Jelgavas Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa paskaidrojumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim norādīts, ka Dome ir ievērojusi normatīvajos aktos noteikto kārtību..
Jelgavas Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa paskaidrojumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim norādīts, ka Dome ir ievērojusi normatīvajos aktos noteikto kārtību, izmantojot pirmpirkuma tiesības un iznomājot nekustamos īpašumus Krasta un Cukura ielā Zinātnes un tehnoloģiju parka vajadzībām.
Par ministra iebildumiem darījumiem ar zemi iecerētā Zinātnes un tehnoloģiju parka teritorijā “Ziņas” rakstīja iepriekšējā “Lietišķās Zemgales” laidienā. Šajā numurā iepazīstinām ar ministram sniegto Domes atbildi un tehnoloģiju parka ieceres turpmāko virzību.
Finanšu komiteja izskatījusi un akceptējusi
Attiecībā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz zemesgabaliem Krasta ielā 5 un Krasta ielā 7, ko pašvaldība pērn iegādājusies par 44 094 un 50 502 latiem, atbildē norādīts, ka faktiskajiem apstākļiem neatbilst un ir nepatiess apgalvojums, ka lēmums pieņemts bez Finanšu komitejas atzinuma. Pirms pagājušā gada 19. februārī pieņemtā Domes lēmuma šos jautājumus 11. februārī izvērtējusi Finanšu komiteja, kas sniegusi pozitīvu atzinumu.
Par zemesgabalu Cukura ielā 2b, Krasta ielā 5 un 7 nomu SIA “Zemgales tehnoloģiskais parks” (ZTP) paskaidrots, ka nomas līgumu noslēdzis nevis pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, bet Domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne.
Attiecībā uz zemes nomas maksas noteikšanu trīs procentu apmērā no kadastrālās vērtības gadā un, neņemot vērā tirgus vērtību, teikts, ka Dome nav pārkāpusi nevienu ministra norādīto normatīvo aktu – ne Civillikuma 2120. pantu, ne likuma par pašvaldībām, ne likuma par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu nosacījumus. Proti, ka, iznomājot valsts zemi, nomas maksu nosaka procentos no zemes kadastrālās vērtības, bet ne no iespējamās zemes tirgus vērtības, noteicis Ministru kabinets (MK) 1995. gadā pieņemtajos noteikumos par valsts zemes nomu. Tajos rakstīts, ka zemes nomas līgumos par zemi, kuru iznomā rūpniecības vajadzībām, zinātnes objektu celtniecībai un uzturēšanai, gada nomas maksa nosakāma ne mazāka kā trīs procenti no zemes kadastrālās vērtības. Dome ievērojusi tādu pašu nosacījumu, kādu piemēro valsts.
Līdztekus tam likumā par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās teikts, ka zemes nomas maksu nosaka procentos no zemes kadastrālās vērtības. Šajā gadījumā ministra atsauce uz Civillikuma normas pārkāpumu ir nepamatota, jo nomas maksa ir atlīdzība par zemes lietošanu, nevis pirkšanu. Tā noteikta, ievērojot valstī pastāvošo praksi.
Attiecībā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu Dome norādījusi arī uz MK 1994. gadā pieņemtajiem noteikumiem par kārtību, kādā pilsētu un pagastu pašvaldības izmanto nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības. Proti, Domes lēmums izmantot nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības uzliek tai par pienākumu sastādīt attiecīgo pirkšanas aktu, pamatojoties uz pārdevēja un pircēja vienošanās nosacījumiem, un samaksāt pārdevējam līgumā noteikto summu. Ja šī summa desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas netiek samaksāta, pašvaldība pirmpirkuma tiesības zaudē. Arī likumā par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām (4. panta 1. daļas 14. punktā) noteikts, ka pasūtītājs (pašvaldība) neievēro šo likumu, ja tiek slēgts līgums par nekustamās mantas pirkšanu, izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tādējādi Dome šajā gadījumā nevarēja noteikt cenu, par kādu pirkt zemesgabalus.
“Tā kā Dome pilnībā ievērojusi normatīvajos aktos noteikto kārtību, izmantojot pirmpirkuma tiesības un iznomājot nekustamos īpašumus, uzskatu, ka man nebija likumīga pamata piemērot likuma par pašvaldībām 48. panta 3. daļā noteikto, ka Domes priekšsēdētājam ir tiesības neparakstīt Domes lēmumu un šā jautājuma atkārtotai izskatīšanai sasaukt Domes ārkārtas sēdi,” teikts A.Rāviņa atbildē.
