Lai gan ir daudz globalizācijas pretinieku, tomēr būtu grūti noliegt tās sniegtās priekšrocības. Viena no tām ir ļoti straujā medicīnas attīstība, izmantojot augstās tehnoloģijas.
Lai gan ir daudz globalizācijas pretinieku, tomēr būtu grūti noliegt tās sniegtās priekšrocības. Viena no tām ir ļoti straujā medicīnas attīstība, izmantojot augstās tehnoloģijas. Pasaulē vērojama tendence «pietuvināt» diagnostiskās metodes pacientam, kas ļauj viņam savlaicīgi sniegt palīdzību. Šādā aspektā Latvijā beidzamajos gados sākusi iemantot popularitāti tā sauktā transtelefoniskā EKG metode.
Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, ir ļoti liels skaits sirds un asinsvadu slimnieku. Vairāk nekā pusē miršanas gadījumu cēlonis ir tieši šīs slimības. Daudzās valstīs tiek izstrādātas dažādas programmas, ko darīt ar riska grupām. Protams, ļoti nozīmīga ir profilakse, taču tā lielā mērā atkarīga no pašiem cilvēkiem – no viņu uztura, dzīvesveida, dienas režīma, fiziskajām un emocionālajām slodzēm un tamlīdzīgi. Ārstu palīdzība parasti tiek meklēta tikai pēc tam, kad kāda sirds vai asinsvadu kaite kaut vai pašā sākumstadijā ir jau iemantota. Un šajā – medicīniskajā – līmenī ir ļoti svarīgi pacientu, viņa sirds un asinsvadu stāvokli novērot (monitorēt).
Viens no paņēmieniem ir elektrokardiogrāfija. Bieži vien kardiogramma jāizdara steidzami. Vienmēr tā jānolasa un jāapraksta augsti kvalificētam, sertificētam kardiologam. Taču ne vienmēr tas iespējams pietiekami īsā laikā. Tādēļ arī radīta metode kardioloģijas pacientu novērošanai distancēti. Šī metode ļauj savlaicīgi diagnosticēt sirds patoloģiju, tās cēloni un ieteikt pareizu agrīnas ārstēšanas kursu, jo metode ļauj EKG pierakstu veikt brīdī, kad slimnieks jūtas slikti, nevis pēc tam, kad būs vērsies pie kardiologa un jutīsies labāk.
Rietumos, kur ir augstāks dzīves līmenis un līdz ar to cilvēki vairāk rūpējas par savu veselību (jo, to nedarīdami, viņi riskētu zaudēt ļoti daudz ko), minētā metode tiek lietota individuāli: cilvēks, kas nokļuvis sirds slimību riska grupā, pats iegādājas attiecīgu iekārtu. Tā ir gana dārga, lai būtu pieejama tikai labi situētiem cilvēkiem, tādēļ Latvijā tādas pa kabatai ir tikai dažiem. Toties mūsu apstākļos tiek veiksmīgi izmantota cita – publiskā – pieeja.
Lietošanā ļoti vienkāršās ierīces ar slimokasu atbalstu var iegādāties ģimenes ārsti. Īpaši laukos, kur reizēm līdz pilsētai braucams vairāk nekā 20 kilometru, ir ļoti no svara taupīt vienlaikus gan pacientu, gan ārstu naudu un laiku. Pacients, ieradies pieņemšanā pie ģimenes ārsta, vai ārsts mājas vizītes laikā ļoti īsā laikā un ērti fiksē pacienta sirdsdarbību un telefoniski sazinās ar monitoringa centru, kas atrodas Rīgā, P.Stradiņa klīniskās slimnīcas teritorijā. Tur augu diennakti dežurē kvalificēts, sertificēts kardiologs, kas vienlaikus ir arī kardiogrāfs. Viņš nepilnas pusstundas laikā sniedz kardiogrammas aprakstu un savas rekomendācijas. Ģimenes ārsts, kas nevar būt specializējies vienlaikus visās medicīnas nozarēs, tādējādi saņem juridiski pamatotu slēdzienu un konsultāciju. Tādējādi iespējams veikt operatīvu un pareizu ārstēšanu.
«Nereti tas spēj izglābt pacientu dzīvību,» saka ģimenes ārste Zinaīda Sprance no Vecumniekiem, kas ar mūsdienīgo metodi ir ļoti apmierināta un bieži to izmanto, gan pieņemot pacientus, gan slimniekus apmeklējot mājās. Līdz ar to viņa var pastāvīgi sekot viņu veselības stāvoklim. Ārste šo iekārtu nebūtu varējusi atļauties iegādāties, palīdzējusi Viduslatvijas slimokase. Citur Latvijā tieši slimokases var veicināt telemedicīnas ieviešanu, tādējādi nodrošinot mūsdienīgu veselības aprūpes kvalitāti.
Arī Jelgavas rajonā vien jaunā metode un attiecīgā aparatūra esot iegādāta un pieejama apmēram divdesmit ģimenes ārstu praksēs. Tiesa, daži no tās atteikušies, taču šajos gadījumos runa parasti ir par sliktiem telefona sakariem vai līdzīgām tehniska rakstura problēmām, nevis par metodes lietderību vispār, tās priekšrocības ir nenoliedzamas. 21. gadsimta medicīnas tehnoloģijas, to skaitā telemedicīna, ienāk arī Latvijā. To galvenā priekšrocība ir tā, ka pacientiem iespējams sniegt maksimāli ātru palīdzību neatkarīgi no viņa atrašanās vietas, no ģimenes ārsta attāluma līdz augstas klases speciālistam, pat ar parasta taksofona starpniecību. Kad būsim iestājušies Eiropas Savienībā, mūs noteikti sagaida vēl straujāka telemedicīnas attīstība. Piemēram, ļoti ticams, ka, teiksim, datortomogrāfa vai rentgena izmeklēšanu pacientam veiks Rīgā vai pat kādā rajona centra slimnīcā vai klīnikā, bet datus nolasīs un slimniekam diagnozi noteiks speciālists, īsts medicīnas spīdeklis kaut kur Parīzē, Berlīnē vai Kalifornijā… Katrā ziņā mediķi Latvijā pie līdzīgiem projektiem pašlaik strādā, un gan jau rezultātus sagaidīsim drīz. Jo, piemēram, vairs nav nekas īpaši neparasts rīkot telekonsilijus, kad pacientu operē Rīgā, bet operācijai seko vai pat to vada pieredzējušāki kolēģi ārzemēs. Vai arī otrādi – kad konsultē mūsu speciālisti.
Arī transtelefoniskā EKG pie mums parādījās tikai pirms gadiem trim – sākumā pasīvi, ārsti un pacienti to uztvēra ar zināmu neuzticību. Taču nu jau ar šo metodi izglābtas daudzas dzīvības.
Starp citu, piemēram, Francijā un citās valstīs miniatūri kardiogrāfi ir ieviesti flotē, izmantojot satelītsakarus, – uz katra kuģa. Tie sevi attaisnojuši arī policijas ekipējumā, sporta zālēs, stadionos un citās cilvēku masu pulcēšanās vietās: ne vienmēr tuvumā var atrasties kvalificēts kardiologs, taču sirdslēkme var gadīties pēkšņi un jebkuram. Tādā gadījumā par dzīvības glābēju kārtējo reizi var kļūt mūsdienīgās telemedicīnas tehnoloģijas.
