Pierādījumi liecina, ka tējas dzeršana var novērst šūnu bojājumus, kas izraisa vēzi, sirds slimības un iespējams arī citas kaites.
Pierādījumi liecina, ka tējas dzeršana var novērst šūnu bojājumus, kas izraisa vēzi, sirds slimības un iespējams arī citas kaites. Tas atklāts ASV Lauksaimniecības departamenta, Tējas padomes, Amerikas Vēža sabiedrības un citu grupu atbalstītā pētījumā.
Iespējams, ka drīz zinātnieki ieteiks saslimšanas riska samazināšanai uzturā lietot ne tikai pēc iespējas vairāk augļu un dārzeņu, bet arī tēju. «Dažos aspektos par to var domāt kā par pārtikas augu,» norādīja Bostonas Taftsa universitātes pārtikas speciālists Džefrijs Blumbergs.
Viņš sacīja, ka tējā ir ļoti daudz fitoķimikāliju – molekulu, kas funkcionē kā antioksidanti. Tie darbojas pret DNS šūnu bojātājiem, brīvajiem radikāļiem – uzlādētām daļiņām, kas organismā rodas no saules gaismas, ķimikālijām, daudziem pārtikas produktiem un no vienkārša ikdienas stresa. Bojātas DNS šūnas ir pirmais solis uz vēzi un sirds slimībām.
Antioksidanti ir dažādi vitamīni, piemēram, A un C, taču vielas, kas darbojas līdzīgi, atklātas arī tējā.
«Vajadzēja paiet aptuveni 30 gadiem, lai pilnībā novērtētu šo sastāvdaļu svarīgumu,» norādīja Dž.Blumbergs, kas strādā par padomnieku gan ASV Pārtikas un zāļu administrācijā, gan Tējas padomē.
Ar ASV Lauksaimniecības departamenta atbalstu veiktais pētījums liecina, ka tējas dzeršana var mazināt risku sasirgt ar sirds slimībām, jo tēja pazemina holesterīna līmeni.
Mērilendas štatā bāzētā ASV Lauksaimniecības departamenta Beltsvilla Cilvēku pārtikas pētījumu centra izpilddirektors Džozefs Džads veica izmēģinājumu ar astoņiem vīriešiem un astoņām sievietēm, kas piekrita trīs nedēļas ēst un dzert tikai to, ko viņiem izsniedza Beltsvilla laboratorijā.
«Mēs viņiem devām dzērienu, kas atgādināja tēju – ūdeni ar tās nokrāsu,» stāsta pētnieks. Brīvprātīgo grupai pēc tam vēl trīs nedēļas tika dotas piecas krūzes tējas dienā.
«Atklājām, ka eksperimenta dalībnieku asins lipīdos, kad viņi dzēra tēju, salīdzinot ar laiku, kad viņi lietoja ūdeni, par aptuveni 10 procentiem samazinājies zema blīvuma lipoproteīns – «sliktais» holesterols,» norādīja Dž.Džads. Kopumā holesterola līmenis šajās trijās nedēļās samazinājies par sešiem procentiem. «Tēja neatstāja nekādu iespaidu uz «labajiem» holesteroliem,» viņš piebilda.
Doktore Imana Hakima no Arizonas universitātes un Arizona Vēža centra vadīja izmēģinājumus ar 140 smēķētājiem, lai novērotu, vai tējas dzeršana var samazināt DNS kaitīgas ķimikālijas. Zinātnieki nolēma pētīt ķimikāliju 8-OhDG, kas saistīta ar DNS šūnu bojājumiem.
«Izmēģinājuma dalībniekiem tika lūgts ēst visu, ko viņi vēlas, un vienkārši papildus dzert tēju,» sacīja doktore.
Četrus mēnešus pētījumā iesaistītie brīvprātīgie dzēra zaļo vai melno tēju, vai ūdeni. Pēc tam tika pārbaudīts 8-OhDG daudzums urīnā. «Mēs atklājām, ka zaļās tējas lietotāju grupā [šo ķimikāliju] īpatsvars bija samazinājies par 25 procentiem,» stāsta I.Hakima.
8 – OhDG daudzums nebija mainījies to cilvēku organismā, kas dzēra melno tēju vai ūdeni. «Mēs domājam, ka zaļās tējas iedarbība ir saistīta ar oksidatīvā stresa samazināšanos,» piebilda I.Hakima.
Tomēr zinātnieki uzskata, ka nepieciešams veikt vairāk pētījumu, lai uzzinātu, kādā veidā tēja ietekmē DNS šūnu bojājumu mazināšanos.
