Jelgavnieki vienlaikus var vērtēt divu Rīgas mākslinieku darbus.
«Neraksti man vēstules» – tā savu Jelgavas kultūras namā iekārtoto izstādi nosaukusi jaunā māksliniece no Rīgas Ilva Kalnroze. Tajā aplūkojami galvenokārt formātos lieli abstrakti darbi, kuros valda pieklusināti krāstoņi, visai haotiski ritmi. Abstraktā glezniecība nav nemaz tik vienkārša. Tā pirmām kārtām ir domāšana, spēja skatīt pasauli vienīgi krāslaukumos. Diemžēl tā ir arī grūta, tādēļ pateikt savu vārdu nav joka lieta. Tā arī šoreiz. Man gan liekas, ka abstraktā glezniecība savu zvaigžņu stundu sen izdzīvojusi. Vienlaikus Jelgavas kultūras namā aplūkojamas vēl viena rīdzinieka – Jāņa Maļecka – gleznas.Tās ieturētas siltos toņos ar spilgtākiem krāsu akcentiem. Bieži mākslinieks tēlo sievietes ar mūzikas instrumentiem, kas ieklausās pašu radītajās mūzikas skaņās vai iedziļinās savos iekšējos pārdzīvojumos. Tēli ir vispārināti, bez mazākās konkrētības iezīmēm. Individuālais autoru neinteresē, viņš cenšas attēlot visai neskaidrus jūtu uzbrāzmojumus, dziļi personiskus noskaņojumus. Tēlu (un autora) iekšējo pārdzīvojumu pasauli ataino krāsu salikumi, kam veltīta vislielākā uzmanība. Tos pastiprina straujāki vai mazāk spēji otas vilcieni, atstājot uz audekla biezākas un plānākas faktūras.Gleznas skaidri atklāj, cik cieši J.Maļeckis seko saviem skolotājiem Intai Celmiņai un Edvardam Grūbem. Mākslinieks gan cenšas darbos ienest savu individuālo skatījumu, piemēram, dabas elementos fonā. Savukārt tajos darbos, kuros viņš mēģina attālināties no pedagogiem, uzsvaru liekot uz ģeometriskiem laukumiem, pazūd intīmā noskaņa, tie kļūst klajāki, gleznieciski nepārliecinoši.Abas izstādes apliecina, cik grūti ir atrast savu īpato balsi lielajā glezniecības kopkorī.
