Pasaules veselības organizācijas un Latvijas speciālistus satrauc aizvien biežāka difterijas parādīšanās mūsu valstī. Arī Jelgavā pēdējos gados reģistrēts 11 difterijas slimnieku, no kuriem viens miris.
Pasaules veselības organizācijas un Latvijas speciālistus satrauc aizvien biežāka difterijas parādīšanās mūsu valstī. Arī Jelgavā pēdējos gados reģistrēts 11 difterijas slimnieku, no kuriem viens miris.
Latvija ar visaugstāko saslimstību ar difteriju izceļas ne tikai Baltijas valstu vidū, bet ieņem arī kaunpilno pirmo vietu visā Eiropā. 2002. gadā valstī ar difteriju saslima 45 cilvēki, visas epidēmijas laikā no 1993. gada reģistrēts 1318 difterijas slimnieku. Desmit gados ar difteriju miris 100 cilvēku. Jelgavā un Jelgavas rajonā no 1991. gada, kad tika reģistrēts pirmais slimnieks, līdz šim saslimis 11 cilvēku, pēdējais – 1995. gadā. Skaitļi liekas mazi, taču katrs sasirgšanas gadījums bija smags, ar komplikācijām, bet viens beidzās pat ar slimnieka nāvi. Vienīgā iespēja, kā izvairīties no difterijas, ir profilaktiskā potēšana pret šo slimību. Situācija Jelgavā un rajonā ir nopietna, jo iedzīvotāju imunizācijas līmenis ir zems. Lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti pret difteriju, jābūt vakcinētiem vismaz 95 procentiem iedzīvotāju, taču pašlaik Jelgavā ir vakcinēti 63,8 procenti, rajonā – 88,5 procenti iedzīvotāju.
Ik pa laikam notiek arī citu infekcijas slimību – masaliņu, epidēmiskā parotīta jeb cūciņas un vēl citu – uzliesmojumi, bet pret tām ir efektīvas vakcīnas. Lai veicinātu iedzīvotāju potēšanos pret difteriju un citām infekcijām, ar Jelgavas Domes un rajona Padomes rīkojumu 2003. gada novembrī izveidota Jelgavas pilsētas un rajona imunizācijas komisija, kuras galvenais uzdevums ir izvērtēt ar infekcijas slimību imunoprofilaksi saistītus jautājumus un meklēt risinājumus.
Notikusi pirmā šīs komisijas sēde, kurā īpaša uzmanība veltīta difterijas profilaksei, izstrādāts difterijas vakcinācijas uzlabošanas plāns 2004. gadam. Tas paredz aktivizēt to iedzīvotāju vakcināciju, kurus slimība apdraud visvairāk, – sociālās aprūpes iestāžu iemītniekus, tuberkulozes slimniekus, personas, kas vēršas pēc narkoloģiskās palīdzības. Protams, arī pārējiem iedzīvotājiem jābūt potētiem pret difteriju.
Liels darbs tika veikts 90. gadu vidū, kad uz darba kolektīviem, lauku ciematiem devās ārstu brigādes un vakcinēja iedzīvotājus. Tika panākts, ka lielākā daļa pieaugušo saņēma pamatimunizāciju – trīs potes pret difteriju. Vakcinētajiem tika izsniegtas potēšanas pases. Taču ar laiku imunitātes līmenis pazeminās un vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret šo smago slimību. Tāpēc regulāri nepieciešams veikt tā saukto balstvakcināciju jeb revakcināciju. Atkarībā no cilvēka nodarbošanās tā jāveic ik pēc pieciem līdz deviņiem gadiem riska grupām (personām, kas strādā slēgtajos kolektīvos, apkalpojošā jomā, un citiem, kas bieži kontaktējas ar cilvēkiem; ik pēc desmit gadiem – personām, kas nepieder pie riska grupām. Jauniesaucamajiem, iestājoties militārajā dienestā un reflektantiem, iestājoties policijas un militārā profila mācību iestādēs, revakcinācija ieteicama pēc viena līdz četriem gadiem pēc pamatimunizācijas.
Pienācis laiks sameklēt savas potēšanas pases, noskaidrot, kad saņemta pēdējā pote pret difteriju. Ja nepieciešams revakcinēties, dodieties pie sava ģimenes ārsta. Atgādinām, ka poti pret difteriju finansē valsts un iedzīvotājiem tas ir bezmaksas pakalpojums.
Neaizmirstiet sapotēt arī savus bērnus, jo skolās un bērnudārzos to vairs nedara. Tādēļ bērnam septiņu gadu vecumā, pirms sākt mācības skolā, jāsaņem potes pret difteriju, stinguma krampjiem, bērnu trieku, masalām un epidēmisko parotītu, bet, beidzot pamatskolu (14 –15 gadu vecumā), – kārtējā pote pret difteriju un stinguma krampjiem. 12 gadu vecumā pret masaliņām nepieciešams vakcinēt meitenes. Par saņemtajām potēm informējiet arī skolas vai bērnudārza māsiņu, jo viņas ir atbildīgas par bērnu veselību mācību un audzināšanas iestādē.
21. gadsimtā cilvēkiem nav jāslimo un jāmirst no slimībām, pret kurām jau sen atrasts efektīvs līdzeklis – profilaktiskās potes.
