Turpinājums. Sākums 30. augustā.
Turpinājums. Sākums 30. augustā.
Vakarā brālis sāka uztraukties, jo mamma ilgi nepārradās mājās. Nebija arī zvanījusi, ka aizkavēsies. Vecākais brālis sazvanījās ar jaunāko un uzzināja, ka tikko zvanījis tēvs un teicis, ka nositis mūsu mammu. Brālis izsauca policiju un devās uz vecāku dzīvokli. Atrada tur galīgi piedzērušos tēvu, viņš nebija spējīgs neko sakarīgu pateikt.
Tēvu uz aizdomu pamata apcietināja un aizveda uz atskurbtuvi, pēc tam uz policiju. Brālīši brauca uz piepilsētas mežiem meklēt mammīti… Viņi staigāja pa mežu, saukdami un līdz pēdējam brīdim cerēdami, ka vārdi par nogalināšanu ir tikai kārtējie dzērāja murgi…
Nākamajā rītā, nākot pie sajēgas, tēvs atzinās, ka nogalinājis savu sievu, bet negribēja atklāt slepkavības vietu. Lai mēs nedabūtu viņu apglabāt, vismaz četras dienas neteikšot. Taču policijas darbinieki panāca, ka viņš mūs aizved uz notikuma vietu. Tur, piesiets pie koka, mežā tika atrasts mātes līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Mammai bija lauztas ribas, žņaugšanas pēdas uz kakla, sistas brūces galvā un uz sejas…
Strādāja par šoferi un vadāja cilvēkus
Viņš strādāja Rīgas Taksometru parkā par maršruta mikroautobusa šoferi un vadāja cilvēkus. Divas dienas jāstrādā, divas brīvas. Vienā brīvdienā viņš dzēra, reizēm arī otrajā. Tad izgulēja dzērumu. No rīta pulksten piecos brauca uz darbu, sēdās pie stūres, vadāja cilvēkus…
Rīgas Taksometru parkā apstiprināja, ka par sievas slepkavību aizdomās turētais tur strādā kopš 1999. gada 3. novembra un joprojām ir uzņēmuma darbinieks.
Viņa bija gaišs cilvēks…
Stāsta noslepkavotās skolasbiedrene un bijusī kolēģe:
Viņa bija ļoti akurāta darbiniece, atsaucīga, iejūtīga, izpalīdzīga, kārtīga, klusa, it kā malā stāvoša. Viņai bija ļoti labi bērni. To, ka ģimenē bija problēmas, nezināju, jo viņa mācēja tās neuzkraut citiem. Notikušais nav prātam aptverams.
Firmas direktors:
Uzņēmumam tas ir liels zaudējums un mums visiem arī. Loti laba darbiniece, apzinīga, precīza, kārtīga, viņai droši varēja uzticēties finansu jautājumos. Mūs visus pārsteidza presē publicētais viedoklis par braukšanu peldēties un konfliktu starp vīru un sievu. Tā kā pazinu viņu daudzus gadus, varu teikt, ka nekas tāds nav iespējams. Viņa bija tik klusa, nekad nestrīdējās. Domāju, tā bija iepriekš izplānota slepkavība.
Kolēģe:
Viņa bija ļoti gaišs un labsirdīgs cilvēks, nevarēja mušai pāri nodarīt. Par problēmām ģimenē zinājām. Vīrs trīsdesmit gadu dzēra, terorizēja ģimeni, pazemoja sievu. Nebija tādas darbavietas, no kuras nebūtu aizgājis ar skandālu. Ieteicām kaut ko darīt, domāt par ievietošanu ārstniecības iestādē, bet viņa tikai atbildēja: «Kā es tā varu darīt, viņš taču ir mans vīrs…» Viņa ļoti mīlēja vīru, par šķiršanos nerunāja, nevarēja pretī bilst ne vārda. Par savām problēmām darbabiedriem nestāstīja, tikai nedēļu pirms liktenīgā notikuma «izkratīja sirdi» kādai kolēģei….
Līdzās esošā uzņēmuma vadītāja:
Kaut gan viņai tika darīts pāri, viņa ļoti mīlēja savu vīru. Tā kā viņas kabinets atrodas līdzās manējam, redzēju, ka viņš bieži nāca pie sievas, sēdēja tur stundām ilgi un, greizsirdības mākts, «sargāja». Lai gan viņas dēļ greizsirdībai nebija pamata, drīzāk otrādi. Nedēļu pirms notikušā viņa man atzinās, ka vīram ir mīļākā. Teica, ka neesot vajadzīga saviem pieaugušajiem bērniem un tagad arī vīram vairs ne. Sacīja, ka atdošot visu – mašīnu, nesen nopirkto dzīvokli –, lai tikai viņam būtu labi, lai viņš būtu laimīgs…
Tajā liktenīgajā dienā viņa bija mierīga, lietišķi sprieda, kā varētu veidot savu turpmāko dzīvi. Viņš atbrauca pie sievas uz darbu, apmēram stundu abi sarunājās, tad iekāpa mašīnā un aizbrauca. To viņa darīja labprātīgi, bez piespiešanas. Zināju, ka jau aptuveni nedēļu viņa dzīvo pie vecākā dēla. Tā notika, kad vīram uznāca dzeršanas trakums. Arī citreiz, kad abi nedzīvoja kopā, viņš brauca pakaļ, lai aizvestu sievu uz mājām, un nekas slikts nebija noticis.
