Reizi pa reizei «Ziņu» sporta lappusēs tiek aprakstīts tāds vairumam eksotisks sporta veids kā trases automodelisms.
Reizi pa reizei «Ziņu» sporta lappusēs tiek aprakstīts tāds vairumam eksotisks sporta veids kā trases automodelisms (ATM). To kultivēt Jelgavā sākuši jau pirms desmit gadiem. Vairāk par «rotaļāšanos» ar modelīšiem stāsta bērnu jaunatnes centra «Junda» ATM kluba «Ātrums» vadītājs Māris Kalniņš.
Atminos, kā vecajos labajos astoņdesmitajos ar puišeļa acīm lūkojos tajos gados populārā žurnāla «Tehņika i molodjož» lappusēs, kas bija veltīts dažādām elektriskām, mehāniskām un citādi fizikas likumiem pakļautām ietaisēm. Reizē izdevums kalpoja arī par motoru sporta veidu apskates vietu. Tieši tā lappusēs pirmo reizi ieraudzīju līkumotu trasi, pa kuru zibinās interesanti mašīnu modelīši. Izrādījās, tas pat ir sporta veids, turklāt ļoti nopietns. Uzskatāms ATM paraugs nav tālu jāmeklē, jo mums pašiem tāds ir blakus.
Visu sāka jaunie tehniķi
Trasi Jelgavā uzbūvēja jau 1993. gadā. Pirms tam bijušajā pilsētas Jauno tehniķu stacijā bija mazāka un īsāka trase ar četriem celiņiem, kas neatbilda nekādiem standartiem. To nomainīja pret tagadējo, daudz lielāku un standartiem atbilstošāku. Var arī palielīties, ka «Jundas» trase ir lielākā Latvijā (celiņa garums – aptuveni 45 metri). Iespējams, tā ir lielākā pat visā Baltijā, ar Jelgavas trasi konkurē vienīgi Viļņas celiņi.
Trases modernizēšanas galvenie vaininieki bijuši ne tikai Jauno tehniķu stacijas dalībnieki, bet arī ATM entuziasti no visas Latvijas.
Latvijā ATM ienāca sešdesmitajos gados, un 1968. gadā jau notika pirmās sacensības. Toreiz valstī bija tikai divas trases. Pēc ilgāka laika, deviņdesmitajos, Latvijā sākās ATM bums – sporta veids sāka izplatīties pa visām jauno tehniķu stacijām. Tagad trases var atrast visā Latvijā no Ventspils līdz Daugavpilij. Pavisam valstī ir 14 trases.
Trases pagatavošana ir roku darbs, kas izmaksā ļoti dārgi, lai gan tās uzbūve ir visai vienkārša – skaidu plātne, speciāla elektrovadītspējīga materiāla celiņi, vadi, smago mašīnu akumulatori, to lādētāji un speciāla datorprogramma, kas regulē braukšanas laikus un fiksē rezultātus.
Mašīnītes «ieliek» pat formulai!
ATM ir otrais ātrākais sporta veids pasaulē aiz raķešu modelisma. Modeļu vidējais ātrums trasē sasniedz 40 kilometru stundā, bet līdz «simtiņam» tie spējīgi ieskrieties nieka 0,4 sekundēs. Uz to, cik man zināms, nav spējīga neviena lielā mašīna. ATM sacīkšu automobilīša virsbūve ir precīza to īsto prototipu kopija, tikai 24 reizes mazāka.
1998. gadā Rīgā, Motormuzejā notika pasaules čempionāts, kurā Latvijas komanda ieguva otro vietu. 2000. gadā latvieši čempionātā piedalījās atkārtoti un atkal izcīnīja otro vietu. Savukārt pagājušajā gadā mūsējiem nepaveicās – piektie. Tomēr Latvijai pasaules mērogā ATM ir ļoti labs tēls.
Sacensības kā īstā autosportā
Sacensības notiek divās ieskaišu grupās: skolēniem un senioriem. Skolēnu grupā startē jaunekļi līdz 19 gadu vecumam ieskaitot, bet seniori – no 20 līdz pat sirmam vecumam.
Sacensības sākas ar modeļu tehnisko pieņemšanu, kurā tiesnesis izmēra, vai visi tehniskie rādītāji atbilst standartiem (vai noteikumiem atbilst virsbūves veids un augstums, modelīša platums, atbilstošās klases motors). Iesācēju klasei tiek mērīti šasijas parametri un izgatavošanas materiāls (šasijai jābūt no materiāla, kuru var nozāģēt ar metāla zāģīti, tā nedrīkst būt no rūdītā tērauda). Kad visi ir nodevuši savus modeļus, tiesnesis ievada dalībnieku vārdus speciālā datorprogrammā. Pēc treniņbrauciena tiek dots starts. Lielāku intrigu rada īpaši šim sporta veidam radītā datorprogramma. Tā sacensību laikā parāda, kurš ir līderis un cik apļu no viņa atpaliek katrs konkurents. Interesanta ir programmas prognoze – tiek izskaitļots, cik apļu veiksi līdz sacensību beigām, ja saglabāsi pašreizējo tempu. Modelis tiek vadīts ar trasei pievienoto pulti, ar to tiek palielināts vai samazināts modeļa ātrums. Sportista meistarība parādās jau brīdī, kad jāizvēlas pareizais braukšanas ātrums, lai modelis neizlidotu no sava celiņa.
