Theravādas budisma virzienam, kas pazīstams ar askētismu un meditāciju praksi, simpātijas neslēpj vairāki pazīstami Latvijas kultūras darbinieki.
Viena no globalizācijas iezīmēm – reliģiju izplešanās – skar arī Latviju. Daļa iedzīvotāju piktojas par Austrumu zemēs dzimušo konfesiju invāziju un prasa, «kamdēļ mums dziedāt svešu dziesmu», savukārt tolerantie un pēc garīgās izaugsmes alkstošie esības kodolu gatavi rast arī atšķirīgajā.
Valdzina nezināmais
«Aicinājums uz tikšanos ar īstu budistu mūku ieintriģēja ne tikai mani: konferenču zālē pulcējās vismaz pussimt interesentu,» par šoziem piedzīvoto stāsta Anda. «Līdz tam zināju leģendu par Sidhartu, kurš pirms 2500 gadiem licis pamatus mācībai par karmu un ciešanu iemesliem. Agrāk Tibetā bijušas trīs iespējas, kā iet pa budisma ceļu – kļūt par mūku, praktizēt kā laicīgam cilvēkam (lajam) vai būt par praktiķi (jogu). Biju dzirdējusi par mandalām, mantrām un nirvānu.»
Saltajā vakarā tumsnējais Himalaju kalnu klostera sūtnis sarkanā mūka tērpā atgādinājis eksotisku būtni no citas pasaules. Iespaidu paspilgtinājušas nepazīstama mūzikas instrumenta un tibetiešu valodas skaņas. Klusināti, ar pazemību vēstītais tapis saprotams ar tulku palīdzību. «Mūks meditēja, aizlūdzot par Latviju, runāja par mīlestību, labestību, līdzjūtību, par indēm, kas neļauj cilvēkam būt laimīgam. Klātesošie izskatījās savaldzināti. Kad nobeigumā tibetietis piedāvāja iemācīt Labās Sirds mantru, neviens neatstāja zāli: bija pulcējušies domubiedri.»
Ar pozitīvajiem iespaidiem mazliet disonējis liegums fotografēt un Tibetas meditācijas un dziedniecības centra «Sorig» izplatītās lapiņas ar aicinājumu ziedot stūpas jeb Miera pagodas celtniecībai Latvijā. Vietu tai Ozolnieku novadā esot izvēlējies un svētību devis pats Dalailama, un būvniecība tuvojoties noslēgumam. Īpašā budistu monumenta centrā glabāšoties vairāk nekā 2000 gadu seni manuskripti, dziedinošas zālītes un medicīniski traktāti, kas noderēšot arī nākamajām paaudzēm.
Ticamāko skaidrojumu, kamdēļ par sakrālā monumenta atrašanos vietu Baltijā izvēlēta tieši Latvija, iespējams, var sagaidīt no Tibetas budistu garīgā līdera Dalailamas, kura viesošanos Rīgā šoruden apstiprinājis Thubtens Samdups, Dalailamas vēstnieks Baltijas valstīs.
Tausta ligzdas vietu
Tibetas meditācijas un dziedniecības centra «Sorig» mājas lapā informāciju par Ozolniekos topošo objektu atrast nevar. Uz kontaktpersonai adresētajiem jautājumiem e-pastā atnāk vien piesardzīgs «No kā jūs uzzinājāt par stūpas celtniecību?».
«Pašvaldībai nav juridisku tiesību sniegt ziņas par būvniecības gaitu privātpersonai piederošā īpašumā. Būvvaldes izsniegtā atļauja «kulta celtnei dziedniecības vajadzībām» joprojām ir spēkā, bet objekts vēl nav nodots ekspluatācijā,» norāda Ozolnieku novada Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša, piebilstot, ka ziņas par budistu aktivitātēm ziedojumu vākšanā no iedzīvotājiem nav saņemtas.
Mēģinājums izveidot nozīmīgu budisma centru bija jau 2003. gadā, kad tika ziņots par Tibetas budistu skolu vadītāju lēmumu izveidot lielāko templi Eiropā, bibliotēku, restorānu un mākslas centru gleznainā vietā pie Siguldas. «Iecere neīstenojās, jo daļa pašvaldības deputātu bija pret,» intervijā laikrakstam «Diena» ar nožēlu paudis ideju atbalstījušais ārsts reanimatologs Pēteris Kļava.
Teravādas budisma virzienam, kas pazīstams ar askētismu, meditāciju praksi, simpātijas neslēpj vairāki pazīstami kultūras darbinieki – režisors Alvis Hermanis un viņa brālis Ivars, režisore Māra Ķimele, arhitekts Andis Sīlis un citi.
