Treniņi leģendāra BMX braucēja vadībā Klāvam Lisovskim atjaunojuši gribu atgriezties sportā jaunā līmenī
Ozolnieku sportists Klāvs Lisovskis jau otro sezonu pošas uz UCI centru Šveicē, kur turpinās trenēties pie Tomasa Aljē. «Dzīva BMX leģenda,» tā Klāvs dēvē savulaik Francijas labāko braucēju, vairākkārtējo Eiropas un pasaules čempionu, kura personīgais paraugs un profesionālais padoms devis jaunu mērķi sportā. Jaunieša un juniora gadu panākumi lielākoties balstījušies uz paša fiziskajiem dotumiem, bet, kad ar tiem vairs nepietika, nopietnākam darbam bijis grūti rast motivāciju. Toties tagad – «ir atgriezusies cita interese, cits līmenis un citas domas par sporta veidu.» Šosezon Klāva plānos ir piedalīties vismaz astoņos no 10 Eirolīgas sacensību posmiem un Eiropas čempionātā ar mērķi kvalificēties arī pasaules čempionātam. «Pēc pagājušā gada sasniegumiem vietu jau ieguvis Edžus Treimanis, bet vēl piecas vietas tiks sadalītas pieciem labākajiem rangā,» skaidro Klāvs un teic, ka ir gatavs pacīnīties par pozīciju šajā elites piecniekā.
– Kas ir tevis pieminētais UCI centrs?
Starptautiskās riteņbraukšanas apvienības organizatoriskais «sēdeklis», no kurienes nāk visi ar sacensībām saistītie dokumenti un tiek rīkotas arī sportistu attīstības nometnes. Samaksājot noteiktu summu, vari tur trenēties, un esmu ļoti pateicīgs visiem finansiālajiem atbalstītājiem, kas man deva šo iespēju.
– Biji iepriekšējā vasarā un tagad posies atkal – kas ir tas pievilcīgais un vērtīgais?
Jau pieminēju savu treneri Tomasu, kuram pilnībā uzticos, kura treniņprogrammu pildīju visu ziemu un katru nedēļu atskaitos. Tā ir arī lieliska treniņbāze un inventārs – sportista rīcībā ir BMX ritenis, šosejas velosipēds, ko izmantojam atjaunošanās treniņā, treka ritenis sprintam. Pati nometne – tas galvenokārt ir smags darbs ar treniņiem divreiz pa trim stundām dienā. Sākumā nevarēju pēc tiem pa trepēm uzkāpt. Bet pamazām pierodi, ieej ritmā un jūti, ka kļūsti arvien spēcīgāks.
– Pieminēji dažādos velosipēdus, vai nav nācis prātā, ka varētu uz kāda no tiem «pārsēsties»?
Treku vēl varētu iedomāties, bet šoseju nu nepavisam. Nespētu tā stundām vienā tempā mīties. Arī mana miesas uzbūve tam neatbilst.
– Kādi tad fiziskie dotumi BMX ir svarīgi?
BMX – tas ir sprints, ne velti Māri Štrombergu dēvē par Boltu uz riteņa. Bet līdzās ātruma dotībām nepieciešams arī spēks, un pie tā ir daudz jāstrādā. Šajā ziņā man iepriekš nebija īsta padomdevēja.
– Tavs treneris iepriekš bija tētis Jevgeņijs Lisovskis?
Jā, tētis ļoti labi izprot šo sporta veidu un joprojām uzklausu viņu taktiskā ziņā. Bet Tomass ir pats bijis BMX virsotnē, un tas viņam piešķir lielu autoritāti.
– Vai savu izaugsmi jau izdevies apliecināt arī sacensībās?
Iepriekšējā sezonā piedalījos maz. Var teikt, ka tas bija tāds atdzimšanas posms un atgriešanās profesionālajā sportā. Lielākais sasniegums – Pasaules kausa posms Holandē, kur ieguvu 45. vietu. Pirms gada pusotra pat nevarēju iedomāties, ka varētu tam kvalificēties. Tas bija apļa brauciens uz laiku. Viena kļūda, un sacensības ir beigušās. Izbraucu bez kļūdām, minimāli atpaliekot no līderiem. Mājās Latvijas čempionātā nobraucu trešais. Sacensībās Jelgavā augusta vidū, cīnoties par augstāku vietu, finālā piedzīvoju kritienu, bet sajūtas bija pozitīvas – saprotu, ka atkal spēju cīnīties līdz galam.
– Dzirdēju, ka nesen trenējies arī Francijā?
Faktiski plānoju būt jau Šveicē, bet sanāca pārpratums ar dzīvesvietas rezervāciju. Tā kā negribējās palikt bez braukšanas prakses, kopā ar Tomu Mankusu pavadīju vairāk par mēnesi Francijā. Piedalījāmies vietējā kluba treniņos, trenējāmies divatā. Apkārtnē ir ļoti daudz trašu, varējām vai katru dienu uz citu braukt. Tā arī ir laba pieredze – ja esi radis pie dažādības, vieglāk adaptēties sacensībās, kur, lai «piešautos» trasei, tiek dotas tikai 45 minūtes.
– Uz Šveici tad nākamnedēļ?
Nē, vispirms uz Nīderlandi, kur arī ir jau izveidojusies laba treniņu sadarbība un tuvu Beļģijas trase, kur 5. – 6. aprīlī notiks pirmās Eirolīgas sacensības. ◆
