Jāņu jeb vasaras saulgriežu laiks allaž bijusi nosacīta robežšķirtne ne tikai dabā, kas piedzīvo savu zaļās esības piepildījumu, bet arī darbos. Daudzi cenšas salikt pēdējos punktus, lai varētu ieslēgt vasaras režīmu – doties kārotajā atvaļinājumā, brīvlaikā vai, ja jāpaliek darbā, tvertu visu vasarīgāk.
Šķiet, skaistākie gadalaika griežu liecinieki ir izlaidumi, ko steidz svinēt gan skolu, gan augstskolu absolventi. Gaisā uzvirmo meiju, liliju un rožu smarža, svinīgas runas, smaidi un cerības vēl nezināmās nākotnes priekšā. Lielais atvieglojums, ka eksāmeni, pārbaudījumi un organizatoriskā jezga, kā arī sveicēju «svīdiens», mēģinot izturēt garo ceremoniju un pārbāztās zāles, palicis aiz muguras.
Klusāks, bet tomēr prieks par pieliktu punktu ir arī vairāk nekā septiņiem simtiem mūsu puses skolēnu, kurus pievīla kāda nesekmīga atzīme, bet, nokārtojot pēcpārbaudījumus, izdevies to labot. Tomēr – cik ļoti daudz ir šo bērnu! Ja viņus sapulcētu kopā, tā būtu viena liela izglītības iestāde. Šie skaitļi skumdina, jo netikšana līdzi mācībās, kas brīžam slēpjas aiz bravurīgas «man vienalga» maskas, uzjauc rūgtu emociju kokteili. Kā citādi, jo nesekmīgie taču grauj reitingus un skolas labo vārdu.
Nesen Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica» sadarbībā ar vairākiem medijiem veica pētījumu «Privātskolotājs», kurā centās noskaidrot, cik vecāki piemaksā par izglītības kvalitāti Latvijā. Izkristalizējās, ka privātskolotājus visbiežāk algo turīgi vecāki ar augstāko izglītību, par nodarbību atvēlot piecus līdz desmit eiro. Interesanti, ka «uzlabojamo» priekšmetu sarakstā ir tieši tie paši, kuru dēļ lielākā daļa sēž pagarinātajā mācību gadā, – matemātika un angļu valoda. Tad varbūt pirksts dusmīgi jākrata nevis «dumjo» bērnu un neprasmīgo skolotāju, bet grūti pievārējamā satura priekšā?!
Taču par to vairs neviens nevēlas domāt – priekšā vasara un svētki. Lai izdodas! ◆
