Latvijas kausa īpašnieki FK «Jelgava» futbolisti galvenā trenera Daiņa Kazakeviča vadībā šonedēļ sākuši gatavoties 2011. gada sezonai.
Lai neapvainojas citu sporta veidu pārstāvji, bet karalis ir un paliek karalis. Jeb «futbols ir klasika», kā, citām populārām spēlēm atvēlot vien estrādes žanra vietu, nesen atgādināja Latvijas Gada balvas par mūža ieguldījumu sportā laureāts Gunārs Jākobsons. Atceroties futbola kluba (FK) «Jelgava» 2010. gada panākumus (Latvijas kauss, vieta virslīgas pirmajā sešniekā jau debijas gadā, vienīgā mūsu valsts kluba Eiropas turnīros uzvarētā spēle šosezon), laikraksta pēdējais šāgada numurs būtu neloģisks bez FK «Jelgava» galvenā trenera Daiņa Kazakeviča. Šonedēļ pēc neilgas starpsezonu pauzes treniņus Zemgales Olimpiskajā centrā atsākuši «Jelgavas» kājbumbas spēles meistari. Futbolistiem atpūta nesanāca daudz garāka par mēnesi, bet D.Kazakevičs līdztekus komandas komplektācijas rūpēm nupat paspēja paviesoties futbola dzimtenē, kur nedēļu varēja klātienē vērot Anglijas premjerlīgas kluba «Blackpool» treniņprocesu. D.Kazakevičs: Jutu lielu uzmanību no «Blackpool» vadības, pirmkārt jau no kluba direktora Normunda Malnača puses – viņi centās parādīt visu, kas vien bija iespējams. Tas attiecas gan uz Anglijas premjerlīgas kluba uzbūvi, gan metodoloģiskām lietām un komandas taktikas jautājumiem, ko neslēpa «Blackpool» galvenais treneris Aians Halovejs. Braucienu vērtēju kā ļoti lietderīgu, cita lieta – no tā, ko ieraudzīju, uz Jelgavas klubu un Latvijas futbola realitāti tieši kaut ko pārnest problemātiski. Toties ļoti daudzas idejas, ieskaitot tā saucamos «knifiņus», fiksēju.– Vai tiešām «Jelgavu» un «Blackpool» šķir tik milzīga starpība?Starpība ir daudzās niansēs, no kā arī veidojas viss kopums. Žēl vienīgi, ka «Blackpool» futbolistus, ko visu nedēļu vēroju treniņprocesā, neizdevās redzēt spēlē – premjerlīgas mačs ar Totenhemas «Hotspur» nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ tika pārcelts. Blekpūliešu kā premjerlīgas debitantu desmitā pozīcija turnīra tabulā liecina, ka trenera idejas tiek īstenotas sekmīgi. Ieguldīts pamatīgs darbs – Halovejs ar milzīgu pozitīvisma devu cenšas saviem spēlētājiem (kuri, ņemot vērā Anglijas apstākļiem pieticīgo komandas budžetu, nav nekādas superzvaigznes) iemācīt vienkāršās un tai pašā laikā sarežģītās futbola gudrības.– Tad jau savā ziņā (stipri ierobežotais budžets un debitantu statuss augstākajā sabiedrībā) «Jelgava» un «Blackpool» ir līdzīgā situācijā?Protams. Sakarā ar uzvaru Zemgales Olimpiskā centra atklāšanas spēlē («Jelgava» – «Blackpool» 2:1) tika pat runāts, ka angļiem jāmācās no mums, nevis mums no viņiem. Tas gan uztverts vairāk kā joks – Latvijas un Anglijas futbols tomēr ir atšķirīgās svara kategorijās.– Tātad uzvarējām tāpēc, ka blekpūlieši šo spēli neņēma nopietni?Bez šaubām, jāņem vērā, ka viesiem trūka vairāku vadošo spēlētāju, kuri tajā laikā bija iekļauti dažādās izlasēs. Taču arī mums līdzīga iemesla dēļ nespēlēja Artis Lazdiņš un Jevgeņijs Kazura. Tiesa, blekpūliešiem tādu futbolistu bija vairāk, bet arī viņu rezervistu soliņš labāk nokomplektēts.Galvenais tomēr fakts, ka viesi pret spēli izturējās kā kārtējo pārbaudes maču, bet Jelgavā tie bija lieli svētki gan futbola klubam, gan visai mūsu pilsētai. Atbildība un vēlēšanās uzvarēt mums bija daudz, daudz augstākā pakāpē, kas, galu galā, izpaudās arī rezultātā.