Administratīvā rajona tiesa Jelgavas tiesu namā, skatot biedrības “Jelgavas attīstībai”, biedrības “Direct Impact” un Cukura ielas iedzīvotāju grupas prasību atcelt Jelgavas būvvaldes izsniegto būvatļauju lielveikala “Depo” būvniecībai Jelgavā, Cukura ielā 2, secinājusi, ka sprieduma pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks. Sākotnēji lēmumu bija paredzēts paziņot 26. septembrī. Tiesas pārstāve Linda Lindere paskaidro, ka tagad tas nolikts uz 22. oktobri.“Ziņas” jau rakstīja, ka 6. septembrī Administratīvā rajona tiesa, kuras sastāva bija tiesneši Mārtiņš Birkmanis (referējošais tiesnesis), Sanita Ozola un Aldis Vīksne pēc būtības skatīja minēto lietu.Ar lēmuma pieņemšanu visdrīzāk tiesāšanās tomēr nebeigsies, jo gan prasītāju pārstāvis advokāta palīgs Mārtiņš Daģis, gan SIA “Auras centrs” pārstāvis iepriekš tiesas sēdē “Ziņām” atzina, ka sev nelabvēlīgu spriedumu pārsūdzēs Administratīvajā apgabaltiesā.Jau rakstīts, ka iepriekš vislielākās diskusijas raisīja lokālplānojumā minētais termins “reprezentatīva celtne”, ko katra puse skaidroja citādi. Pēc prasītāju domām, Lielupes krastā būtu jāatrodas celtnei, kas reprezentē visu pilsētu, savukārt atbildētāja Jelgavas dome norādīja, ka tas attiecināms tikai uz konkrēto zemesgabalu. Tiesu debatēs būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe minēja, ka, ierakstot Cukura ielas 2 lokālplānojumā prasību pēc reprezentablas, arhitektoniski augstvērtīgas būves, pašvaldības speciālistu doma bija nepieļaut šajā vietā tipveida lielveikalu. SIA “Auras centrs” to sākumā nepieņēma un iesniedza prasību pret Jelgavas domi tiesā. Taču vēlāk, iesaistot Latvijas Arhitektu savienību, sarīkots skiču konkurss, kura rezultāts tika pasniegts kā oriģināla, glīta un dārga, lokālplānojuma prasībām atbilstoša būvniecības iecere. I.Dzalbe arī uzsvēra, ka izsniegtā būvatļauja neparedz būvniecības sākumu, bet tikai zaļo gaismu izstrādāt projektu, kas pēc tam tiks analizēts, vai atbilst lokālplānojumam un citiem normatīvajiem dokumentiem. “Auras centra” pārstāvis H.Damroze tiesas sēdē uzsvēra, ka, iegādājoties zemes īpašumu Lielupes krastā, vērtēti visi aspekti un likuma normas. Piemēram, arī tas, ka kultūrvēsturiskajam piemineklim Jelgavas pilij ir noteikta 100 metru aizsargjosla, kas beidzas Lielupes vidū. “Nezinu, kāpēc vairāk nekā desmit gadu laikā ne pieminekļus aizsargājoša institūcija, ne pašvaldība nav noteikusi individuālās aizsargjoslas, taču tas nedod tiesības šobrīd manipulēt ar viedokli, ka būvējamais objekts aizsegs skatu, bojās vidi vai tamlīdzīgi,” sacīja H.Damroze. Viņš piebilda, ka “Auras centrs” nebūtu šo zemi pircis, ja zinātu, ka tā atrodas Jelgavas pils aizsardzības zonā. Tiesvedības dēļ projekta īstenotāji katru mēnesi ciešot vairākus desmitus tūkstošu eiro zaudējumus, taču no būvniecības ieceres atteikties viņi negrasās. Tādēļ tiesāšanās vēl var ilgt gadiem.
