Atsaucoties uz Jelgavas Domes Dzīvokļu māju privatizācijas komisijas lēmumu par Dzīvokļu kooperatīva veidošanas atbalstīšanu, Lielās ielas 32. mājas deviņu dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu īpašnieki 1999. gada martā nolēma dibināt kooperatīvo sabiedrību.
Atsaucoties uz Jelgavas Domes Dzīvokļu māju privatizācijas komisijas lēmumu par Dzīvokļu kooperatīva veidošanas atbalstīšanu (pirmajiem trīs kooperatīviem tika solīts piešķirt līdzekļus izdevumu segšanai) un saskaņā ar «Kooperatīvo sabiedrību likuma» 8. p. 4. nodaļu (kooperatīvās sabiedrības dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par trim), Lielās ielas 32. mājas deviņu dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu īpašnieki 1999. gada martā nolēma dibināt kooperatīvo sabiedrību.
Šā gada 23. martā Jelgavas Domes sēdē tika pieņemts lēmums māju Lielajā ielā 32 nodot apsaimniekošanā bezpeļņas organizācijai Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā (BO DzĪKS) «Jelgavas nami». Tas tika paziņots arī masu informācijas līdzekļos. Taču patiesībā Dome ar nelikumīgiem līdzekļiem radīja nopietnu šķērsli kooperatīvās sabiedrības izveidošanai. Tika izvirzīts noteikums, kas mums iesniegtajā līguma projektā nebija ietverts. Proti, «Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība līdz dzīvojamās mājas vai tās privatizētās daļas pārņemšanai pilnīgi norēķinās vai vienojas par parādu nomaksas kārtību un termiņiem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un līdzšinējiem apsaimniekotājiem par visiem parādiem, kas attiecas uz privatizēto dzīvokļu īpašnieku saistībām».
Taču «Kooperatīvo sabiedrību likums» nosaka ko citu: «Kooperatīvās sabiedrības biedri nav atbildīgi par kooperatīvās sabiedrības saistībām, un kooperatīvā sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.» 29. martā iesniedzām Jelgavas Domei iesniegumu ar Domes priekšsēdētāja Ulda Ivana vārdu par minētā noteikuma punkta atcelšanu, taču atbildi ar Pašvaldības izpilddirektora Jurija Stroda parakstu pēc vairākkārtēja dažādu Domes kabinetu apmeklējuma un mutiska lūguma saņēmām tikai 5. maijā (ignorēts atbildes iesniegšanas termiņš!). Atbildē tika atgādināts, ka mums piešķirti 200 latu (tas it kā uzliekot pienākumu panākt, lai visi dzīvokļu īpašnieki būtu norēķinājušies par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem). Atvainojiet, kungi un kundzes, bet tāds nosacījums ne mutiski, ne rakstiski pirms naudas piešķiršanas netika izteikts! Līdzekļi tika piešķirti kooperatīva nodibināšanai, un mēs to esam izpildījuši. J.Stroda atbilde beidzas ar vārdiem: «Gadījumā, ja Jūs neapmierina Jelgavas Domes 23.03.2000. lēmums Nr.7/21 «Par noteikumu «Par dzīvojamās mājas vai tās privatizētās daļas nodošanu dzīvokļa īpašnieku sabiedrībai un izslēgšanu no Jelgavas Domes bilances un īpašuma pēc privatizācijas» apstiprināšanu», Jums ir iespēja griezties tiesā.» Bez komentāriem…
Saskaņā ar Domes lēmumu vērsāmies pie komunālo pakalpojumu sniedzējiem par līgumu pārslēgšanu.
Kā visai pilsētai, tā arī mums vislielākās problēmas radās ar pašvaldības uzņēmumu «Siltumtīkli». Līdz šim karstā ūdens un apkures lietotāji mājā bija fiziskas personas (māju vecākie, kuri nolasīja skaitītāju rādījumus, saņem 50% atlaidi no maksas par apkuri). Tagad saskaņā ar Siltumtīklu izstrādāto līgumu par «Lietotājiem» kļūst sabiedrība, bet mājas iedzīvotāji – par «Apakšlietotājiem» (par katru izrakstīto rēķinu «Apakšlietotājam» Siltumtīkli iekasēs 10 santīmu). «Lietotāju» pienākums ir savlaicīgi apmaksāt rēķinus. Par norēķinu kavējumu «Piegādātājs» no «Lietotāja» iekasē likumiskos soda procentus. Parakstot šādu līgumu, Sabiedrība ne tikai bez maksas piegādā skaitītāju rādījumus un nodrošina samaksu (par nemaksātājiem sabiedrība spiesta nomaksāt ar īres maksām), bet arī kļūst par ķīlnieku starp īrniekiem un Siltumtīkliem, jo pati Sabiedrība kā juridiska persona siltumu neizmanto un arī neražo.
