Kaut arī lielveikala projekta attīstītāji SIA “Auras centrs” pārsūdzēja Augstākajā tiesā Vides pārraudzības valsts biroja 2017. gada lēmumu, ka lielveikala ēkas būve atbilst pilsētvides attīstības projekta statusam un tam ir nepieciešams sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, Augstākās tiesas Senāts rīcības sēdē nolēma atteikties šo sūdzību izskatīt. Tādējādi nepārsūdzami ir stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, kur lielveikals–noliktava ir pielīdzināms tirdzniecības centram. Lietpratēji atzīst, ka pēc tam, kad 27. novembrī Augstākā tiesa noraidīja kasācijas sūdzību par būvatļaujas apstrīdējumu lielveikala “Depo” būvei, šim tiesas procesam ir teorētiska nozīme pilsētvides attīstītāju un juristu aprindās.
Kāpēc abas tiesvedības netika apvienotas vienā, Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja skaidro, ka vispirms svarīgi atzīmēt, ka abas lietas tika ierosinātas dažādā laikā. Lieta par būvatļauju – 2017. gada 30. maijā, bet par Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu – 2017. gada 2. augustā. Abām lietām ir atšķirīgi gan dalībnieki, gan prasījums un līdz ar to vērtējamais jautājums loks.
Tiesa pārsūdzētajā spriedumā atzina, ka paredzētais tirdzniecības veikals–noliktava likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” izpratnē ir pielīdzināms tirdzniecības centram. Savukārt SIA “Auras centrs” iebilda, ka tiesa likumu interpretējusi nepareizi, jo par pilsētvides attīstības projektiem nav atzīstami arī veikali–noliktavas. SIA “Auras centrs” pastāvēja uz to, ka veikals–noliktava, kur plašu sortimentu piedāvā viens komersants, atšķiras no tirdzniecības centra, kurā ir vairāki komersanti.
Tiesa nepārsūdzami apstiprināja, ka atbilstoši Vides aizsardzības likumam, ka jebkura darbība, kurai ir paredzama vai var būt nelabvēlīga ietekme uz vidi, tiek pienācīgi novērtēta un pieļauta vienīgi tajos gadījumos, ja ir paredzams, ka darbības pozitīvais rezultāts sabiedrībai dod vairāk labuma nekā kaitējums videi. Saskaņā ar šo likumu par pilsētvides attīstības projektiem tiek uzskatīti tirdzniecības centri, jauni ūdensapgādes un kanalizācijas vadi, kuru kopgarums pārsniedz 20 kilometru, kā arī autostāvvietas, kur var novietot vairāk nekā 300 automašīnu. Lielveikals–noliktava likumā nebija minēts.
Cukura ielas iedzīvotājs Gunārs Segliņš, kas jūtas gandarīts par Augstākās tiesas lēmumu, teic, ka gan viņš, gan daudzi kaimiņi bija nobažījušies par to, ka lielveikals būtu pārāk negatīvi ietekmējis dzīves vidi apkārtējo māju iedzīvotājiem un arī tiem, kas atpūšas, pastaigājoties Lielupes promenādē vai peldoties. Tur varētu rasties gan ielu satiksmes traucējumi, gan trokšņi un smakas.
