«Ziņām» par JTP privatizācijas pretendentiem aizvadītajā nedēļā informāciju domē neizdevās iegūt, un tikai tad, kad viens no viņiem – SIA «Forma» – pats vēlējās ar laikraksta starpniecību informēt jelgavniekus par savām biznesa iecerēm.
«Ziņām» par JTP privatizācijas pretendentiem aizvadītajā nedēļā informāciju domē neizdevās iegūt, un tikai tad, kad viens no viņiem – SIA «Forma» – pats vēlējās ar laikraksta starpniecību informēt jelgavniekus par savām biznesa iecerēm, atsaucās arī otrs – akciju sabiedrība «Jelgavas tirdzniecības centrs». To 1997. gada 5. augustā dibinājušas 11 juridiskās un viena fiziskā persona ar acīmredzamu nolūku piedalīties tirdzniecības pārvaldes privatizācijas konkursā. Akciju sabiedrībā, ko izveidojuši Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas biedri, ietilpst Jelgavas lielākie ražotāji – gaļas, piena, labības un maizes kombināti – un septiņas tirdzniecības firmas.
Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans iesāka sēdi ar ziņu, ka ap JTP privatizāciju valstī saceltajai ažiotāžai noteikti sekos jebkura šajā sakarā pieņemta domes lēmuma pārbaude pēc pārbaudes. Domes jurists Normunds Pūce informēja par savu atklājumu: domes pieņemtajos privatizācijas noteikumos, nosakot, ka privatizētājiem jābūt ar juridisko adresi Jelgavā, ir nelikumīgi sašaurināts pretendentu loks. Šie paziņojumi gan neatturēja domniekus viņu acīmredzamajā apņēmībā tikt līdz laimīgām beigām – lēmuma pieņemšanai.
Ar privatizācijas komisijas sagatavoto lēmuma projektu par JTP nodošanu privatizācijā «Jelgavas tirdzniecības centram» iepazīstināja deputāts Juris Kaminskis. Izšķirties par šādu lēmumu privatizācijas komisiju mudinājusi vēlēšanās aizstāvēt vietējo ražotāju intereses un darbavietas jelgavniekiem. SIA «Forma» biznesa plāns liecinot, ka tā vairāk ieinteresēta vairumtirdzniecībā, importa pārtikas preču realizācijā un vēlas savu darbību vērst tālāk uz Dobeli un Bausku. Savu viedokli JTP izvēlei par labu līdzīgi pamatoja ekonomikas nodaļas vadītāja Inta Slavinska. Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš, pieminēdams reģiona kopējo attīstību kā progresīvu virzienu, par reģiona imidža radītājiem vēlētos redzēt jelgavniekus.
Pēc juridiskās adreses par jelgavniekiem varētu atzīt arī SIA «Forma», kuras prezidents ir Vilnis Edvīns Bresis. Taču par tās darbību līdz 19. augusta publikācijai «Ziņās» mūsu pilsētā droši vien zināja tikai retais. Savukārt «Jelgavas tirdzniecības centra» dibinātāju darba rezultāts vairāk vai mazāk veikalos jau bijis vērtējams. Arī lielāku investīciju solījumi SIA «Forma» biznesa plānā nebija arguments domnieku patriotismam. «Pašvaldībai nav uzdevums piesaistīt bagātus sponsorus, neraugoties, no kurienes viņi nāk,» teica Aļģimants Burba. Bet Ēvalds Dreimanis atsaucās uz kādā Zviedrijas avīzē rakstīto, ka 50 procentu no Latvijas ekonomikas atrodoties noziedzīgu grupējumu rokās un šie grupējumi, protams, dominējot Rīgā.
Ja neskaita tirdzniecības pārvaldes arodorganizācijas priekšsēdētāju Svetlanu Burdu, kas, uzaicināta sēdē, runāja par darba kolektīva interesēm, taču šajās interesēs nevarēja sniegt nevienu konkrētu priekšlikumu lēmuma projektam, vienīgais oponents bija deputāts Agris Celms. Viņš uzdrīkstējās apšaubīt Jelgavas ražotāju un tirgotāju potenciālu, teikdams, ka bagātu sponsoru nejūt ne kultūra, ne citas no budžeta atkarīgas nozares. «Es šeit saskatu vēlēšanos sadoties elkoņos un nelaist konkurenci iekšā. Vai tas nāks par labu pircējam?» šaubījās Agris Celms.
Taču šīs šaubas balsojumā bija 1:11.