Skaidrs, ka Jelgavā monopoluzņēmumi un deputāti apņēmušies nepieļaut mājas kopīpašuma nodošanu apsaimniekošanā, jo tad no vienas mājas gadā zūd 4558,27 lati (Ls 0,1689 x 2249 m2 x 12 mēn.). Uzzināt, kur nauda tiks izlietota, kā paredzēts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 4.2.1. punktā, ir problemātiski. Uz šā gada 17. marta iesniegumu Nekustamā īpašuma pārvaldei saņēmu atbildi, ka izdevumu tāmi varot saņemt tikai par visu pilsētas namu saimniecību un dzīvojamajai mājai Lielajā ielā 32 veiktie ieguldījumi krietni pārsniedz iekasētos īres un komunālo pakalpojumu maksas apjomu.
Uz iesniegumu, kurā kā mājas pieņemšanas komisijas locekle lūdzu informēt par mājas iedzīvotāju parādiem, saņēmu atbildi, ka man kā fiziskai personai nav tiesību pieprasīt informāciju par citām privātām personām, jo «ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību». Bet ar kādām tiesībām tiek publicēti nemaksātāju saraksti laikrakstā? Vai šai gadījumā «visāda veida maksājumu veikšana» nav personu privātās lietas?
Atbildes beigās atkal tiek atgādināts, ka man ir tiesības vērsties tiesā…
Nožēlojami, ka amatpersonas piedāvā tikai vienu risinājuma veidu, bet ko tu lielam padarīsi?
Diez vai Jelgavā atradīsies tādi ar pārdabiskām spējām apveltīti cilvēki, kas, gribēdami dzīvot normālos apstākļos, spēs veikt to, ko nespēja pašvaldības uzņēmumi ar visiem saviem štatiem (juristus ieskaitot) vairāku gadu garumā. Proti, panākt, lai visi dzīvokļu īpašnieki pilnībā norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem.
Aizkrauklē nodibinātā pirmā BO DzĪKS Latvijā «Draudzība». Pilsētas Dome sabiedrībai māju apsaimniekošanā nodeva ar tiesībām vākt naudu tikai par īri, un māja, pēc sabiedrības priekšsēdētāja N.Grīnvalda teiktā, ir pilnīgā kārtībā (mājai ir lifts). Interesējos, kāpēc nav sekotāju. Kā telefoniski paskaidroja Domes darbiniece Ludmila Bernāre, pašvaldība šķēršļus neliekot, bet ar savu darbu radot konkurenci. Pilsēta plānveidīgi tiekot sakārtota, bet, ja kooperatīvam rastos problēmas, Domes darbinieki palīdzību neliegtu.
Acīmredzot jelgavnieki turpinās dzīvot kā Sūnu ciemā un par pašu samaksāto naudiņu būs lūdzēju lomā. Kamēr vispirms «sastutēs» avārijas stāvoklī esošās mājas, tikmēr pārējie pacietīgi gaidīs. Karstā ūdens vada salabošanai nepieciešams mēnesis, bet kāpņu telpās varētu uzņemt filmas par Hārlemas kvartāliem. (Kam apnīk tādas kāpņu telpas, tie tās izremontē pašu spēkiem.) Ja daba apžēlosies, māju jumtus nosegs dabisks segums, kā tas noticis ar Lielās ielas 30. namu, kura jumtu rotā skaists bērzs.
Man jāatvainojas tiem mājas iedzīvotājiem, kurus gada garumā neskaitāmas reizes traucēju ar parakstu vākšanu dokumentu noformēšanai un kuri noticēja, ka visbeidzot paši lemsim par savu maksājumu izlietojumu un varēsim sakārtot vidi, kurā dzīvojam.
