Tiesiskums ir viena no galvenajām vērtībām, kas raksturo demokrātisku valsts pārvaldi.
Tiesiskums ir viena no galvenajām vērtībām, kas raksturo demokrātisku valsts pārvaldi. Tieši tādēļ katrā valstī, kas sevi uzskata par demokrātisku, pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš tiesu sistēmai, jo šim mehānismam jādarbojas pēc iespējas precīzi, lai nerastos nevēlami precedenti, kas met ēnu uz valsts spēju lemt taisnīgu tiesu. Ar vienu no tādiem Latvijas tiesu sistēmai iznāca samierināties ceturtdien, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Strasbūrā atzina, ka Latvijas valsts pārkāpusi Aleksandra Laventa tiesības pēc vairākiem Eiropas cilvēktiesību konvencijas pantiem. Pēc tiesas atzinuma pārkāptas Eiropas cilvēktiesību konvencijas 5., 6. un 8. pantā noteiktās tiesības. ECT spriedumā minēts, ka Latvija pārkāpusi eksbaņķiera Laventa personīgo brīvību un drošību, proti, viņš pārāk ilgi turēts apcietinājumā bez tiesas sprieduma, jo cilvēktiesību normas un arī Latvijas Kriminālprocesa likums paredz, ka apcietinājumā bez tiesas sprieduma nedrīkst atrasties ilgāk par vienu gadu un sešiem mēnešiem. Šis termiņš gan daļēji arī paša Laventa vainas dēļ krietni vien tika pārkāpts. Latvijai tiek pārmests arī tas, ka nav tikušas nodrošinātas Laventa tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, jo 1997. gada oktobrī sakarā ar apsūdzētā slimību viņam tika mainīts drošības līdzeklis, aizstājot apcietinājumu ar mājas arestu, tajā pašā laikā liedzot tikties ar ģimenes locekļiem un aizturot korespondenci. Vēl kā būtisks pārkāpums minēts tas, ka tiesnese Šteinerte nav spējusi nodrošināt taisnīgu tiesas procesu un nav ticis ievērots nevainības prezumpcijas princips, kas paredz, ka zagli par zagli drīkst saukt tikai pēc notiesājoša tiesas sprieduma. Vēl ECT spriedums paredz, ka Latvijai jākompensē Laventa tiesas izdevumi 15 tūkstošu eiro (9000 latu) apmērā. Zīmīgi, ka Lavents savā prasībā pret valsti nav vēlējies saņemt naudas kompensāciju, kas parasti tiek darīts šādos gadījumos. Acīmredzot slavenais mahinators uzskata, ka savas vecumdienas jau nodrošinājis un papildu līdzekļi vairs nav nepieciešami.
Patiesībā šis tiesas spriedums ir kārtējais Laventa spēriens zem jostasvietas Latvijas tiesu sistēmai, kuru viņš tinis ap pirkstu jau kopš deviņdesmito gadu vidus, kad bankrotēja «Banka Baltija» un dažam labam vajadzēja uzņemties atbildību par 200 miljoniem latu, kas tika izkrāpti noguldītājiem. Turklāt neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies, šajā situācijā jāatzīst, ka formāli ECT spriedums ir taisnīgs, jo Laventa cilvēktiesības patiešām tika pārkāptas. Bet nedrīkstētu arī aizmirst, ka visus septiņus gadus, kopš Lavents atrodas apcietinājumā (apmēram puse termiņa pavadīta dažādās ārstniecības iestādēs), viņš un viņa advokāti ir darījuši visu, lai novilcinātu tiesas procesu. Parastie paņēmieni bija aizbildināšanās ar apsūdzētā veselības stāvokli, spiediena izdarīšana uz tiesnesi Šteinerti. Izmantoti arī dažādi procesuāli laika novilcināšanas paņēmieni, proti, apsūdzētais atklāti ņirgājās par Latvijas tiesu sistēmu, izmantojot katru iespēju, lai ietekmētu procesa gaitu. Galvenokārt tieši šādā veidā tika provocētas situācijas, kurās arī ir pārkāptas viņa cilvēktiesības.
ECT spriedums noteikti tiks izmantots kā papildu materiāls Augstākajā tiesā, kad «Bankas Baltija» krimināllietu izskatīs apelācijas kārtībā. Taču, vai šis spriedums ietekmēs lietas izskatīšanas gaitu, vēl grūti spriest. Protams, jāņem gan vērā, ka Laventa advokāti darīs visu, lai «atjaunotu» sava aizstāvamā tiesības, pamatojoties tieši uz minēto ECT spriedumu. Lai šajā tiesas procesā nepieļautu līdzīgas manipulācijas kā iepriekš, jaunais veselības valsts ministrs Āris Auders jau paziņojis, ka pats personīgi izveidos neatkarīgu ārstu konsiliju, kas izvērtēs Laventa veselības stāvokli. Pastāv pat iespēja, ka Tieslietu ministrija savā budžetā meklēs iekšējās rezerves, lai iegādātos Laventa ārstēšanai nepieciešamo aparatūru cietuma slimnīcai.
Katrā ziņā seriāls «Lavents pret Latvijas valsti» vēl nav galā, un tas, cik profesionāli Latvija spēs nospēlēt pēdējās sērijas, lielā mērā būs atkarīgs tieši no tagad izdarītajiem secinājumiem un spējas piemērot nacionālo likumdošanu starptautiskajām prasībām, lai līdzīgas laventgeitas vairs neatkārtotos.
