Vai iespējama saskaņota Jelgavas vēlētāju interešu pārstāvniecība divās dažāda līmeņa lēmējinstitūcijās par to vakar kopīgi pirmo reizi sprieda no Zemgales ievēlētie jaunās Saeimas un Jelgavas domes deputāti.
Vai iespējama saskaņota Jelgavas vēlētāju interešu pārstāvniecība divās dažāda līmeņa lēmējinstitūcijās par to vakar kopīgi pirmo reizi sprieda no Zemgales ievēlētie jaunās Saeimas un Jelgavas domes deputāti.
Viens no galvenajiem jautājumiem kā attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt pašvaldības budžeta optimizāciju. Apstākļos, kad Latvijas tautsaimniecību jūtami ietekmē Krievijas ekonomiskā krīze, tieši 2300 Jelgavas mazie uzņēmumi visveiksmīgāk spējuši piemēroties jauniem tirgus nosacījumiem. Tomēr jaunu uzņēmumu veidošanās dinamika Jelgavā, salīdzinot, ar Ventspili, Liepāju un Daugavpili, ir krietni zemāka. Viens no iemesliem sarežģītais uzņēmumu reģistrēšanas mehānisms. Domnieku ierosinājums deleģēt pašvaldībām atsevišķas uzņēmējdarbības uzskaites formas.
Saldumos, ar kuriem Rīgas viesus cienāja Jelgavas Cukurfabrikas direktors Harijs Veģeris, bija rūgtums uzņēmumā uzkrājusies prece par 6 7 miljoniem latu, un nav zināms, kad to varēs realizēt, jo tirgus pārpildīts ar kontrabandas cukuru. Trīs Latvijas cukurfabrikas gadā saražo ap 90 tonnu tik, cik patērē Latvija, taču realizē tikai 50. 40 tonnas Latvijā ienāk kā tranzīts, kas, ticis pāri robežai, «pazūd». Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāta Leiškalna atbilde bija īsa ar kontrabandu valsts nespēj tikt galā, Latvijā ir par daudz cukurfabriku, tās ir nemodernas; cukurbiešu cukurs ir absolūti konkurēt nespējīgs ar niedru cukuru, turklāt cukurbiešu piegādātāji, vedot savu produkciju no tāliem rajoniem, produktu vēl vairāk sadārdzina. Aktīvos Jelgavas deputātu iebildumus Leiškalns «noslaucīja» ar Saeimas deputāta cienīgu žestu: «Es te ar jums neiešu strīdēties, es varu pateikt tikai to, ko man teica.»
