Domes Ekonomikas attīstības nodaļa, izmantojot statistikas datus, apkopojusi informāciju par ekonomiskās aktivitātes līmeni Jelgavā. Jelgava pārējo valsts pilsētu vidū ieņem pirmo vietu darba spējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara ziņā.
Domes Ekonomikas attīstības nodaļa, izmantojot statistikas datus, apkopojusi informāciju par ekonomiskās aktivitātes līmeni Jelgavā.
Jelgava pārējo valsts pilsētu vidū ieņem pirmo vietu darba spējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara ziņā. Proti, 62,8 procenti pilsētnieku ir ekonomiskās aktivitātes vecumā. Tā Jelgavai ir vienīgā pirmā vieta un lielā mērā saistāma ar studentu īpatsvaru. Pilsētā saglabājas tendence samazināties iedzīvotāju skaitam, jo pozitīvais migrācijas saldo nekompensē negatīvo dabisko pieaugumu. Tiesa, samazinājums nav būtisks – pēdējos trīs gados jelgavnieku skaits sarucis tikai par 44 cilvēkiem.
Tirgotāji pārspēj ražotāju īpatsvaru
Šā gada sākumā Jelgavā reģistrētas 883 ekonomiski aktīvās uzņēmējsabiedrības, kur nodarbināto skaits sasniedz 19,7 tūkstošus. Pirms trim gadiem nodarbināto īpatsvars pilsētā bija par 0,7 tūkstošiem lielāks. 96,8 procenti no uzņēmējsabiedrībām ir privātā kapitāla uzņēmumi. Tomēr privātajās uzņēmējsabiedrībās strādā tikai 50,8 procenti no visiem nodarbinātajiem. Pilsētā reģistrētas 604 pašnodarbinātās personas.
No visām Jelgavā reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām 431 pamatdarbība saistīta ar dažāda rakstura tirdzniecību un sadzīves tehnikas remontu. Šīm nozarēm pievērsušies 48,8 procenti uzņēmēju. Rīgā to īpatsvars ir par 4,3 procentiem, Ventspilī – par 2,8 procentiem zemāks. Tikai 90 uzņēmējsabiedrības jeb 10,2 procenti no visām nodarbojas ar rūpniecisko ražošanu.
Atpaliekam no valsts vidējā līmeņa
Jelgavā saražo divus procentus no valsts un 24 procentus no Zemgales reģiona iekšzemes kopprodukta. Valstī kopprodukts uz vienu iedzīvotāju veido 1032 latus, un tam ar katru gadu ir tendence palielināties. Jelgavā saražotais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju no valstī vidējā līmeņa ir tikai 70 procentu, bet ir par 19 procentiem lielāks nekā vidēji Zemgales reģionā.
Mūsu pilsētā ir ļoti zems pamatkapitālam piesaistīto investīciju līmenis. No kopējām investīcijām valstī Jelgavā nonākuši tikai 0,2 – 0,25 procenti. Investīciju apjoms uz vienu iedzīvotāju Jelgavā ir 22 lati jeb tikai septiņi procenti no valsts vidējā līmeņa (312 lati).
Vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā Jelgavā bija 126,63 lati mēnesī. Tā bijusi par 15,3 procentiem zemāka nekā vidēji valstī. No valsts nozīmes pilsētām vēl zemāka samaksa bijusi tikai Daugavpilī un Rēzeknē. Galvenais zemā atalgojuma līmenis ir augstas pievienotās vērtības ražotņu trūkums pilsētā. Proti, rūpnieciskā ražošana, kas uzņēmējdarbības veidu struktūrā aizņem desmit procentu, dod 17,1 procentu no visas pievienotās vērtības. Savukārt visu veidu tirdzniecības un sadzīves tehnikas remonta nozare, kuras īpatsvars darbības struktūrā sasniedz 48,8 procentus, pievienoto vērtību dod tikai 14,4 procentu apmērā.