Vieta budisma centram savulaik noskatīta arī Rūjienas pusē. Zemesgabalu 750 hektāru platībā šim nolūkam atvēlējis zemes īpašnieks Juris Baratinskis. Viņš savulaik spēlējis Alvja Hermaņa izrādē «Tēvi» Cīrihes teātrī «Schauspielhaus», pašlaik piedalās Jaunā Rīgas teātra izrādē «Oņegins. Komentāri», pievērsies budismam un gadu bijis mūks Mjanmā (Birmā). Pašvaldība ieceri 2010. gadā atbalstīja. «Es priecātos, ja pie Rūjienas izveidotos budisma centrs, kas izskanētu pasaulē. Ne viens vien cilvēks ir meklējis garīgumu Austrumos,» «Dienai» sacījis Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins. Uz jautājumu, kas pašlaik notiek, Rūjienas novada zemes lietu speciāliste zemes ierīkotāja Sandra Upīte atzīst, ka pašvaldības rīcībā nav ziņu par budistu svētvietas izveidi un tālākiem plāniem.
Vārds «stūpa» tulkojumā no sanskrita nozīmē ‘virsotne, galotne’. Senajā Indijā par stūpām dēvēja kapu kalnus, kurgānus, kuros tika apglabāti svēta cilvēka pīšļi, vai objektus, kas saistīti ar tā dzīvi. Vēlāk stūpas pārtapa par augstiem monumentiem ar smailēm, kas atgādina Taizemes, Šrilankas, Korejas un Japānas tempļus. Budismā tā simbolizē Visumu, Visuma kalnu Meru, kas shematiski attēlots stūpas pakāpjveida struktūrā.
Kulta ēku aktīva celtniecība sākusies 3. gadsimtā pirms mūsu ēras laikā, kad valdīja imperators Ašoka. Stūpas celtniecība palīdzot būtnēm attīrīties no negatīvā, vairot pozitīvo, maksimizēt labo darbu rezultātus, radīt priekšnoteikumus visaugstākajai apskaidrībai. Kad stūpu ceļ ar tīru motivāciju, tiekot iemantots arī ass prāts, viedums un citas visaugstākās kvalitātes.
«Rietumu pasaulē» stūpas ir uzbūvētas Spānijā, Skotijā, Austrijā, Francijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un ASV – Kolorādo, Mērilendas un Arizonas štatā.
Uz vietas vien dažas ģimenes
Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, mērenais klimats un salīdzinoši tīrā vide ir apstākļu kopums, kas rosina ārvalstnieku interesi. Imigrācijas likums pašlaik ļauj ārzemniekiem un viņu ģimenes locekļiem legāli iegūt uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, ja Rīgā vai tās apkārtnē iegādāts nekustamais īpašums par vismaz 100 tūkstošiem latu, bet citos reģionos – sākot no 50 tūkstošiem latu. Arī tad, ja ārzemnieks iegulda uzņēmuma pamatkapitālā vismaz 100 tūkstoš latu, paveras šāda iespēja. Divarpus gadu laikā iespēju iegūt termiņuzturēšanās atļauju pret investīcijām Latvijā izmantojuši 4744 ārzemnieki.
Uz Latviju met acis ne vien kaimiņvalstu lauksaimnieki, bet arī pārapdzīvotās Ķīnas iedzīvotāji. Avīze «Kas Jauns» raksta, ka Beverīnas novada Dome atteikusies no pirmpirkuma tiesībām un deputāti vienbalsīgi lēmuši dot atļauju apbūves gabalu iegādei Ķīnas pilsonim.
Ozolnieku novadā dzīvesvietu deklarējuši 35 Ķīnas pilsoņi, savukārt termiņuzturēšanās atļaujas pēc īpašuma iegādes saņēmuši 155 ķīnieši. «Uz vietas» gan dzīvo tikai dažas ģimenes. ◆
Uzziņai
◆ Budisms pirms aptuveni 500 gadiem pirms mūsu ēras radies Indijā. Buda (sanskritā ‘apskaidrotais’) ir reāla persona, kas dzīves jēgu meklējis no greznības līdz askētismam un bijis jaunas mācības pamatlicējs, sludinot vidusceļu – meditāciju.
◆ 20. gadsimta sākumā budismu Latvijā popularizēja Kārlis Tenisons, kurš dēvēja sevi par budistu arhibīskapu. Savā mājā Rīgā viņš 1924. gadā atklāja budistu templi. Intelektuālāku budisma versiju vēlāk izplatīja Aleksandrs Janeks, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes pasniedzējs.
◆ Mūsdienās ar akadēmisku budisma pētniecību nodarbojas R.Mūks.
◆ Pēc Uzņēmumu reģistra ziņām, līdz 2013. gada 4. februārim Latvijā reģistrētas piecas budistu reliģiskās organizācijas.
◆ Budisma galvenie virzieni: dzenbudisms, theravāda, mahājāna, lamaisms.
◆ Nirvāna – valodnieciski neizzināma realitāte, kas nepieder pie lietu kategorijas. Tā nav paradīze Rietumu izpratnē, bet gan individualitātes pārvarēšana.
