Skolas salidojumā atnesta fotogrāfija maina priekšstatu par arhitektūras pieminekli
Lielupes krastā blakus Teteles pamatskolai, kas uzbūvēta Tetelmindes jeb Teteles muižas vietā, slejas kaltu laukakmeņu tornītis. Pašu muižu bermontieši atkāpjoties iznīcināja, tornītis vienīgais palicis no vecās godības. Deviņdesmito gadu sākumā par Cenu pagasta līdzekļiem tas atjaunots, izbūvējot trepes un uzliekot dakstiņu jumtu. Dažus gadus vēlāk tornītis iekļauts vietējās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Tas varētu būt būvēts ap 1840. gadu, bet drošu ziņu par to nav.
Diezgan dažādi ir arī minējumi, kādam nolūkam šis tornis tapis. Pirmais – muižas īpašnieks fon Bērs to uzcēlis par godu Krievijas impērijas troņmantniekam vēlākajam Krievijas caram Aleksandram III. Šī versija minēta Teteles pamatskolas skolotājas Maldas Kaķes 1992. gadā sastādītajā bukletā «Teteles skolai 160». Pēc citas versijas tornis celts par godu cara brālim lielkņazam Vladimiram. Abi šie pieņēmumi gan izslēdz to, ka tornis varētu būt uzbūvēts 1840. gadā. Proti, Aleksandrs III piedzima tikai 1845. gadā, bet viņa brālis Vladimirs – 1847. gadā, savukārt fon Bēri Tetelmindes muižu iegādājās 1850. gadā. Tādēļ diezgan droši var teikt, ka tornītis būvēts 19. gadsimta otrajā pusē.
Cara medības apvijušās leģendām
Jāpiebilst, ka Aleksandra III valdīšanas laikā, kas sākās 1881. gadā (pēc tam, kad revolucionāri teroristi bija izdarījuši atentātu pret viņa tēvu Aleksandru II) un beidzās 1894. gadā, Krievijas iekšpolitika bija visai konservatīva, tika īstenota Baltijas guberņu rusifikācija. Vācu ģimnāzijās ieviesa krievu valodu, pastiprināja cenzūru. Apmeklējot Jelgavu, Aleksandrs III nosprieda, ka te ir pārāk mazietilpīga pareizticīgo baznīca. Ar viņa gādību 1890. – 1892. gadā pārbūvēta un paplašināta Jelgavas Sv.Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle.
Gan Aleksandrs III, gan viņa brālis lielkņazs Vladimirs atmiņās bieži raksturoti kā kaislīgi mednieki un makšķernieki. Vēstures liecībās iegājis Aleksandra III sacītais: «Kad imperators makšķerē, Eiropa var pagaidīt.» Savukārt Vladimiram, kas turklāt bija estēts, mākslas priekšmetu kolekcionārs, mākslinieku patrons un Pēterburgas Mākslas akadēmijas prezidents, nebija sveša arī medību kaisle. Zināms, ka pēc veiksmīgām medībām Strenču pusē vietējais meža īpašnieks Lēvensterns uzstādīja akmens obelisku ar tekstu: «Viņa Imperatora Augstībai valdniekam lielkņazam Vladimiram Aleksandrovičam šeit labpatikās medīt 1882. gada 16. un 17. decembrī.»
Rodas jautājums – vai veiksmīgās medības pie Strenčiem un abu augstdzimušo personu mednieku slava neradīja leģendu par to, ka medību tornītis vai skatu tornis, kā tas minēts dažādos avotos, viņiem par godu tika uzbūvēts arī Teteles muižā?
Agrākais Teteles skolas direktors Antons Želna, pēc kura ierosmes tornīti pašvaldība atjaunoja, stāsta, ka pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tas atvērts kā tūrisma izklaides pakalpojums. Proti, viesis par zināmu samaksu atslēdza tornīša durvis un varēja uzkāpt augšā, kur viņam uz paplātes pa krievu aristokrātu modei pasniedza glāzi degvīna un rupjmaizi ar speķi. Tolaik blakus Teteles skolai skaistā vietā pašā Lielupes krastā agrākajā pamatskolas internāta ēkā bija ierīkots Jelgavas rajona pieaugušo izglītības centrs. Ēkā ne tikai notika lekcijas un semināri, bet arī atradās vairākas istabiņas nakšņošanai.
Rakstos liecību par to, ka lielkņazs Vladimirs Tetelē būtu ne vien viesojies, bet arī medījis, nav. Toties atklājas cita torņa rašanās versija.
