Zemgaļu svētkos akcentē senās amatnieku, kuģošanas un karošanas prasmes
Ar ievērojamu apmeklētāju skaitu nedēļas nogalē Tērvetē risinājās ikgadējie Zemgaļu svētki, kas veltīti zemgaļu dzīvesveida iepazīšanai no sirmas senatnes līdz mūsdienām. Par spīti karstajai tveicei, interese par senču dzīvesveidu un tā laika tradīcijām šogad bija izteikti liela.Tērvetes pilskalna pakājē ciemiņus sagaidīja mūsdienu amatnieki ar pašdarinātiem izstrādājumiem – pinumiem, koka priekšmetiem, adījumiem, austām seģenēm, skaistām rotām. Taču tālāk amatnieku sētā katru pasākuma apmeklētāju pārņēma senatnīguma elpa. Šā gada svētku tēma – «Zemgaļi – izcilie amatnieki, kuģotāji un karotāji».Apmetnēs saimniekoja amatnieku un cīņu klubi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas, atspoguļojot 9. – 13. gadsimta vidi un dzīvesveidu, kā arī demonstrējot zemgaļu un krustnešu cīņas. Šogad seno vāciešu, skandināvu un baltu pēctečiem bagātīgi piepulcējās senatnes cienītāji no Baltkrievijas.Lai arī to laiku ieroču karalis bijis šķēps, šoreiz tas drošības labad cīņās netika izmantots, bet bruņukrekls, ko varējuši atļauties tikai ļoti turīgi karotāji, gan tērpa vairākus cīnītājus. Bruņukrekls bijusi «ekskluzīva» lieta, jo maksājis tikpat, cik laba saimniecība ar visu iedzīvi un lopiem. Viena tāda krekla svars ir ap 30 kilogramu, un to caursist nevarēja ne ar zobenu, ne cirvi, ne citiem tā laika kaujas ieročiem.Seno amatnieku apmetnē bija iespējams iegādāties rotkaļu, keramiķu, kalēju izstrādājumus, tekstilijas. Interesenti varēja vērot dažādas sacensības – Baltijas reģiona karavīru turnīru, komandu cīņu 3×3 demonstrējumus, jātnieku prasmi, šaušanu ar loku un arbaletu, vikingu un zemgaļu kuģu sadursmi, jūras cīņu un citas interesantas lietas.Estrādē klausītājus priecēja vietējie tautas deju kolektīvi un ciemiņi no Lietuvas, Vācijas un citām zemēm.
