Pēc vēriena un iesaistīto spēku kvantitātes un kvalitātes par Jelgavas Pilsētas svētku kulminācijas punktu vajadzēja kļūt dižkoncertam «Latvieša dziesma Jelgavas vārtos» sestdienas vakarā Zemgales Olimpiskajā centrā. Un kļuva – par spīti no Kurzemes puses atnākušajiem mākoņiem pēc jauki saulainās priekšpusdienas un skeptiķu balsīm – sak, kas nu futbola laukumā par dziedāšanu.
Dziedāts pasaulē ir ne tādās arēnās vien, un risinājums, ka dziedātāji un mūziķi iekārtojušies futbola līdzjutēju tribīnē, bet skatītāji – spēles laukumā, izrādījās veiksmīgs. Gan skaņai labi, gan mūziķiem jumta aizsegā drošāk (ja pieņem, ka dārgi mūzikas instrumenti mitrumā bojājas ātrāk par skatītājiem).
Ar dziesmu uz latvieša garīgu atmodu
Galvenais dižkoncerta «Latvieša dziesma Jelgavas vārtos» uzstādījums – sasaiste ar IV Vispārējiem latviešu dziesmu un mūzikas svētkiem, kas pirms 120 gadiem bija pirmie ārpus Rīgas, proti, Jelgavā. «Faktiski šie svētki ir Jāņa Čakstes, kurš toreiz bija Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks, nopelns, jo, pamatojoties uz Kurzemes lauku biedrību pieprasījumu, tieši Jānis Čakste panāca IV Vispārējo dziesmu un mūzikas svētku rīkošanu Jelgavā 1895. gada jūnijā. To latvietību, ko nākamais pirmais Latvijas Valsts prezidents iesvēla caur šiem svētkiem, grūti pārvērtēt,» pirms koncerta uzsvēra gan Jelgavas 2015. gada dižkoncerta mākslinieciskais vadītājs virsdiriģents Ivars Cinkuss, gan režisore Dace Micāne-Zālīte.
Ar repertuāru – simtu divdesmitniekā
Toties simtprocentīgi trāpīts bija ar dižkoncerta repertuāra un izpildītāju izvēli. Jau pats sākums – Imanta Kalniņa un Andreja Upīša «Vārti veras» no kādreiz tik pazīstamās oratorijas «Rīta cēliens» 2200 kordziedātāju no visas Latvijas, Nacionālās operas solistu Kristīnes Zadovskas un Krišjāņa Norveļa, kā arī Aigara Meri lolojuma – Jelgavas kamerorķestra – sniegumā lika samitrinātajām asinīm pukstēt straujāk. Arī par to, ka neesam sev aizlieguši ne A.Upīti, ne pašu oratoriju – vārdi «Vecā Bābele, tu esi kritusi!» skan visai revolucionāri un savā ziņā piemērojami arī mūsdienām. Bet viss kārtībā – himna vēl tā pati, Baumaņu Kārļa sacerētā, par ko pārliecināja virsdiriģenta Edgara Račevska arvien drošā roka.
Tikpat mērķtiecīgi kopkori vadīja arī virsdiriģenti Roberts Liepiņš, Andrejs Mūrnieks, Jēkabs Ozoliņš, Ints Teterovskis, Ārijs Šķepasts un Jānis Zirnis. Koncerta vadītāji Elīna Vāne un Aigars Vilims, māksliniece Sandra Strēle un scenogrāfs Gints Strēlis. Piedalījās Jelgavas tautas deju ansambļi, bungu un dūdu grupa «Auļi», solisti Inga Šļubovska, Māris Ēvalds, Zane Stafecka un trio Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne un Ilona Haņina.
Sākot ar I.Kalniņu, caur klasiķu Jāzepa Vītola, Jurjānu Andreja, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa un Emiļa Melngaiļa darbiem, kā arī mūsdienām tuvākiem Edgara Račevska, Ērika Ešenvalda, Jura Kulakova un Ā.Šķepasta sacerējumiem lielākā daļa pārdzīvoja lietus lāses un sagaidīja dižkoncerta īpašo piedāvājumu – Jelgavas 4. vidusskolas absolventu komponistes Līgas Celmas-Kursietes un dzejnieka Kārļa Vērdiņa kantātes «Mītavas teika» kopkorim un simfoniskajam orķestrim pasaules pirmatskaņojumu virsdiriģenta Ivara Cinkusa vadībā. ◆
