28. jūlijā Jelgavā pārstāja darboties pašvaldības uzņēmums «Jelgavas tirdzniecības pārvalde», ar pilsētas domes lēmumu tas tika uz nomaksu pārdots nesen izveidotajai akciju sabiedrībai «Jelgavas tirdzniecības centrs».
28. jūlijā Jelgavā pārstāja darboties pašvaldības uzņēmums «Jelgavas tirdzniecības pārvalde», ar pilsētas domes lēmumu tas tika uz nomaksu pārdots nesen izveidotajai akciju sabiedrībai «Jelgavas tirdzniecības centrs». Līdz ar to ilgajam šīs iestādes privatizācijas procesam tika pielikts punkts. Dažus aspektus vairākus gadus ilgušajā «epopejā» un tās fināla «batālijas» der zināt arī plašākai sabiedrībai.
Pavisam nesenā pagātnē, kad preču – naudas attiecības tika administratīvi regulētas, darbs tirdzniecībā bija visai ienesīga vieta. Ne velti to laiku folklorā bija teiciens: «Man nevajag lielu algu, labāk iedodiet mazu noliktavu». Beidzot pastāvēt sabiedriskā īpašuma monopolam, tāds ir likvidēts arī tirdzniecības jomā un «blatu» kā sadales mehānismu tajā ir aizstājies vienīgais kritērijs – naudas maka biezums. Ilgus gadus «augstākās sabiedriskās iekārtas» sadales sistēmas malējo posmu Jelgavā savās rokās ir turējusi pilsētas tirdzniecības pārvalde. Šodien, kad tai blakus ir uzradies agrāk nepiedzīvots, krāšņs tirdzniecības tīkls, tā izrādījās dzīvot nespējīga. Pašreiz pilsētā patstāvīgi ar tirdzniecību nodarbojas gandrīz 2000 juridisko un fizisko personu. Sākot no spoži aprīkota veikala, beidzot ar pāris kvadrātmetru lielu tirdzniecības vietu «utenī».
Kāpēc šai «placī» vieta nav atradusies Jelgavas tirdzniecības pārvaldei? Lai to izprastu, ieskatīsimies domes revīzijas komisijas atskaites ziņojumā par šogad veikto pārbaudi pašvaldības uzņēmumā «Jelgavas tirdzniecības pārvalde». Komisija ir konstatējusi, ka uzņēmuma ieņēmumi ar katru gadu ir konsekventi samazinājušies un no trīs miljoniem latu 1994. gadā, nokritušies līdz nepilniem diviem 1996. gadā. Peļņa, kas gūta pārdodot preces, pēdējos gadus nav spējusi segt ar tirdzniecību saistītos izdevumus, un zaudējumi ir progresējoši auguši – no 7 tūkstošiem 1994. gadā līdz desmitkāršotai summai pērn. Revidenti ir nedaudz analizējuši cēloņus, kāpēc vienīgā tautsaimniecības nozare, kas mūsu valstī gūst peļņu, Jelgavas tirdzniecības pārvaldes personā izdzīvot nespēj. Pārvaldes rīcībā ir samērā plaša noliktavu saimniecība, bet no vairumtirdzniecības tā tomēr bija atteikusies, uzskatot par prātīgāku preces pirkt no starpniekiem. Diezin vai kādreiz tas nāks zināms sabiedrībai, kāpēc lielākais tirdzniecības uzņēmums Jelgavā neizmantoja izdevību preces lētāk iepirkt tieši no ražotājiem, bet pirka tās ar gandrīz 250 firmu starpniecību. Par piemēru var paņemt visejošāko preci – alkoholu. Rūpnīca «Rīgas balzāms» nav atteikusi nevienam noņēmējam, kurš nepērk mazāk par 50 kastēm, taču tirdzniecības pārvalde tik izdevīgā biznesā izmanto 13 starpnieku pakalpojumus. Šo izredzēto starpā ir SIA «Alkolats» un SIA «Alianse». Savādi šķiet arī tas, ka liela tirdzniecības organizācija savu produkciju ir realizējusi, cerot nopelnīt «uz gaidi» (uzliekot lielu cenu un gaidot bagātu pircēju) nevis uz apgrozījumu. Par to liecina preču uzcenojuma pieaugums, kas no 18% 1994. gadā ir pieaudzis līdz 21% pērn (attiecībā pret starpnieka cenu, protams). Tā pelnīt vairs nav iespējams, jo apstākļi pircējam vispirms liek ieskatīties maciņā un tikai pēc tam uz leti, un neviens neiepirksies tur, kur preces ir dārgākas. No tā visa var secināt, ka kāds tīšām vai netīšām ar lielu neatlaidību Jelgavas tirdzniecības pārvaldi ir dzinis bankrotā. Jautājums tikai, kāpēc? Laikam jau tas arī tiks pieskaitīts pie «vēstures baltajām lappusēm», kaut arī dažas tendences reizēm pavīd. Neskatoties uz zaudējumiem, daži pārvaldes objekti tiek pavisam pieklājīgi remontēti un pēc tam privatizēti. Tā ir noticis, piemēram, ar kafejnīcu «Atpūta», kuras remontizdevumi un apkures parādi ir palikuši pārvaldes izdevumos, nevis segti no privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem.
Un tā, 28. augustā jautājums bija visai retorisks: būt vai nebūt. Sagaidīt tirdzniecības pārvaldes pilnīgu krahu, vai steidzīgi privatizēt. Jau pirms dieviem gadiem bija mēģinājums pārveidot pašvaldības uzņēmumu par pašvaldības akciju sabiedrību, bet to kavēja dažādas organizatoriskas neizdarības. Taču, vai tas ko būtu radikāli mainījis? Privatizācijas komisija izskatīja divu pretendentu biznesa plānus: nesen izveidotās akciju sabiedrības «Jelgavas tirdzniecības centrs» un SIA «Forma», par pieņemamāku atzina pirmo, ko dome arī apstiprināja. Laba solījumu netrūka ne vieniem, ne otriem, taču «Forma» te ir gribējusi nākt kā liels starpnieks importa un Rīgas uzņēmumu produkcijas invāzijai visā Zemgales reģionā. Savukārt tirdzniecības centrs ir gatavs vairāk strādāt ar pašmāju ražotājiem, jo tā partneru vidū ir visi Jelgavas pārtikas uzņēmumi. Piedevām «Formas» pārstāvis neuzskatīja par vajadzīgu domes sēdē piedalīties.
Privatizētājs pārņem arī visas bijušā uzņēmuma līgumsaistības, tostarp arī darba līgumus. Šeit netika pieminēts tirdzniecības sfēras pats svarīgākais dalībnieks – maksātspējīgs pircējs. Šaipus letes stāvošajam Jelgavas darba tirgus dramatiskajā situācijā pašreiz klājas visgrūtāk.
Atliek tikai cerēt, ka ar tādu pašu skubu kādreiz varēs privatizēt kādu ienesīgu un konkurētspējīgu ražošanas uzņēmumu, kurš, būdams pirmais un svarīgākais posms tautsaimniecībā, dotu darbu un ienākumus pilsētas iedzīvotājiem, un tie būtu spējīgi iepirkties daudzveidīgajos un krāšņajos Jelgavas tirdzniecības namos.
