Ozolnieku novada koris «Līga» pulcē dažāda vecuma un profesiju pārstāvjus, kas daļu brīvā laika velta kopābūšanai un dziedāšanai.
«Līgas» pirmsākumi meklējami 1995. gada septembrī, kad diriģente Inta Zakenfelde nolēma dibināt jaunu kori. Patlaban tas mājvietu radis Jelgavas rajona Ozolniekos, bet dzīves ceļi bijuši dažādi. Diriģente atklāj, ka nav veicies viegli, bet pašlaik kolektīvs «uzšūpojies» uz pozitīvas nots.Savam priekamSākotnēji koris mājas rada Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē, kur mēģinājumus ļāva rīkot toreizējā dekāne Baiba Rivža. Pēc kāda laika diriģente sāka strādāt Šķibes pamatskolā (Glūdas pagastā), un arī koris devās līdzi. Tajā laikā dziedātājiem piepulcējās vietējie Glūdas pagasta ļaudis. Mēģinājumi notika gan Jelgavā, gan Šķibē. Bet kādā brīdī koristi atzina, ka tas ir dārgs prieks, jo viss prasa naudu – aizbraukt uz kādu pasākumu, iegādāties tērpus, bet arī pagastam tas nebija pa kabatai. Tāpēc kādu laiku «Līga» palika gandrīz «uz ielas». «Tomēr cilvēki gribēja dziedāt, un kopīgi tika meklēti risinājumi. Tajā brīdī Ozolniekos savu darbību nesen bija beidzis ļoti labs koris «Arka». Līdz ar to vietējā tautas nama direktore Rita Barona, dzirdējusi, ka kāds kolektīvs meklē mājas, aicināja mūs uz Ozolniekiem, kur esam jau ceturto sezonu,» atceras I.Zakenfelde. Kolektīvs laika gaitā arī «apaudzis» ar vietējiem ļaudīm.Lai cik aizņemti darbinieki un ģimenes cilvēki būtu koristi, viņi atrod laiku dziesmai, un tas dod pozitīvo enerģiju tikt galā ar apkārt notiekošo. Pašlaik korim mēģinājumi retāk notiek Ozolniekos, lielākoties – Jelgavā, jo tur strādā ievērojama daļa dalībnieku. Pārsvarā viņi dzied savam priekam, tikai daži mācījušies bērnu mūzikas skolās.Līgas vieno un dziedDiriģente stāsta, ka pie nosaukuma koris ticis vairāku iemeslu dēļ. Mūzikā vārdam «līga» ir vairākas nozīmes – tas ir kā pusloks, kas savieno atsevišķas notis, kā arī veselu teikumu, veido frāzi. Tas ir kā pamats korim – vienotība. Kolektīvā ir arī vairākas Līgas.Repertuārā iekļautas gan latviešu kora dziesmu klasikas pērles, gan tautasdziesmu apdares, gan mūsdienu komponistu sacerējumi, protams, iecienīta arī Raimonda Paula daiļrade.Uz pozitīva viļņaKoris piedalās dziesmu svētkos un citos ar kora mūziku saistītos pasākumos, kuplina Ozolnieku novada sarīkojumus. «Līga» pārstāv savu novadu arī dažādos Jelgavas rajona koriem organizētos sarīkojumos. «Cilvēkiem patīk, un kāpēc gan neizmantot iespēju, jo repertuārs mums ir plašs,» teic mūziķe.Pēdējie gadi bijuši diezgan ražīgi. Ļoti veiksmīgi aizvadītas dziesmu svētku skates, dziedāts pusfinālā kopā ar stiprākajiem koriem.Pēc šā «uzrāviena» janvārī «Līga» devās uz Daugavpili, starptautisko garīgās mūzikas festivālu «Sudraba zvani», uz kuru tika uzaicināti desmit spēcīgi kori. Diriģente atceras, ka gūti spilgti iespaidi. «Pašlaik esam uz pozitīva viļņa un uz tā arī turamies,» teic I.Zakenfelde. Viņa piebilst, ka nevarētu iztikt arī bez atbalsta, ko saņem no Ekonomikas fakultātes dekānes Irinas Pilveres, Ozolnieku novada priekšsēdētāja Māra Aināra un tautas nama vadītājas R.Baronas. Viņi palīdz un ļauj attīstīties.Korim bija izveidojusies tradīcija Ziemassvētkos koncertēt Latvijas pilīs. Dziedātājiem tas ļoti patika – uzstāšanās vakartērpos, pēc koncerta balle. Uz šiem svētkiem koristi vienmēr vēlas kādu kopīgu kolektīva sarīkojumu.Iecienīts arī pasākums Jaunsvirlaukas pagastā, kur jauktais koris «Svīri» pie sevis aicina dziesmu svētku virsdiriģentus un rajona korus, lai kopīgi sadziedātos.Ir arī «dārgakmeņi» Diriģente stāsta, ka kolektīvs nav svinējis nevienu jubileju, tāpēc 15 gadu pastāvēšana noteikti jāatzīmē. Dažas idejas I.Zakenfeldei jau padomā, bet, protams, lielākais darbs būs jubilejas gadā. Korī dzied arī cilvēki, kas tur bijuši no pašiem pirmsākumiem, bet durvis atvērtas ikvienam interesentam bez īpašiem vecuma ierobežojumiem.Esmu pateicīga cilvēkiem, ka viņi nāk un dzied, atrod laiku un gribēšanu. «Vairāki dalībnieki teikuši – uz kori nāk ne vien dziedāt, bet arī atbrīvoties no problēmām, aizmirsties. Novērots, ka dažreiz citi ierodas ļoti noguruši, bet pēc mēģinājuma aiziet pozitīvi uzlādēti, pacilātā omā un nogurums kaut kur ir zudis,» stāsta I.Zakenfelde. Viņa priecājas par kora «dārgakmeņiem» – dažiem vīriem, kas kuplina kolektīvu.
