Joprojām aktuālākais, ko cenšas noskaidrot tiesa tīši nobrauktā policista lietā, ir jautājums, vai, dodoties apturēt bēgošo automašīnu, bojā gājušajam ceļu policijas darbiniekam mugurā bija zaļā, gaismu atstarojošā veste.
Joprojām aktuālākais, ko cenšas noskaidrot tiesa tīši nobrauktā policista lietā, ir jautājums, vai, dodoties apturēt bēgošo automašīnu, bojā gājušajam ceļu policijas darbiniekam mugurā bija zaļā, gaismu atstarojošā veste.
Vakar Zemgales apgabaltiesa turpināja izskatīt krimināllietu par Jelgavas Ceļu policijas nodaļas inspektora Gunta Grosbārta tīšu sabraukšanu. Liecības sniedza vēl viens tiesājamā Jura Bietes paziņa, kurš liktenīgajā 4. marta vakarā kopā ar biedriem bija spēlējis biljardu un kuru J.Biete bija vedis mājās. Šis bija vienīgais ar tiesājamo pazīstamais liecinieks, kas 4. martā netika lietojis alkoholu. Tomēr līdzīgi citiem viņš pat aptuveni nevarēja pateikt, ar kādu ātrumu spēcīgi iereibušais Juris Biete pa pilsētu vadījis automašīnu. Liecinieks arī neesot zinājis, ka jau uz Rīgas ielas policisti centušies apturēt J.Bietes vadīto automašīnu.
Vēl liecināja bojā gājušā Gunta Grosbārta pārinieks, kas bija reaģējis uz kolēģa saucieniem pēc palīdzības, policijas darbinieki, kas bija sekojuši bēgošajai automašīnai «Opel Vectra», kā arī kāds nejaušs autovadītājs, kas bija klāt notikuma vietas apskatē.
G.Grosbārta pārinieks, atstāstot traģiskos notikumus, norādīja, ka daudzi Ceļu policisti, apturot automašīnu ielas malā, automātiski izslēdz braukšanai nepieciešamās gaismas, atstājot ieslēgtus gabarītlukturus vai stāvgaismas. Tādēļ viņš kā visai neiespējamus novērtēja tiesājamā apgalvojumus, ka policijas automašīnai bijuši ieslēgti tālo gaismu lukturi, kas Juri Bieti apžilbinājuši. Pārinieks arī apstiprināja to, ka, kāpjot ārā no policijas automašīnas, Guntis Grosbārts ir ieslēdzis zilās un sarkanās bākugunis un skaņas signālu.
Pašlaik lielākās diskusijas tiesā risinās par to, vai Guntim Grosbārtam, mēģinot apstādināt no policijas bēgošo automašīnu, mugurā bija spilgti zaļā gaismu atstarojošā veste. Tas tādēļ, ka pēc negadījuma tā tika atrasta zem notriektā policista un bija uzvilkta tikai uz vienas rokas. Turklāt ekspertīzē vestei netika konstatēti nekādi bojājumi.
Tomēr ceļu policists no ekipāžas, kas pirmā uzsāka automašīnas «Opel Vectra» vajāšanu, apstiprināja, ka jau tūdaļ pēc nogriešanās no Kalnciema šosejas uz Loka maģistrāli viņš ir redzējis kolēģu automašīnu. Tā apstājusies pretējā ielas pusē ar iedegtām zilām un sarkanām bākugunīm. Viņš arī pamanījis, ka ceļu policists zaļajā gaismu atstarojošajā vestē dodas apturēt bēgošo automašīnu. Ļoti skaidri esot bijis redzams gaismu atstarojošais zizlis policista rokās. Pēc negadījuma zizlis tika atrasts pārlauzts uz pusēm.
Visi policisti, kas bija iesaistījušies bēgošā šofera vajāšanā, savās liecībās uzsvēra, ka automašīnas «Opel Vectra» vadītājs vairākkārt ļoti rupji pārkāpis noteikumus un apdraudējis citus satiksmes dalībniekus.
Kāds policists sacīja, ka tūdaļ pēc aizturēšanas Juris Biete esot izteicies, ka viņš segšot visus notriektā ārstēšanas izdevumus. Tas apgāž līdzšinējos apgalvojumus, ka apsūdzētais bijis apžilbināts un neesot zinājis, ka notriecis policistu. Viņš arī vēlāk policijā esot izturējies bravūrīgi un pārgalvīgi.
Savukārt tiesājamā advokāts vakar, uzdodot jautājumus lieciniekiem, šķiet, visvairāk mēģināja izdibināt, vai, apstājoties uz Loka maģistrāles, bojā gājušā policista ekipāža nepārkāpa jelkādus satiksmes noteikumus.
