Administratīvā rajona tiesa apmierinājusi SIA «Balkom» un SIA «Agrofirma «Jelgava»» pieteikumus un atcēlusi Jelgavas Domes lēmumus..
Administratīvā rajona tiesa apmierinājusi SIA “Balkom” un SIA “Agrofirma “Jelgava”” pieteikumus un atcēlusi Jelgavas Domes lēmumus, kas aizliedza alternatīvo gāzes apkuri ierīkot rekonstruētajā ēkā Satiksmes ielā un saskaņot alternatīvās apkures ierīkošanu Nameja ielas jaunbūvē. Pašvaldība lēmumus pārsūdzējusi.
“Ziņas” jau rakstīja, ka Dome 23. septembra sēdē noraidīja SIA “Balkom” lūgumu par alternatīvās apkures ierīkošanu rekonstruētajā Satiksmes ielas daudzstāvu mājā. Savukārt uzņēmums, vēl pirms tam vērsies Administratīvajā tiesā, nebija saņēmis atbildi uz 29. martā pašvaldībai iesniegto vēstuli.
Neatbildēšana beidzas ar vēršanos tiesā
Administratīvās tiesas aprakstošā daļa liecina, ka SIA “Balkom” pilnvarotais pārstāvis marta iesniegumā pašvaldībai lūdzis izskatīt iespēju rekonstruējamā ēkā Satiksmes ielā apsildei izmantot vietējo gāzes katla apkuri. Uz iesniegumu saņemta maksātnespējīgas akciju sabiedrības “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” atbilde, bet no pašvaldības tā nav pienākusi. 6. jūlijā “Balkom” Domē iesniedza atkārtotu iesniegumu par gāzes apkures ierīkošanu. Uz to saņemta pašvaldības izpilddirektora atbilde, ka jautājums tiek atkārtoti izskatīts. 8. septembrī uzņēmums vēlreiz ar analogu iesniegumu vērsies Domē. Tajā arī norādīts, ka sakarā ar atļaujas nesniegšanu aizkavējušies ēkas projektēšanas un celtniecības darbi, kā arī bankas finansējums. Līdz ar to SIA “Balkom” radušies zaudējumi 13 262 latu apmērā, un tie turpina palielināties. Nesaņēmusi atbildi uz pēdējo iesniegumu, 22. septembrī firma “Balkom” vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu Jelgavas Domei nekavējoties izsniegt atļauju gāzes apkures ierīkošanai.
Nākamajā dienā Domes sēdē pieņemts lēmums atteikt alternatīvās apkures ierīkošanu. Tas pamatots ar to, ka pašvaldības funkcija saskaņā ar likumu par pašvaldībām ir organizēt siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, teritorijas attīstības plāna ietvaros nosakot siltumapgādes attīstību pilsētā. Alternatīvās apkures ierīkošana ir pretrunā ar Enerģētikas likuma pantiem, saskaņā ar ko pašvaldība izstrādājusi un 1998. gada janvārī apstiprinājusi Jelgavas siltumapgādes attīstības koncepciju.
“Balkom” grasās piedzīt radītos zaudējumus
Pamatojoties uz virkni Administratīvā procesa likuma pantu, tiesa nospriedusi apmierināt SIA “Balkom” pieteikumu par Jelgavas Domes 23. septembra lēmuma atcelšanu un pašvaldībai uzlikusi par pienākumu nekavējoties atļaut pieteicējam ierīkot alternatīvo gāzes apkures sistēmu daudzdzīvokļu mājā Satiksmes ielā. Atbildētājam jāatmaksā pieteicējam valsts nodeva 20 latu apmērā.
Izvērtējot pieteicēja lūgumu par nekavējošu sprieduma izpildi, tiesa atzinusi, ka lūgums ir pamatots, jo atbildētāja prettiesiskās faktiskās rīcības un prettiesiskā lēmuma dēļ tiek kavēta pieteicēja komercdarbība, kā rezultātā iespējami būtiski zaudējumi. Par pamatotu tiesa atzinusi apgalvojumu, ka apkures trūkums rekonstruētajai ēkai aukstajā laikā var radīt bojājumus.
SIA “Balkom” direktors Aivars Kadakovskis “Ziņām” pastāstīja, ka uzņēmuma zaudējumi ar katru dienu aug. Objekta pasūtītājs saņēmis būves ģenerāluzņēmēja AS “Panda” rēķinu par tiem nodarītajiem zaudējumiem atbilstoši savstarpējā līgumā iestrādātajām sankcijām par saistību nepildīšanu. Proti, būvnieki kavēšanās dēļ nevar pabeigt objektu un nodrošināt saistību izpildi ar apakšuzņēmējiem. Viņiem zaudējumi radušies arī tāpēc, ka nepieciešamie materiāli jau iegādāti, bet pagaidām nav izmantojami. Pagājušās nedēļas sākumā “Balkom” zaudējumi bijuši ap 150 tūkstošiem latu. A.Kadakovskis apliecina, ka uzņēmumam ir sagatavota pretenzija par zaudējumu piedziņu. Viņš pieļauj, ka pastāv izlīguma risinājums, taču, spriežot pēc pašvaldības reakcijas, šīs iespējas ar katru dienu samazinoties.