Pašvaldība atbild par infrastruktūru
Vēl pirms ministra iebildumiem “Ziņas” interesēja Zinātnes un tehnoloģiju parka ieceres tālākā virzība, aplēses par izmaksām un citi jautājumi. Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis marta sākumā informēja, ka pagaidām detalizētu atbildi par šā projekta ieviešanas gaitu nav iespējams sniegt, jo pašvaldība piedalās tikai projekta infrastruktūras sadaļā. Par pārējām komponentēm atbild ZTP. Pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, SIA jau tuvākajā laikā organizēšot projekta prezentāciju.
Pašlaik ZTP esot izstrādātas ideju skices un sākts darbs pie to projekta. Apstiprināts teritorijas detālais plānojums. Kopējo investīciju apjomu projekta ieviešanai grūti prognozēt, jo tiek piesaistīts privātais investors. Atbilstoši zemes nomas līgumam trīs gadu laikā jāinvestē trīs miljoni latu. Pirmajā posmā tiks izbūvēta lokālā infrastruktūra un darbības sākšanai nepieciešamās ēkas. Pašvaldība savus līdzekļus ieguldīs maģistrālās infrastruktūras izbūvē (dambis, iela, drenāžas un sūkņu stacijas izbūve). Ielas izbūvi plānots sākt jau šogad (aptuvenās izmaksas – 300 000 latu).
Pārējos darbus, kuru aptuvenās izmaksas ir 700 000 latu, iecerēts veikt trīs gados, piesaistot ES “Life” programmas līdzekļus. Projekts jau sagatavots un iesniegts.
LLU ieinteresēta piedalīties ar zinātnisko potenciālu
LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža pastāstīja, ka LLU vēlas sadarboties pilsētas Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidē. Pašlaik mainījies sadarbības profils. Proti, sākotnēji tur bija iecerēts veidot pārtikas drošības laboratoriju, bet pēc dziļākas izpētes atzīts, ka tā nebūtu piemērotākā joma. Tagad iecerēts veidot divas – būvmateriālu un celtniecības ražojumu akustikas un ugunsdrošības pārbaudes – laboratorijas un biznesa inkubatoru. Pēc prorektora rīcībā esošās informācijas, projektu realizē firma, LLU rektors iepazinies ar parka teritorijas detālo plānojumu.
Zinot, ka LLU kā svarīgāko iecerējusi ES finansējuma saņemšanai virzīt Agrobiotehnoloģiju un vides zinātnes tehnoloģiju parka projektu Valdekā, kā arī parakstījusi nodomu protokolu par Pārlielupes Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidi Veterinārmedicīnas fakultātes apkaimē, “Ziņas” jautāja, vai trīs tehnoloģisko parku projekti vienā pilsētā varētu pretendēt uz ES finansējumu. Pēc P.Rivžas domām, līdzekļus, visticamāk, varētu saņemt tikai viens tehnoloģiskais parks, taču pastāv cerības, ka no 2007. gada vadlīnijās ES finansējuma saņemšanai inovatīvie un zinātniski tehnoloģiskie parki būs iekļauti kā prioritāte. LLU rektors Juris Skujāns teic, ka pašlaik notiek sagatavošanās jaunas biedrības izveidei. Tā būs saistīta ar būvmateriālu testēšanu. Paredzēts pieteikt projektu, kas ietvertu būvmateriālu ugunsdrošības, iespējams, arī akustikas pārbaudes laboratoriju izbūvi un komplektāciju.
LLU šajā ZTP projektā būtu ieinteresēta izmantot laboratorijas Lauku inženieru fakultātes būvniecības un Meža fakultātes kokapstrādes tehnoloģijas studiju programmu studentu apmācībai, kā arī doktorantu un maģistrantu zinātniskajiem pētījumiem.
Attiecībā uz iespējamo finansējumu trim Jelgavā iecerētajiem tehnoloģiju parkiem rektors norāda, ka ES PHARE 2003. gada programmas komponentes “Inovatīvas uzņēmējdarbības un lietišķo pētījumu infrastruktūras attīstība” vadlīnijas vēl nav publicētas. LLU norit intensīvs gatavošanās process šim konkursam, tiek lemts par potenciālo projektu pieteikumu apjomu un iespējamo līdzdalību citos reģiona attīstībai svarīgos projektos.