Aptrakuša dzērāja priekšā – bezspēcīgs
Sazinoties ar Jelgavas Policijas pārvaldes preses sekretāri Ievu Sietnieci, «Ziņas» saņēma atbildi, ka lietas izmeklētāja komentārus sniegt atsakās. Notiek pirmstiesas izmeklēšana, un aizdomās turamais atrodas apcietinājumā. Taču saņēmām skaidrojumu par alkohola reibumā esošas personas aizturēšanu administratīvā kārtā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 253. un 255. pants paredz, ka lietas apstākļu un personības noskaidrošanai, sastādot protokolu, cilvēku var aizturēt ne ilgāk kā uz trīs stundām. Likuma, kas paredzētu personu nogādāt ārstniecības iestādē piespiedu kārtā, nav. Valsts policijas dežūrdaļa pieņem un uzklausa katru zvanītāju, bet, ja nevar izbraukt uz notikuma vietu, zvanu pāradresē Municipālajai policijai.
Jelgavas Municipālās policijas priekšnieka vietnieks Guntars Akmentiņš skaidro, ka, ģimenes konfliktu gadījumā policijai ierodoties notikuma vietā, ģimenes locekļiem jāuzraksta iesniegums, ka viņi baidās palikt kopā ar alkohola reibumā esošo personu. Tad šo cilvēku nogādā medicīniskajā atskurbtuvē, kur var turēt līdz 12 stundām. Kad aizturētais nācis pie sajēgas, viņu nogādā dežūrdaļā, kur tiek rakstīts paskaidrojums, sastādīts brīdinājuma vai administratīvais protokols. Administratīvo protokolu izskata tiesa, kas pieņem lēmumu personu sodīt ar naudas sodu vai administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. G.Akmentiņš uzskata, ka mūsu valstī ir nepieciešama piespiedu ārstēšana no alkoholisma, jo ģimenes un kaimiņu konfliktu skaits aug. Tie galvenokārt notiek alkohola reibumā, un tad ir tikai viens solis līdz smagu miesas bojājumu nodarīšanai vai slepkavībai.
Gadījumu komentēt lūdzām arī Valsts Jelgavas Narkoloģiskās slimnīcas galveno ārsti Lilitu Cauni.
Līdz ar neatkarības atjaunošanu mūsu valstī, lai ievērotu brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību principus, likums par alkoholisma piespiedu ārstēšanu tika atcelts. Kad tas darbojās, kārtība bija šāda: ja cilvēkam bija darba kavējumi vai citi pārkāpumi un viņš nevēlējās ārstēties labprātīgi, viņu nosūtīja uz komisiju, kas izlēma, vai viņš ir alkoholiķis vai nav. Ja lēmums bija apstiprinošs, ar tiesas lēmumu piesprieda piespiedu ārstēšanu. Savukārt šā likuma 57. pants noteica: ja pārkāpums izdarīts alkohola reibumā, tas ir vainu pastiprinošs apstāklis un līdztekus sodam par pārkāpumu tiesa varēja piespriest arī alkoholisma piespiedu ārstēšanu. Tā notika Olaines ārstnieciskajā darba profilaktorijā, taču šāda terapija nedeva vēlamos rezultātus. Alkohola atkarība ir slimība, tāpēc panākumus dod tikai brīvprātīga ārstēšanās.
Pašlaik spēkā ir pilnīgi brīvprātīga ārstēšanās. Tas nozīmē, ka piespiedu kārtā ārstniecības iestādē var ievietot vienīgi tad, ja persona apdraud savu vai apkārtējo cilvēku dzīvību vai mantu, tas ir, gadījumos, kad viņam ir alkohola psihoze. Tikko šis stāvoklis pāriet, cilvēkam jebkurā laikā ir tiesības uzrakstīt iesniegumu, ka viņš atsakās no ārstēšanās. Saskaņā ar Ārstniecības likumu un veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem Narkoloģiskajā slimnīcā tiek piedāvāta šāda veida palīdzība: alkohola abstinences jeb paģiru ārstēšana un alkohola plosta pārtraukšana (ārstēšanas kurss ilgst piecas dienas). Atkarības slimnieku ārstēšana ietilpst valsts bāzes programmā, un cilvēks maksā tikai par uzturēšanos slimnīcā, pārējos izdevumus sedz slimokase.
(Turpmāk vēl.)
