, aizāķējot ar trosēm, mēģināja atvilkt no nama ieejas betona bluķus. Izraustījās, izraustījās – nekā. Tomēr galu galā “omonieši” radionamā ielauzās un mūs saņēma ciet. Toreiz es viņiem redzēju traku cilvēku acis. Tā kādreiz gadās, ka jautrā kompānijā viens apdzeras tā, ka vairs neko nesaprot. Ar viņu tad vairs nav jēgas saprātīgi runāt un mēģināt kaut ko iestāstīt. Vīrs ir kļuvis ārprātīgs. Apmēram tādi bija “omonieši”. Te tikai jāgudro, kā paliksi dzīvs, jo no šiem cilvēkiem varēja sagaidīt visu ko.
Es domāju, ka šajā situācijā darbojās kāds trešais spēks jeb kūdītājs, kas “omoniešus” tracināja. Kad viņi ielauzās radiomājā, visi kliedza: “Kas šāva?! Kas šāva no jumta?” Pēc tam tiesā, kur es arī piedalījos kā liecinieks, viņi apgalvoja, ka kāds no jumta uz viņiem šāvis.
Starp citu, vienu brīdi, šķiet 19. augustā, tika ziņots, ka arī es esmu nošauts. Bija redzēts kāds vīrs, kas gulējis uz bruģa pie radiomājas. Pēc tam piebraukusī smagā automašīna viņu aizveda. Ziņu par manu iespējamo nošaušanu dabūja zināt mans tēvs, un brīdi vēlāk cilvēki šajā vietā uz bruģa nolika ziedus. Tiesā, kad tika skaidrots, kas tad tur īsti notika, piecēlās viens “omonietis” un teica: “Tas biju es, kas, no jumta sašauts, tur gulēju, un mani arī ar smago mašīnu aizveda.”
“Līču” saimnieks Modris Jansons “Ziņām” teica, ka tikšanās ar Aivaru Berķi viņš cer turpināt. Turklāt tā esot Imanta Ziedoņa ideja, ka Berķis ir labs stāstnieks, kuram gan pašam neesot laika rakstīt, taču būtu labi, ja viņa atmiņas paliktu nākamībai.
