«Šī balva man ir ļoti liels pārsteigums, jo esmu ticējusi tikai savam roku darbam, nevis spēlēm un tam, ka var vinnēt. Šis ir arī mans pirmais laimests mūžā,» priecājas «Zemgales Ziņu» uzticamā lasītāja un abonēšanas akcijas «Lai pastkaste paēdusi un prāts dzīvs» uzvarētāja Ināra Laugale. Saskaņā ar izlozes rezultātiem viņa (turklāt savā 79. dzimšanas dienā) ieguvusi virtuves kombainu, bet vēl 15 lasītāji – laikraksta abonementu 12 mēnešiem.
«Sākumā domāju, kur nu es to likšu, bet dēls ar vedeklu šo kombainu novērtēja kā ļoti labu un solīja visu noregulēt un parādīt. Man patīk gatavot. Īpaši dažādus salātus no pašu audzētiem dārzeņiem,» saņemot balvu, teic Ināras kundze. «Ziņu» dāvātais palīgs virtuvē ļoti noderēs arī brīžos, kad visa saime – dēli Dainis un Juris ar savām ģimenēm – atkal būs kopā, lai pārrunātu ikdienu un svinētu dzīvi.
I.Laugale stāsta, ka vietējo laikrakstu pasūta no neatminamiem laikiem un vienmēr uz gadu. «Mani interesē, kas manā novadā un Jelgavā darās. Parasti sāku no pirmās bildes. Tad pieteikumos atrodu, kas visvairāk interesē, un šķiru to vaļā. Pēdējais, ko, protams, paskatos, ir mirušie – tie taču ir mani cilvēciņi,» savas lasīšanas tradīcijas atklāj Ināra, piebilstot, ka viņu īpaši saista stāsti par cilvēkiem, kas paveikuši ko nozīmīgu, kā arī patīk lasīt par notiekošo uzņēmumos.
Pati Ināra visu darba mūžu pavadījusi Jelgavas linu kombinātā, kas drīzāk bijis skarbā likteņa diktēts pavērsiens, nevis apzināta izvēle. Ināra ir tā saucamais Sibīrijas bērns. 1949. gadā 11 gadu vecumā viņa kopā ar vecākiem – veiksmīgiem Šķibes pagasta zemniekiem Elzu un Albertu Eltermaņiem – tika aizsūtīta uz Omskas apgabalu, no kurienes atgriezties varēja vien 1957. gadā. «Gribēju mācīties par medmāsu, bet, tā kā izglītību biju ieguvusi tikai krievu valodā, neuzrakstīju latviešu valodas diktātu. Mani mudināja pamācīties un nākamajā gadā atgriezties, bet vecāki bija jau gados, un meklēju darbu, kur varēja labāk nopelnīt,» atceras sirmā kundze.
Pensijas gadus, kas veselībai kaitīgā darba dēļ sākās vēl padomju laikā, Ināra mierīgi vada savās mājās Jelgavā. «Kā jau visām audējām, man sāp kājas, bet paspēju visu ko padarīt. Piepalīdzu kaimiņienei – uz veikalu aizeju, parunājos. Man ir dārziņš. Ļoti patīk puķes,» savu ikdienu ieskicē cītīgā «Ziņu» lasītāja. Īpašs prieks viņai ir par abu dēlu, vedeklu un mazbērnu gaitām. Piemēram, vecākais dēls Dainis atgriezies un veiksmīgi saimnieko, audzējot strausus, dzimtas īpašumā Šķibes pagastā.
«Mani vecāki visu laiku ir atmiņās. Ar memmīti bijām gluži sirds draudzenes. Viņi man sacīja: «Meitiņ, galvenais ir sevi izzināt, bet nekad nauda,» dzīves atziņās ar lasītājiem dalās Ināra.
