Pašvaldību vajadzības, sastādot nākamā gada valsts budžetu, tiek ignorētas, un pret to pašvaldības protestē.
Pašvaldību vajadzības, sastādot nākamā gada valsts budžetu, tiek ignorētas, un pret to pašvaldības protestē. Taču vēl lielākas raizes sagādā šāgada finansējums. Rajona padomes priekšsēdētāja vietniece un Pašvaldību savienības padomniece Irēna Škutāne teic, ka tādu haosu līdzšinējos 15 darba gados viņa nav piedzīvojusi: valsts budžets pieņemts bez vajadzīgās likumpaketes par īpašuma un zemes nodokļiem. Prognozējot nodokļu ieņēmumus, fiksēti 38 miljoni latu, kas saglabājušies arī galīgajā budžeta variantā. Savukārt likumdošanas aktu redakcija, nosakot zemes nodokļa aprēķina sistēmu, mainīta (zemes nodokli aprēķina 1,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības). Līdz ar to sākas neatbilstības. Piemēram, prognozētie Jelgavas rajona ieņēmumi no zemes nodokļa – 640 tūkstošu latu – ir pilnīgi nepamatoti, 1996. gadā reāli iekasēti 330 tūkstošu latu, bet saskaņā ar izmaiņām likumos rajonā pienāktos iekasēt 390 tūkstošu latu. Starpība pašvaldībām būtu jākompensē no finansu izlīdzināšanas fonda. Taču, spriežot pēc Rīgas aktivitātēm, diezin vai galvaspilsētas varasvīri atteiksies no divarpus miljoniem latu. Aizbildinoties ar zemes nodokļa iekasējumu līmeni, kā teica Irēna Škutāne, Rīgas vadītāji nerunā par īpašuma nodokli, kura ieņēmumu daļa šogad augusi par septiņiem miljoniem latu.
Piekrītot, ka nevienai pašvaldībai negribas šķirties no līdzekļiem, I. Škutāne uzsver, ka vislielākā vaina būtu jāuzņemas Pašvaldību lietu pārvaldei Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kam par šīm finansu lietām bija jātur galvenā rūpe. Pašvaldības esot ar mieru, ka iztrūkstošo ieņēmumu daļu kompensē, vienalga, no kādiem līdzekļiem. Valsts mērogā šī summa veido 3,1 miljonu latu. 900 tūkstošu latu šiem mērķiem jau pirms laba laika iedalīti no privatizācijas fonda. Bet atlikušajiem 2,2 miljoniem avots meklējams steidzīgi – tāda ir pašvaldību nostāja.
Jelgavas rajona pagastiem kompensējamā daļa kopumā sasniedz 120 tūkstošu latu. Finansiālas grūtības izjūt visas pašvaldības, bet vismagāk klājoties Platones, Lielplatones, Vilces, Zaļenieku, Svētes, Vircavas pagastā.
Lai gan Latgalē situācija ir problemātiskāka, Irēna Škutāne saka, ka līdzekļu lauvastiesai tomēr jānonāk Zemgales pašvaldību rīcībā. Mūspusē jau pērn zemes nodoklī par hektāru iekasēti divi līdz pieci lati, kamēr Latgalē šīs cenas nav sasniegušas latu. Līdz ar izmaiņām zemes nodokļa noteikšanas kārtībā Latgalē ieņēmumi palielinājušies straujāk, bet mūspusē – minimāli.
