Nu jau divas reizes jelgavnieki pulcējušies Latviešu biedrības telpās, lai dalītos savos atmiņu stāstījumos par pilsētu.
Nu jau divas reizes jelgavnieki pulcējušies Latviešu biedrības telpās, lai dalītos savos atmiņu stāstījumos par pilsētu. Tās bija skaistas stundas, kurās uzzinājām daudz jauna par Jelgavu un tās ļaudīm. Bijušajiem skolēniem ir saglabājies daudz labu atmiņu par skolotājiem Pēteri Gustavu un Irēnu Geikinu. Šos pedagogus visi atceras kā erudītus, prasīgus, audzēkņus saprotošus cilvēkus. Par viņiem visvairāk atmiņu saglabājuši Skaidrīte Kriņģele un Aldis Hartmanis. Bija daudz stāstījumu par Dārtas pamatskolu, tās tradīcijām un skolotājiem. Daudzi tagadējie jelgavnieki samērā maz zināja par Valsts tehnikumu, kur sagatavoja pasta darbiniekus, mācot viņus četrās svešvalodās – angļu, vācu, franču un krievu. Par šo skolu visvairāk uzzinājām no Hedvigas Buškevicas atmiņu stāsta. Viņai bijusi arī liela nozīme Jelgavas sporta dzīves organizēšanā, dibinot sporta skolu, aktīvi darbojoties vieglatlētikā un bumbu spēlēs. Un vēl tagad, būdama septiņdesmit gadu veca, viņa izcīnījusi 1. vietu tāllēkšanā. Lūk, tādi ir jelgavnieki!
Skolas atmiņas bieži saistās arī ar pirmo mīlestību. Nebijām zinājuši, ka kāda no mūsdienās pazīstamām un cienījamām jelgavniecēm ir viena no Sandras Veinbergas romāna «Ielocītās lapas» varonēm. Radās pat doma, ka par šo romānu varētu organizēt pārrunas Latviešu biedrībā vai klubā «Sendienas».
Veselu atmiņu burtnīcu par skolu un skolotājiem bija pierakstījusi Nelda Kraukle, par ko viņai sirsnīgs paldies.
Vēl maijā turpināsies atmiņu stāstījumi par Jelgavu, lai pēc tam atkal atsāktos rudenī. Pulcēsimies Latviešu biedrības centrā 23. maijā plkst. 14. Atmiņu krājums kļūs par pamatu topošajai grāmatai «Es Jelgavā, Jelgava manī».
Mūsu atmiņu pēcpusdienās var piedalīties arī cilvēki, kurus interesē atmiņas par pilsētu, kas ir kļuvusi par viņu dzīvesvietu.
Gaidīsim atkal stāstītājus un viņu atmiņas (ar vai bez pierakstiem) Latviešu biedrības centrā.