– Ja jau laika apstākļu dēļ nenotika «Blackpool» un «Hotspur» plānotais mačs, mūsu platuma grādos čempionātus sākt rudenī un beigt pavasarī (kā daudzviet Eiropā) droši vien ir pilnīgi nereāli?Arī sporta bāzes pie mums ir tādas, ka tas gluži vienkārši nav izdarāms. Pat vairāk – manuprāt, ļoti aplams ir Latvijas Futbola federācijas lēmums 2011. gada sezonu sākt jau 12. martā. Ja mēs domājam par līdzjutēju piesaisti (un FK «Jelgava» par to domā), jārēķinās, ka Latvijā nav neviena tāda laukuma, kur marta sākumā varētu ne tikai puslīdz normāli spēlēt, bet arī līdzjutēji justos komfortabli.Deklarēts, ka tik agrs sezonas sākums noteikts Latvijas izlases interesēs. Lai nu tā būtu, bet tad federācijai jādomā, kā palīdzēt klubiem sakārtot bāzes līdz tādam līmenim, lai nāktu skatītāji. Pēc manām domām, Latvijā futbola čempionāts jāsāk aprīlī un jābeidz oktobrī. Pavasarī un rudenī – spēles tikai brīvdienās, bet vasarā kalendārs maksimāli jāpieblīvē, lai uz futbola maču var atnākt, piemēram, arī siltā trešdienas vakarā.– Runājot par FK «Jelgava», aizvadīto sezonu nosaukt vienkārši par izdevušos šķiet pat nepiedienīgi piezemēti.Man ir patiešām liels prieks par šo sezonu. Tās kontekstā redzu vienu ļoti būtisku lietu – Jelgavā izveidojusies futbola sabiedrība. Vispirms jau mūsu kluba vadība spējusi nodrošināt, ka treneriem vairs nav jānodarbojas ar organizatoriskiem jautājumiem. Valdes priekšsēdētājs Ainārs Tamisārs un direktors Jānis Kovaļevskis, darbodamies sabiedriskā kārtā, strādā patiešām fanātiski, un tas nav tikai reveranss priekšniecībai. Ja 2010. gads izdevās, viņu nopelns nav mazāks kā trenerim, vienīgi mans amats varbūt ir publiski pamanāmāks.Jelgavā esmu sajutis pozitīvismu pret futbolu. Ne tikai no faniem un žurnālistiem, arī parasti līdzjutēji uz ielas pienāk klāt un saka – «jūs nu gan esat baigie malači». Sportiskie sasniegumi – Latvijas kauss, sekmīgā debija virslīgā un Eirokausos – ir ne tikai veiksmes, bet arī nopietna darba rezultāts.Kausa izcīņā tikāmies ar valsts labākajām komandām, tāpēc nevar teikt, ka mums vienkārši paveicās izlozē. Pirms čempionāta bija daudz diskusiju – sak, parasti virslīgā debitanti, ja arī noturas, tad augstāk par priekšpēdējo vietu netiek un tamlīdzīgi. Arī tajā brīdī, kad sezonas beigās mums klājās grūti un čempionāta tabulā radās sasprindzinājums, īpaši nenervozējām, jo jutām atbalstu, nevis noliedzošo «kaut jūs izkristu» attieksmi.Sezonā veicās arī tāpēc, ka izdevās izveidot jaunu komandu. Protams, nenoliedzot to spēlētāju nopelnus, kuri pirms tam FK «Jelgava» ieveda virslīgā. Papildinājums tomēr objektīvi bija nepieciešams, un mums izdevās piesaistīt futbolistus, kuri nenāca naudas dēļ (nebija jau arī nekā īpaša, ko piedāvāt). Izvēlējāmies vidēja vecuma vai jaunos spēlētājus, kuriem Jelgava bija tramplīns, lai pārējai Latvijas futbola sabiedrībai pierādītu, ka ar viņiem jārēķinās. Protams, to pašu var teikt arī par treneri.– Nav šaubu, ka aizvadītā sezona futbola sabiedrībai likusi ar mūsu komandu rēķināties. Bet būsim reālisti – otro gadu pēc kārtas izcīnīt Latvijas kausu diez vai būs pa spēkam un līdz virslīgas medaļām vēl patālu. Arī jauns stadions ar grandiozu atklāšanas maču nav paredzams. Vai nebaidies, ka jelgavnieku pozitīvisms pret futbolu bez galvu reibinošiem panākumiem var atslābt?Mēs stāvam stabili uz zemes un nelidināmies mākoņos. Saprotu, ka 2010. gads bija fantastiski veiksmīgs un šādus panākumus atkārtot grūti. Pirmais uzdevums – nostabilizēties virslīgas vidusdaļā, bet tas nozīmē, ka jāmēģina spert vismaz solis augstāk. Ja bijām sestie, kāpēc gan 2011. gadā nepacīnīties par pirmo piecnieku? Darīsim visu, lai stadionā valdītu futbola atmosfēra, pie tā mēs nopietni strādājam. Esam pirmais klubs Latvijā, kas jau piedāvā jaunās sezonas abonementu (sākot ar šo nedēļu, var iegādāties mūzikas klubā «Jelgavas krekli» Lielajā ielā 19a – red.). Tomēr skatītāji nāks tikai tad, ja parādīsim labu un skatāmu futbolu. Varu apsolīt, ka centīsimies paaugstināt spēles kvalitāti (visos virzienos) un to, ka uz laukuma nebūs vienaldzības. Katrā mačā cīnīsimies tikai par uzvaru. Kopīgiem spēkiem centīsimies panākt, lai katrs izbraukums uz Jelgavu jebkurai Latvijas komandai būtu kā «zobu sāpes». Tādā nozīmē, ka ikvienam mūsu pretiniekam tā būs reāla punktu zaudēšanas iespēja.
