Ar visādiem asiem rīkiem «bruņoti», ledus un sniega mīļi Jelgavā jau ieradušies, un ziemas skulptūru kalšanas, kausēšanas, skrubināšanas un zāģēšanas kārē vienojušies Ziemeļu un Dienvidu puslodes pārstāvji.
Ar visādiem asiem rīkiem “bruņoti”, ledus un sniega mīļi Jelgavā jau ieradušies, un ziemas skulptūru kalšanas, kausēšanas, skrubināšanas un zāģēšanas kārē vienojušies Ziemeļu un Dienvidu puslodes pārstāvji.
Rašids Sagadejevs no Krievijas ziemeļiem un Bendžamins Gilberts no Austrālijas dienvidiem Zviedrijā iepazinās pagājušogad, strādājot slavenajā ledus celtņu kompleksā “Icehotel” netālu no Kīrunas.
“Kustīgo” skulptūru autori
Arhangeļskietis Rašids sniega skulptūras veidojis jau bērnībā, bet pirmais lielais panākums bija uzvara Ledus un sniega skulptūru konkursā Maskavā 1992. gadā. Kopš tā laika viņš regulāri piedalās ledus un sniega tēlniecības sarīkojumos visā Eiropā: no Austrijas līdz Skandināvijai. Kopš deviņdesmito gadu sākuma ledus un sniega tēlniecības tradīciju rūpīgi kopj arī daudzviet Krievijā: festivāli notiek gan Urālos, gan pavasarī pasaules aukstuma polā Jakutijā, kur ziemā ir zemākā gaisa temperatūra pasaulē (pārsniedz 70 grādu). “Icehotel” Zviedrijā Rašids darbojas jau otro gadu. Smalki izstrādātajos darbos viņš uzsver materiāla caurspīdīgumu, trauslumu, gaisīgumu: citiem vārdiem, saviem tēliem iedveš kustību. Tas nereti skaidrs jau no tēmas, piemēram, nesen Sanktpēterburgā ledū kaltā baleta, izvēles. Daudzi darbi top kopā ar dzīvesbiedri Tatjanu. Parastā “darbu dalīšana” ģimenē esot tāda: Tatjana idejas iesaka, Rašidam savukārt pieder galavārds ieceres konkretizēšanā un novešanā līdz taustāmam rezultātam. Jelgavā Sagadejevu ģimene veidos lielo skulptūru (no deviņiem metrīgiem blokiem). Tatjanas un Rašida individuālo darbu tēmas būšot austrumnieciskas un afrikāniskas: vēdeklis un afrikāniete ledū.
Cilvēks no Antarktīdas vārtiem
Benam Gilbertam bērnībā nepatika spēlēties ar lego konstruktoru. Viņa iztēli nekad nav rosinājusi galīga skaita galīgu formu salikšana. Par savu pirmo iedvesmas avotu Bens dēvē ūdens un vispār šā agregātstāvokļa vielu struktūru un veidus. Pēc pamatspecialitātes būdams mēbeļu dizainers, viņš savas izjūtas izteicis interjeru noformējumā – ar metālu, koku un audumu. Pievēršoties universitātē iegūtās specialitātes tēlnieciskajai pusei, pēdējā laikā izteiksmes līdzekļu izvēlē Bens nonācis pie ūdens pirmvielas: sniega un ledus. Starp citu, Baltija Benam nav sveša: nesen apmēram gadu viņš dzīvojis, strādājis un studējis Igaunijā, kurp viņu atvilināja dzimtajam Tasmānijas štatam līdzīgie izmēri, tuvums Rietumeiropai un attīstības dinamiskums. Pirmo lielāko ledus darbu Bens darināja Antarktīdas ziemas festivālā Tasmānijā. Tas bija putns, kas simbolizē Austrālijas galējo dienvidu štatu kā Antarktīdas vārtus. Savukārt iespēju regulāri nodarboties ar ledus tēlniecību sagādājusi ledus viesnīca Ziemeļzviedrijā no pagājušā gada oktobra līdz šā gada janvārim. Pēc Bena domām, ledū un sniegā kā tēlniecības materiālos arvien ir kaut kas no pasaku estētikas. Tas piemitīs arī viņa individuālajam darbam – eņģeļa korsetei –, 19. gadsimta garderobes piederumam ar spārniem, savukārt grupas darba – sniega skulptūras – iecerē, viņš, noslēpumaini smaidot, piebilst, esot kas muzikāls.
