«Skolā tiešām bija ļoti auksti – dažās telpās vien desmit, divpadsmit grādu. Klasēs likām sildītājus, bērni staigāja virsdrēbēs. Nu ir tik silti, ka visi pārvelk apavus. Līdz ar to skola kļuvusi tīrāka,» priecājas Līvbērzes vidusskolas direktore Daiga Podkalna. Pārdzīvojot pusgadu ilgu evakuāciju, šī ir trešā skola, kas noslēdz Jelgavas novada izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanas maratonu.
Klātesot Jelgavas novada un Līvbērzes pagasta vadībai, kā arī Līvbērzes Sv.Jāzepa Romas katoļu draudzes priesterim Aleksandram Stepanovam, siltinātās un renovētās Līvbērzes vidusskolas atkal atvēršanas sarkanā lente tika pārgriezta un telpas iesvētītas pirmajā skolas dienā pēc ziemas brīvlaika. Patlaban 142 skolēni un 60 pirmsskolas vecuma bērni 25 pedagogu vadībā, atgriezušies no «trimdas», pamazām apgūst jaunās iespējas.
Jaunas mēbeles un tehnoloģijas
«Vislielākais ieguvums, protams, ir siltums. Taču skola, pateicoties pašvaldības finansētajam kosmētiskajam remontam, arī vizuāli kļuvusi gaiša un mājīga. Esam tikuši pie daudzām jaunām mēbelēm, piemēram, bērnudārza daļā un virtuvē. Tāpat visās klasēs būs informāciju tehnoloģijas,» stāsta direktore, pauzdama milzīgu gandarījumu, ka skolai izdevās iekļūt Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektu konkursa trešajā kārtā. Jāpiebilst, ka pieteikums dalībai iepriekšējās kārtās tika noraidīts, kas lika pašvaldībai mainīt dokumentāciju un teju lauzties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas durvīs, atzīst Jelgavas novada Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte. Projekta kopējās izmaksas bija 703,4 tūkstoši eiro, no tiem 619,3 tūkstoši ir pašvaldības daļa.
Līvbērzes vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanas projekts bija vienīgais, kura laikā piecus mēnešus drošības apsvērumu dēļ tā bija pilnībā slēgta skolēniem un darbiniekiem. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu, audzēkņi un pedagogi tika izmitināti pavisam sešās pašvaldības iestādēs, piemēram, pagasta pārvaldes, kultūras nama un dienas centra telpās. «Visgrūtāk bija tiem, kam nācās braukt uz Vārpas centru. Norobežoti tikai ar aizkaru, pirmo pusgadu vienā telpā tur mācījās 3. un 4. klase,» brīžam sarežģīto prombūtni raksturo D.Podkalna.
Pietrūks bērnu čalu
Savukārt pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Medne atklāj, ka nedaudz pietrūkst dzīvības, ar ko no septembra līdz decembra beigām jaunāko klašu skolēni piepildīja pārvaldes telpas. «Bērni kā jau bērni. Kaut kas ir noplēsts un sadauzīts, bet to novērsīsim. Sākumā visvairāk bija jāpierod pie skaļajām čalām starpbrīžos un lielā cilvēku skaita. Īpaši no rītiem, ka vecāki veda savas atvases uz skolu. Taču bērni uz Ziemassvētkiem bija ļoti skaisti izdekorējuši koridoru. Rudenī bija ražas svētku izstāde,» savstarpējo mijiedarbību min R.Medne. Viņa atzīst, ka skolas siltināšanas un renovācijas projekts izvērties par visa pagasta pasākumu, jo teju visi darbinieki, kā arī daudzi brīvprātīgie iesaistījās apjomīgajā inventāra pārnešanā un telpu iekārtošanā.
Nākamais solis – teritorijas labiekārtošana
Jelgavas novada pašvaldība ziņo, ka KPFI finansētā energoefektivitātes paaugstināšanas projekta laikā Līvbērzes vidusskolā veikti ārsienu, pirmā stāva grīdas un jaunā korpusa jumta siltināšanas darbi. Nosiltināts vecā korpusa bēniņu pārsegums, koka logu vietā salikti PVC tipa stikla pakešu logi, nomainītas durvis, ierīkota ventilācijas sistēma un energoefektīvs apgaismojums. Nomainīta arī elektroapgādes sistēma, izbūvēta zibens aizsardzība un jauna apkures sistēma ar regulēšanas iespējām. Turklāt par pašvaldības budžeta līdzekļiem skolas telpās veikts vērienīgs remonts, kā arī iegādātas jaunas mēbeles.
Līdz ar to Jelgavas novadā pabeigti visi trīs trešās kārtas siltināšanas projekti, kas risinājās arī Vircavas pirmsskolas izglītības iestādē un Kalnciema vidusskolā. To kopējās izmaksas bija 2,29 miljoni eiro, pašvaldība finansējusi 1,98 miljonus eiro. «Ziņas» jau rakstīja, ka nākamajā plānošanas periodā līdz 2017. gadam pašvaldība sola orientēties uz teritorijas labiekārtošanu gan pie izglītības iestādēm, gan novadā kopumā. ◆