Tradīcija: duelis Rīga – Jelgava
Iesācējs, kas ir uztaisījis modelīti, rod iespēju trenēties savā mājas trasē. Jaunpienācēju iedrošināšanai un meistarības kāpināšanai klubs regulāri rīko iekšējās sacensības. Nākamās lielākās sacensības ir tradicionālais duelis starp Rīgu un Jelgavu. Rīgā ir četras trases, bet mums – tikai viena. Kaut gan esam «mazāki», tomēr cīnāmies visai sīvi. Nākamās lielākās regulārās sacensības ir Latvijas čempionāts, kas parasti notiek Rīgā. Uz tām sabrauc ļoti daudz dalībnieku. Vēl augstāk kāpjot, sākas cīņas Baltijas čempionātā skolēniem. Tur uzvarētāji tiek noskaidroti komandu cīņā. Kad sportists ir sasniedzis labu līmeni, viņš var sākt sacensties senioru konkurencē. Protams, sākumā nevar cerēt uz labām vietām, bet ar laiku, pakāpeniski strādājot, iespējams «izsisties» līdz līderpozīcijām.
Mums ir sava Lemāna
Visinteresantākās sacensības šķiet 12 stundu brauciens komandām, kas parasti notiek vasarā. Komandā ir četri cilvēki, kas ik pa laikam maina savus pienākumus. Parastajās sacensībās sportists pa vienu celiņu brauc divas līdz piecas minūtes, bet nu jāmobilizējas veselai stundai. Reizēm ATM sportisti to nosauc par Lemānas daudzstundu braucienu. Pirms laika Latvijā rīkoti pat 24 stundu braucieni. Gadās, ka jau pēc pusstundas viss ir apriebies un tu sāc braukt autopilotā, bet tāpēc arī ir komandas biedri, ar kuriem var mainīties.
Kausu Jelgavai netrūkst
Nedomājiet, ka Jelgavas modelisti var vienīgi stāstīt par šo sporta veidu. BJC «Junda» ATM kluba «Ātrums» komandai ir tikuši kausi gan Latvijas, gan Baltijas čempionātos. Individuāli jāizceļ Raimonds Šteinbergs. Puisis ar ATM nodarbojas kopš 4. klases (tagad viņš mācās 12. klasē). Sācis kā visi jaunie – ar iesācēju modeli, kam pats zāģējis šasiju, taisījis riepiņas. Tagad Raimonda rīcībā ir pieci automodeļi. Pēc neatlaidīga darba iesācēju kopvērtējumā labākajā sezonā viņam izdevās iegūt ceturto vietu Latvijā, bet «Jundas» mačos junioru klasē puisis ir pārliecinošs līderis. «EuroSport («ES»)» klasē R.Šteinbergs brauc jau otro gadu un ir labāko desmitniekā, mazajā «ES» un «G –12» – trešais. Jau trīs gadus Raimonds cīnās Baltijas čempionātā – tur viņa labākais rezultāts ir 7. vieta «G – 12» klasē. Mājās goda vietā puisis novietojis sešus kausus un lērumu medaļu. Starp labākajiem jāpiemin arī Gatis Makševics (Rīgas – Jelgavas sacensībās iegūtas divas pirmās vietas), Lauris Liepiņš (izcīnītas vairākas godalgotas vietas Latvijas un Baltijas sacensībās) un Raivis Ābele.
Ar to var uzlabot atzīmi fizikā
Uzbūvēt modelīti un sagatavot to sacensībām nav nemaz tik vienkārši – jāsaprot arī zināmi fizikas un darbmācības likumi. To daži puiši pareizi uztvēruši un amatmācības vai fizikas kontroldarbu aizvietojuši ar paša taisīto ATM modelīti. Tas nostrādājis – skolotāji, redzot visai sarežģīto metāla un vadiņu sameistarojumu, ielikuši ļoti labas atzīmes. Regulāri «ķimerējoties» ar saviem modelīšiem, ar fiziku puika vairs nebūs uz «jūs». Labā atzīme uzskatāma par pilnīgi objektīvu, jo rūdīts trases automodelists ir iemācījies sekot līdzi elektromotora kondīcijai, riepiņu nodiluma pakāpei, metāla apstrādes īpatnībām, aerodinamikas nozīmei un citiem tehniskiem jautājumiem. Tādēļ arī šī nodarbe nav vienkārši rotaļāšanās ar mašīnītēm, tas jau ir īsts sports.»
