13. maijā Jelgavas rajona padomes zālē sprieda par bibliotēku problēmām. Bija uzaicināts galvenais speciālists bibliotēku jomā no Kultūras ministrijas J.Turlajs, kas iepazīstināja ar bibliotēku likuma izskatīšanas gaitu Saeimā.
13. maijā Jelgavas rajona padomes zālē sprieda par bibliotēku problēmām. Bija uzaicināts galvenais speciālists bibliotēku jomā no Kultūras ministrijas J.Turlajs, kas iepazīstināja ar bibliotēku likuma izskatīšanas gaitu Saeimā. Pašlaik tas ir 3. lasījumā. Likums noteiks, kādā apjomā tiks garantēti līdzekļi informācijas nodrošināšanai vienam iedzīvotājam.
Izrādās, valsts garantē noteiktu naudas daudzumu tikai izglītības iegūšanai un veselības aprūpei. Par bibliotēkām tā neliekas ne zinis, un katra pašvaldība izrīkojas ar bibliotēku finansējumu, kā grib, lielākoties ļoti pieticīgi atvēlot līdzekļus. Visā valstī vēl nav apjausta bibliotēku un informācijas nozīme. Lai gan bibliotēku loma sabiedrībā aug, atvēlētie līdzekļi no gada uz gadu mazinās.
Pēc bibliotēku likuma pieņemšanas pašvaldībām būs juridisks pamats aizstāvēt bibliotēku budžetus. Jau tagad ir jūtams, ka, pildot likumu par obligāto iespieddarbu piegādāšanu bibliotēkām, grāmatas, kaut vienā eksemplārā, ienāk galveno bibliotēku fondos. Pēc bibliotēku likuma pieņemšanas, cerams, palielināsies bibliotekāru algas, kas katrā pašvaldībā ir pilnīgi citādas.
Par bibliotēku jautājumiem sakarā ar rajona centrālās bibliotēkas pārveidošanu par filiāli 1997. gada nogalē un pievienošanu Jelgavas pilsētas centralizētajai bibliotēku sistēmai runāja zinātniskās bibliotēkas vadītāja A.Nadziņa, uz pagastu bibliotēku problēmām norādīja zinātniskās bibliotēkas direktores vietniece darbā ar pagastu bibliotēkām I.Auziņa. Izraisījās debates.
Bija neizpratne par jaunveidojumu, kas radies finansiālu apsvērumu dēļ. Daudzu neskaidrību pamatā ir vai nu neizpratne, vai pārpratumi. Tādēļ ar laikraksta starpniecību atbildu par visvairāk nesaprasto jautājumu par bibliotēku automatizāciju, kas Jelgavā ir labā līmeni un ko ļoti atzinīgi novērtēja arī J.Turlajs.