Kā atliekas no krustnešu cietokšņa
1886. gada 23. jūnijā vācu valodā Rīgā iznākošais laikraksts «Rigasche Zeitung» stāsta par to, kā lielkņazs Vladimirs ar lielkņazieni Annu Pavlovnu, apceļojot Baltijas guberņas, 20. jūnijā viesojies Jelgavā, kas tolaik bija Kurzemes guberņas galvenais administratīvais centrs. Nākamās dienas pēcpusdienā viesi no Jelgavas pils ar tvaikoni devušies uz Tetelmindes muižu, kur Kurzemes bruņniecība rīkojusi tautas svētkus. Tajos bijuši aicināti Dobeles apriņķa pagastu vecākie. Laikrakstā lasāms, ka pēc izkāpšanas no tvaikoņa lielkņazu pāri pie vecajām pilsdrupām (alte Ruinen – vācu val.) sagaidīja bruņniecības pārstāvji. Tālāk pieminēts svētku laukums, kur notika dejas un bija «priekš ļaudīm speciāli uzbūvēts paviljons». Svētki aprakstīti arī laikraksta «Mājas Viesis» 1886. gada 5. jūlija numurā, kā arī folklorista Anša Lerha-Puškaiša atmiņās, ko grāmatā apkopojis literatūrzinātnieks Guntis Pakalns. Nav šaubu, ka šo svētku laikā Teteles muižas parkā stāvēja arī strīdīgais tornītis, taču šajos tekstos par tā iespējamo saistību ar medībām nav ne vārda. Vai «Rigasche Zeitung» pieminētās mākslīgās vecās pilsdrupas bija uzbūvētas sakarā ar lielkņaza ierašanos? Visticamāk, ka tās tur atradās jau agrāk.
Pagājušajā Teteles skolas absolventu salidojumā atklātībā nonāca kāda sena fotogrāfija, kurā redzams, kā oriģinālā izskatījās Teteles muižas tornis. Tas atgādināja gotikas formai atbilstošu miniatūru sargtorni un it kā nelielu mūra fragmentu. Fotogrāfijai otrā pusē vācu valodā rakstīts: «Pie mākslīgajām pilsdrupām mīļajā Tetelmindē. Mamma, Fricis (Fritz), Herta un es. 1898. gada 10. jūlijā fotografējis barons Georgs fon Disterlē.»
Fotogrāfiju palūdzu apskatīt parku speciālistei arhitektei Ilzei Janelis. Viņa atzina, ka bilde ir vienkārši izcila. «Mākslīgās pilsdrupas bija modē 18. un 19. gadsimta otrajā pusē. Tām bija vairākas funkcijas. Pirmkārt, pilsdrupām vajadzēja izskatīties ļoti romantiski, lai nezinātājam, bet es reizēm saku skarbāk – galīgam muļķim, liktos, ka tiešām tas ir pārpalikums no sena krustnešu cietokšņa. Otrkārt, skatu tornis bieži vien bija vieta, kur ārā padzert tēju vai vīnu. Retu reizi, ja mākslīgo pilsdrupu apjomā bija izbūvēta kāda noslēgta telpa, tur varēja glabāties medību trofejas,» skaidro Ilze Janelis.
Mākslīgās pilsdrupas ar torni Latvijā atrodas vairākās vietās. Tādas ir arī Lielupes krastā Jumpravmuižā, dažus kilometrus lejpus Bauskas. Tās saglabājušās labāk, kaut varētu būt apmēram simt gadu vecākas nekā Tetelē.
Barona mantinieki ķieģeļu rūpalu neatjaunoja
Paliek jautājums par cilvēkiem, kas redzami 1898. gada fotogrāfijā tornīša pakājē. Domāju, ka apzīmējumu «mīļā Tetelminde» varēja lietot fon Bēru dzimtai piederīgie, kuri piederēja Tetelmindes atzaram. Māte – Berta Zelma Elizabete Laura Bēra, kas bija Henriha Bruno Egona Emeriha Bēra sieva, dzimusi 1855. gada 10. janvārī Kēnigsbergā, viņiem bija trīs dēli un četras meitas. Vecākā meita Angele Laura dzimusi 1875. gadā Jaunjelgavā, vidējā Irmgarda Alise Aleksandrīne Nadīna – 1882. gada 25. jūnijā, jaunākā Rottrauta Ingeborga Luīze – 1884. gada 25. septembrī. Fricis – fotogrāfijā redzamais zēns – varētu būt apmēram sešus gadus vecs, iespējams, tas ir muižas īpašnieka Aleksandra Bēra dēls Frīdrihs Johans Ferdinands, dzimis 1892. gada 17. jūlijā.
Bēru ģimene cieta sarkanā terora laikā 1919. gada martā. Pēc agrārās reformas viņu vārdā jautājumus par muižas neatsavināmās daļas mantojumu kārtoja Jelgavas advokāts Alberts Fridrihsons. Muižā plānoja atjaunot ķieģeļu cepli, kuram ārzemēs dzīvojošais mantinieces vīrs bija iepircis jaunas iekārtas. Tomēr situācija pēc Pirmā pasaules kara nebija labvēlīga ķieģeļrūpniecības attīstībai, tāpēc Bēru mantinieki neatjaunoja savu saimniecisko darbību.
Varbūt vajadzētu rosināt Teteles tornīti atjaunot oriģinālajā izskatā? Bet tad tas būtu jādara pamatīgi, jo savulaik tieši mākslīgo pilsdrupu nedrošais stāvoklis, turklāt atrodoties blakus skolai, radīja nepieciešamību tornītim uzlikt jumtu. ◆