Nedēļu vēlāk – līdzīgs spriedums
Līdzīgs ir SIA “Agrofirma “Jelgava”” pieteikums. Šī firma iesniegumu Domē ar lūgumu dot saskaņojumu Nameja ielas dzīvojamās mājas būvniecības atsākšanai, paredzot autonomu apkuri, un saskaņojumu gazifikācijas tehniskajiem noteikumiem, paredzot gāzes izlietojumu apkurei, ūdens sildīšanai un saimnieciskajām plītīm, iesniegusi 2. martā. 29. martā pašvaldības izpilddirektora vietnieks nolēmis, ka jaunbūve pievienojama centrālajai siltumapgādes sistēmai. Nepiekrītot tam, “Agrofirma “Jelgava”” lēmumu apstrīdējusi pilsētas Domē, lūdzot saskaņot alternatīvās apkures ierīkošanu. Taču ar Domes 20. maija lēmumu apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts. Tajā norādīts, ka “Agrofirmas “Jelgava”” lūgums neatbilst Enerģētikas likuma nosacījumiem, kas izstrādāti, ievērojot enerģētikas politiku ES, kas iestrādāta 1998. gadā apstiprinātajā pilsētas siltumapgādes attīstības koncepcijā. ES direktīvu mērķis siltumenerģētikā ir samazināt kopā ar dūmgāzēm izplūstošo kaitīgo gāzu daudzumu, uzlabot energoresursu efektivitāti, kā arī uzstādīt dūmgāzu attīrīšanas ierīces. Šo pasākumu ieviešana centralizēto siltumapgādes sistēmu katlumājās dod iespēju sasniegt ievērojami lielāku efektu un to izmaksas ir zemākas, nekā veicot šos pasākumus katrā mazas jaudas lokālajā katlumājā. Dome lēmumu pamatojusi arī ar likuma par pašvaldībām pantiem.
Jūnijā “Agrofirma “Jelgava”” Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi pieteikumu ar lūgumu atcelt Domes lēmumu. Pieteicējs uzsvēris, ka likums par pašvaldībām nedod tiesības aizliegt jaunbūves apkures veidu un saskaņā ar Enerģētikas likumu ēku un būvju īpašniekam ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, kā arī uzdod pašvaldībām veicināt konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.
Administratīvā rajona tiesa apmierinājusi arī šo pieteikumu, atcēlusi Domes 20. maijā pieņemto lēmumu un uzdevusi pašvaldībai turpmākajā Nameja ielas nama būvniecības procesā saskaņot alternatīvās gāzes apkures sistēmas ierīkošanu, kā arī uzlikusi par pienākumu atbildētājam atmaksāt pieteicējam desmit latu valsts nodevu.
Spriedumus 20 dienu laikā no pasludināšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Jelgavas Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis informē, ka pašvaldība abus lēmumus esot pārsūdzējusi, jo abas lietas saistītas ar nepareizu Enerģētikas likuma interpretāciju. Pašlaik Saeimā atkārtoti iesniegti grozījumi, lai to novērstu. Uz jautājumu, ko pašvaldība darīs, ja grozījumi tāpat kā līdz šim Saeimā tiks noraidīti (skat. tālākajā tekstā), J.Kovaļevskis norādīja, ka tādā gadījumā jāpārskata pašvaldības atbildība par apkures nodrošinājumu.
* * *
Saeimas Tautsaimniecības komisija turpina vērtēt Enerģētikas likumā sagatavotos grozījumus, kas patērētājiem liegtu izvēlēties alternatīvo apkuri. Aizpagājušajā nedēļā komisijas sēdē līdzšinējais maksātnespējīgā Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma pārvaldnieks, kas no decembra ieņem uzņēmuma nomnieka SIA “Jelgavas koģenerācija” izpilddirektora amatu, Edgars Līcis kopā ar Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Jāni Kalviņu aizstāvējuši lielo pilsētu viedokli. Proti, ja reiz pašvaldībām tiek uzlikti pienākumi, tad tām jānodrošina arī tiesības regulēt, plānot un attīstīt siltumenerģijas apgādi. Nedrīkst pieļaut, ka dzīvokļu īpašnieki, kas ierīkojuši alternatīvo apkuri, nepiedalās koptelpu siltumapgādes apmaksā, nesedz siltuma zudumus, kas radušies nenosiltināto pagrabu, bēniņu dēļ.
Savukārt Jelgavas situācijā, kā skaidro E.Līcis, jāņem vērā par Pasaules Bankas līdzekļiem realizētais siltumapgādes renovācijas projekts. Tā gaitā katlumājas rekonstruētas un tīklu infrastruktūra izveidota, ņemot vērā līdzšinējos patērētājus, tostarp aprēķinos iekļautas arī mājas, kur nav pabeigta būvniecība. Tāpēc tajās nav atļaujama alternatīvās apkures izveide. Izmaiņas nepieciešamas, lai nesagrautu tagadējo sistēmu un centrālās siltumapgādes klientiem nebūtu jāmaksā vēl lielāki rēķini. Saeimas Tautsaimniecības komisija, kā norāda E.Līcis, skaidrojumus uztvērusi ar izpratni.
Arī Administratīvā tiesa iepazinusies ar Enerģētikas likuma 50. – 52. pantu grozījumu pieņemšanas gaitu Saeimā un secinājusi, ka ar grozījumiem likumdevējs noteicis siltumenerģijas tirgus liberalizāciju un personu tiesības izvēlēties, atbilstoši samazinot pašvaldību tiesības personu izvēli ierobežot. Gan uz otro, gan trešo lasījumu iesniegti priekšlikumi, kas vērsti uz to, lai saglabātu pašvaldību tiesības noteikt siltumapgādes veidu. Taču tie netika atbalstīti.