LLU būtu svarīgi attīstīt nozares, kas aktuālas Zemgalei. LLU projektu konkursā gatavojas startēt ar “Agrobiotehnoloģiju un vides zinātnes tehnoloģiju parka” projektu, kurā paredzēts sakārtot Valdekas pili, veidojot bāzi jaunu uzņēmumu attīstībai, kā arī nodrošinot tālākizglītības iespējas. Projektā paredzēts iesaistīt visu Zemgales rajonu un pilsētu pašvaldības, reģiona uzņēmumus un biedrības.
LLU atbalsta zinātnes un tehnoloģiju parku attīstību Jelgavā. Pasaules prakse liecina, ka ZTP izveidoti universitāšu tuvumā, to izveidē liela loma ir pašvaldībām, ZTP klāsteru izvēli galvenokārt nosaka situācija reģionā un orientācija ir uz pasaules tirgu.
Ņemot vērā plašo studiju programmu klāstu, LLU ir gatava sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem dažādās jomās, nodrošinot kvalitatīvu speciālistu sagatavošanu. LLU ieinteresēta arī jaunu uzņēmumu rašanās procesā, kur, radot inovatīvus produktus, tiktu sekmēta reģiona kopējā attīstība.
Daudz atkarīgs no partneru un klientu piesaistes
ZTP valdes loceklis Aigars Rublis “Ziņām” sacīja, ka viņa loma projekta virzībā ir ļoti vispārīga un par tā norisēm zinot maz. Par to jāprasa ZTP valdes priekšsēdētājam Dāvim Jansonam, savukārt par projekta “mīksto” komponenti – Antrai Gailišai no sabiedriskās organizācijas “Zinātņu un tehnoloģiju centrs”. Projekta realizēšanai, pēc A.Rubļa domām, tiks pretendēts uz ES struktūrfondu finansējumu.
D.Jansons, kuram ZTP paraksta tiesības ir kopā ar A.Rubli, pagaidām neprecizē laiku, kad firma varētu jelgavniekus iepazīstināt ar iecerēm. LLU esot tikai viens no sadarbības partneriem, kā vēl viens tika nosaukta Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija, bet pārējie palika neizpausti, jo tas esot jutīgs jautājums. Runājot par vairāku pilsētas tehnoloģisko parku konkurenci finansējuma saņemšanā, D.Jansons norādīja uz Eiropas naudu un to, ka privātajiem projektu attīstītājiem pieejams arī cits finansējums. Pēc viņa domām, būtu vēlams, lai katrā specifiskajā jomā būtu savs zinātnes un tehnoloģiju parks.
Par konkrētā projekta iecerēm D.Jansons pastāstīja, ka līdztekus laboratorijām tur varēs izvietoties būvizstrādājumu uzņēmumi, būs biroja telpas un nelielas eksperimentāla tipa ražotnes. Pateikt, kādu daļu topošajā projektā ieņems zinātne un tehnoloģiju virzība un kādu citas jomas, ZTP vadītājs nevarēja, jo tas atkarīgs no partneru un klientu piesaistes.
ZTP esot aplēsts pilotprojekta budžets, tas esot lielāks nekā līgumā paredzētās investīcijas, taču konkrēti tā apjoms palika neizpausts. Pilotprojekta gaitā iecerēts ieguldīt līgumā minētos līdzekļus, uzbūvējot ēkas, lai laboratorijas un inkubators varētu sākt darbību, bet visus vairāk nekā 11 hektārus zemes “uz sitienu” par zinātnes parku padarīt nav iespējams. Turpmākais lielā mērā atkarīgs no nozaru pārstāvju intereses.
Sarunā D.Jansons norādīja arī uz lielajiem ieguldījumiem un darbiem, kas nepieciešami grunts uzlabošanai. Tā šajā teritorijā esot ļoti slikta un kādu divu metru dziļumā nomaināma.
Sabiedriskās organizācijas “Zinātņu un tehnoloģiju centrs” pārstāve Antra Gailiša “Ziņām” pastāstīja, ka organizācija kopā ar LLU strādā pie projekta, lai sagatavotu to ES līdzekļu piesaistei, bet no konkrētām prognozēm par turpmāko virzību atturējās. Tāpat kā par pilsētā iecerēto zinātnes un tehnoloģiju parku projektu savstarpējo konkurenci.
