«Kāpēc Jelgavas krodziņos un kafejnīcās gandrīz negatavo makaronu ēdienus?» vaicāja kāds puisis. Patiešām makaronus kā piedevu piedāvā reti, bet, piemēram, lazanju ir gadījies ēst tikai «Tobago» un spageti ar Boloņas mērci – «Mobilē».
«Kāpēc Jelgavas krodziņos un kafejnīcās gandrīz negatavo makaronu ēdienus?» vaicāja kāds puisis. Patiešām makaronus kā piedevu piedāvā reti, bet, piemēram, lazanju ir gadījies ēst tikai «Tobago» un spageti ar Boloņas mērci – «Mobilē».
Vai Latvijā makaroni būtu uzskatāmi par «tīru» mājas ēdienu, bet smalkās ēdināšanas vietās pavāri neņemas tos sagatavot autentiski – itāļu gaumē?
Par to, kurš pirmais ir izdomājis šo produktu, joprojām tiek lauzti šķēpi starp itāliešiem un ķīniešiem. Pēdējie apgalvo, ka īstie spageti ir radušies tieši Ķīnā sensenos laikos. Itālijā šo apgalvojumu noliedz. Ir zināms, ka tieši Itālijā pirms 500 gadiem tika noteikts, kāds miltu veids jāizmanto makaronu gatavošanā, lai tie skaitītos «īsti», nevis viltoti.
Pēdējos gados makaroni jeb pasta (tā tos sauc Itālijā un citur pasaulē) ir kļuvuši iecienīts produkts visā pasaulē.
Sacenšas ražotāji
Tiek apgalvots, ka pasaulē tiek gatavoti vismaz 300 dažādu veidu makaroni, pie mums nopērkami krietni mazāk. Veikalu plauktos visbiežāk redzami no Itālijas, Francijas, arī Čehijas importētie makaroni. Diezgan plašs ir arī pašmāju ražotāju piedāvājums. Šie makaroni cenas ziņā ir lētāki, bet par to kvalitāti jāspriež katram ēdājam pašam.
Pērkot makaronus, vēlams rūpīgi apskatīt to iepakojumu. Nejauši vai tīšām tā apdrukas krāsas un zīmējums var būt ļoti līdzīgs itāļu firmu ražojumiem.
Vēl viens savdabīgs paņēmiens – makaronu paciņas caurspīdīgā daļa ir dzeltenā krāsā, kas rada vizuālu efektu, ka arī produkts ir tādā apetītlīgā tonī, taču, berot makaronus no iesaiņojuma, gadās vilties.
Mīļākais lielums
Makaronu mīklas receptes ir gandrīz vienādas, tāpēc to lietojuma atšķirību nosaka izmēri un forma.
Piemēroti zupām:
«Anellini» – mazi, apaļi, kruzuļoti makaroni;
«Stelline» – mazas zvaigznītes;
«Storlini» – mazi radziņi;
«Semi d’orzo» – makaroni, kas pēc formas atgādina rīsus.
Garie makaroni:
«Spaghetti» – gari, tievi bez tukša vidus. Atkarībā no garuma sauc arī par «Fidelini», «Capellini»;
«Maccheroni» – gari, tievi makaroni ar tukšu vidu;
«Linguine» – garas, platas nūdeles.
Citi veidi:
«Tortiglioni» – spirālēs sagriezti makaroni;
«Farfalle» – vidū saspiesti taureņu formā;
«Conchiglie» – to forma atgādina gliemežvākus;
«Fusilli» – tievi makaroni, kas savīti ligzdās.
Pildīti un pildīšanai domāti makaroni:
«Cannelloni» – resnas makaronu caurulītes;
«Ravioli» – ar gaļu, sieru vai spinātiem pildītas kabatiņas (līdzīgi maziem pelmeņiem);
«Lasagne» – mīklas plāksnes, starp kurām liek dažādu pildījumu.
Kā izvārīt
Vispirms uzvāra ūdeni. (Itālijā parasti ņem 1 l ūdens uz 100 g makaronu.) Tad pieber sāli. Makaronus ber ūdenī visus uzreiz, lai tie izvārītos vienmērīgi. Garos makaronus ar koka karoti ūdenī uzmanīgi saloka. Neskaitās pareizi, ja spageti salauž vairākās daļās. Liesmai jābūt mērenai.
Makaronus nedrīkst pārvārīt, tiem jābūt nedaudz stingriem, lai tos sajustu kožot.
Lazanja latviešu gaumē
Nepretendējot uz īstu itāļu ēdienu, piedāvāju praksē vairākkārt pārbaudītu un daudzu ēdāju akceptētu lazanjas recepti.
Lielveikalā iegādājas paciņu lazanjas makaronu. Nebrīnieties, ja pārdevēji grozīs galvas – Jelgavā šie makaroni ir nopērkami tikai dažos veikalos.
Vēl vajag 500 – 800g maltās gaļas. Garšīgāk, protams, ja to gatavo mājās no atbilstošas kvalitātes gaļas. Var izmantot gan liellopu, gan cūkgaļu vai jaukt abas kopā.
Mērci papildina konservēti tomāti (1 kārba, pērkot paskatieties, lai tie jau būtu nomizoti, citādi mizu nāksies ņemt nost pašam). Ir receptes, kurās tomātu vietā pievieno tomātu mērci. Tad attiecīgi būs jāpievieno mazāk garšvielu. Vēl vajag 100 – 200 g rīvēta siera un garšvielas pēc izvēles.
Oriģinālajās receptēs pamīšus ar gaļas mērci starp lazanjas kārtām tiek smērēta bešamala mērce (miltu mērce ar sviestu un pienu), taču tad ēdiens iznāk ļoti trekns. Es tās vietā izmantoju balto jogurtu vai Valmieras kombināta ražoto jauno vājpiena biezpienu (kārbiņā krēmveidīga masa).
Vispirms pagatavo mērci: malto gaļu sacep ar garšvielām un tomātiem. Ja šķiet, ka tā pārāk sausa, var pieliet tomātu sulu vai ūdeni. Veģetārieši gaļas vietā var izmantot mērci ar dārzeņiem – saceptiem sīpoliem, burkāniem, cukini utml.
Lielā katlā verdošā ūdenī apmēram trīs minūtes vāra dažas lazanjas plāksnes. Tad tās izceļ no katla un novieto uz tīra virtuves dvieļa. Visas vārīt uzreiz nav ieteicams – tās var salipt. (Uz lazanjas iepakojuma ir rakstīts, ka makaroni nav jāvāra, taču praksē pierādījās, ka tad tie neizcepas mīksti.)
Sautējamo katlu ietauko un liek kārtām lazanjas plāksnes, maltās gaļas mērci, makaronus, bešamela mērci vai jogurtu utt. Pēdējā kārtā – makaronus. To pārlej ar miltu mērci un biezi apkaisa ar rīvētu sieru. Sieru (vislabāk – mozzarella) var likt arī starp kārtām. Cep cepeškrāsni apmēram 20 – 30 minūtes. Ļoti labi garšo ar glāzi sausa vīna.
