Vilces pilskalns ir viens no 24 pašlaik zināmajiem zemgaļu pilskalniem.
Vilces pilskalns ir viens no 24 pašlaik zināmajiem zemgaļu pilskalniem. Senlatvieši to ierīkojuši gleznainā vietā – Vilces un Rukūzes upes satekā. Šodien pilskalns ir 12 m augsts, taču agrāk tas bijis krietni lielāks. Pilskalnu gadu simtiem skalo Vilces upes palu ūdeņi, un tā stāvais krasts palēnām nobrucis.
Vilces pilskalns ir apvīts senām teikām un leģendām. Kāda teika vēsta, ka pilskalns nekad nav bijis ienaidnieku ieņemts. Lai pils nenonāktu krusta karotāju rokās, senie zemgaļi koka pili nodedzinājuši paši un kopā ar ģimenēm un bērniem aizgājuši uz Tērveti, lai turpinātu cīņu. Vilces tūkstošgadnieks glabā sevī ne vienu vien seno zemgaļu rokām darināto darba rīku un trauku paliekas, rotas, kur nu vēl daudzos likteņstāstus! Taču Vilces pilskalns ir tikai viens no apkārtnes kultūrvides objektiem. Apkaime ir piesātināta ar kultūras un dabas pieminekļiem. Turpat pilskalnam līdzās atrodas Zaķu pļava, kuru daudzi Jelgavas rajona iedzīvotāji pazīst kā sporta un atpūtas vietu un droši vien pat nenojauš, ka pļava atrodas pilskalna pakājē.
Svētes, Vilces un Rukūzes upes krasos konstatēti smilšakmens slāņa atsegumi. Skaistu dabas ainavu veido Vilces muižas parks un grava, 19. gadsimta akmens tilts un Mūrmuižas kaujas vietas. Vilces mežniecības teritorijā atklātas melnā stārķa ligzdošanas vietas. Ar 1999. gada 26. jūlija Vilces pagasta Padomes sēdes lēmumu septiņiem pagasta bioloģiski un ainaviski vērtīgiem dabas objektiem piešķirts vietējās nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss. Ir apsveicami, ka pagasta sabiedrība apzinās kultūrvides vērtību un nozīmi – ir sperts atbildīgs un nozīmīgs solis. Bet ar to viss ir tikai sācies, jo kultūrvide ir jāciena, jāapzinās un galvenais – jākopj!
Ina Lastovecka,
Jelgavas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspektore
