Iebraucot “Tīreļu dzītuves” pagalmā, tūlīt nokļūstam lielu un mazu dzīvnieku ielenkumā. Ar mums vēlas iepazīties divi suņuki, pa labi buldurē tītari un vēro zosis, bet aplokos rāmi un majestātiski stāv zirgi. Pamanījis mūs, smaidot pretī nāk viens no uzņēmuma īpašniekiem – Jānis Evelons. Pagalmā sastopam arī viņa dzīvesbiedri Jolantu Lapiņu, un abi saimnieki mūs vedina iekšā aplūkot ražotnes veikalu–degustācijas zāli.
Plašajā, kantrī stilā iekārtotajā veikalā–degustācijas zālē pudeļu rindas ar raibām etiķetēm. Žēl, ka nevaram aplūkot pašu ražotni un destilācijas aparātu “Adrian”, jo tieši tobrīd tas ir izjaukts un tiek remontēts. Pareizāk sakot, tam pēc trīs gadu intensīva darba tiek veikta tehniskā apkope, skaidro Jolanta. Abi uzņēmīgie saimnieki ir gatavi mums atklāt savu stāstu par uzņēmuma izveidošanu, ģimenes pārcelšanos no Rīgas uz laukiem, mīlestību uz zirgiem, ar kuru viņi dalās ar draugiem, kaimiņiem un apmeklētājiem.
Vēl, tikai trīs gadus vecs uzņēmums
“Tīreļu dzītuve” ir neliela, privāta stipro alkoholisko dzērienu ražotne, kas atrodas netālu no Tīreļu purva. Tuvākie apskates objekti ir Ložmetējkalns un Ziemassvētku kauju muzejs. Stiprie dzērieni tiek iegūti ar malku kurinātā destilācijas aparātā no Latvijā augušiem augļiem un ogām, kas destilācijas procesā pārvēršas viegli baudāmā destilātā jeb, kā paši saimnieki to dēvē, – brandvīnā.
Firmas dzēriens ir ozolkokā noturēts ābolu destilāts – pasaulē pazīstams kā kalvadoss. Neilgajā darbības laikā ir attīstīta arī ogu destilātu sērija un radīts ābolu aperitīvs. Izstrādes procesā ir destilēts džins, ar kuru nākamajā tūrisma sezonā iepriecināt viesus, pasniedzot to degustācijas tūrēs, stāsta Jolanta.
SIA “LV-Destilāti” stipro dzērienu ražošanas uzņēmums dibināts 2015. gadā Jelgavas novada Valgundes pagastā. Uzņēmuma īpašnieki ir Uģis Gribusts un Jānis Evelons. Uģim Gribustam pieder zemes īpašums, un viņš uzņēmuma izveidi atbalstījis finansiāli. Ražotne tapusi vietā, kur padomju laikā atradušās trīs teļu fermas. Teritorija bija pamesta, nolaista, bet tā ģimeni ieinteresējusi, kad meklēta vieta laukos, kur dzīvot.
Zeme, tuvumā meži, upe, Liepājas šoseja, daudz vietas, lai turētu sporta zirgus. Pārdota māja Rīgā, un “no pagājušā gada marta šeit ir mūsu deklarētā dzīvesvieta – sākumā bija tikai darbs un dzīvnieki”, atklāj Jolanta. Pēc viņas teiktā, Tīreļiem ir ideāla lokācija, un līdz tuvākajām pilsētām – Rīgai, Jelgavai, Jūrmalai, Tukumam – ir vien 20–25 minūšu brauciens.
Aktīva ražošana, pamatojoties uz Latvijā iegūto pieredzi, kas papildināta, mācoties un apgūstot vācu destilēšanas tradīcijas Vācijā, sākta 2016. gada sākumā. Brandvīns top pēc gadsimtos izkoptas vācu destilācijas metodes ar destilācijas iekārtu “Adrian”. Aparātā brāga tiek destilēta, noturēta nerūsējoša tērauda tvertnēs, nogatavināta un pildīta pudelēs.
“LV-Destilāti” saņēmuši Jelgavas novada balvu “Gada debija 2017”, bet diviem saviem dzērieniem – “Dzintarainais ābolu brandvīns” un “Ābolu brandvīns” – uzņēmums ieguvis tiesības lietot Jelgavas novada logotipu “Vietējais ražotājs, novada lepnums”.
Uzņēmums kā jaunības sapņa piepildījums
Stāstot par biznesa ideju un pašiem pirmsākumiem, Jānis atklāj, ka tas ir viņa jaunības sapnis. Uzaudzis ar vienu kāju Latvijā, bet ar otru Vācijā, ceļojis un apguvis vīna darīšanas iemaņas pie vīndariem Mozeles ielejā, Jānis sapratis, ka Latvijai pietrūkst šādu mazo alkohola darītavu jeb dzītuvīšu, kas nelielos daudzumos ražo kvalitatīvu alkoholu.
Mūsu veikalos nopērkamais “spirtūdens”, viņaprāt, nevar saukties par labu alkoholu. “Dabīgi ražotiem dzērieniem pat reibonis ir citāds, un rasola bļodā aizmigt nav iespējams,” piebilst Jānis. Pieredzi viņš ieguvis arī tepat Latvijā, strādājot Abavas vīna darītavā par pārdošanas vadītāju.
Jānis arī izstrādā dzērienu receptūru. Ģimene visu dara pati – algotu darbinieku uzņēmumā nav. “Pats pamats – nelikt klāt neko mākslīgu, garšu mainošu, mīkstinošu, lai izpatiktu pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Mums ir septiņi dzērieni, un no tiem katrs var atrast sev īsto. Ja ne, tad var doties pie citiem ražotājiem,” saka Jānis, piebilstot, ka arī džina ražošanā tiek izmantotas vien dabīgas vielas. Divi džini top uz ābolu bāzes, to ražošanā netiek izmantots spirts, bet ābolu destilāts.
Stiprie dzērieni “Tīreļu dzītuvē” top arī no vietējiem augļiem un ogām. No āboliem – “Dzintarainais ābolu brandvīns”, “Ābolu brandvīns” un aperitīvs “Ābolu pērle”. Tāpat tiek ražots aroniju, upeņu, aivu, plūmju un bumbieru brandvīns. Noraudzēts vīna materiāls tiek izdzīts stiprajā alkoholā, un tam vēl ir jānostāvas. Jānis nemitīgi cenšas pilnveidot savus produktus.
“Tīreļu dzītuvē” ražotie dzērieni nopērkami veikalos Rīgā, bet Jelgavas pusē – “Kiwi”, “Noliktava Nr.2”, “Iecēnu delikateses”, “Zaļā zeme”, kā arī netālajā restorānā–viesu namā “Aitiņlauvas”.
“Tīreļu dzītuves” uzņēmēji skatās un mācās no citiem Latvijas uzņēmējiem un iegūst arī Igaunijas un Lietuvas pieredzi. Viņi ir gandarīti par sadarbību ar Jelgavas novada pašvaldību, kas, projekta gaitā popularizējot vietējos ražotājus, uz “Tīreļu dzītuvi” ved ārzemju tūristus un novadā ieradušos viesus.
Jauns pakalpojums – sadarbībā tapis dzēriens
Abi uzņēmēji ir atvērti sadarbībai, labprāt dodas uz semināriem, uzņēmēju tikšanās reizēs dalās pieredzē. Savā alkohola ražotnē viņi sākuši piedāvāt jaunu pakalpojumu – kopā izstrādāt jaunu dzērienu. Katrs, kurš vēlas, var doties uz “Tīreļu dzītuvi” ar sava dzēriena ideju, un saimnieki palīdzēs to realizēt.
“Sadarbībā ar mums dzēriens var tapt,” skaidro Jolanta. Tas nozīmē, ka kopā tiks izstrādāta dzēriena receptūra, bet, divas trīs dienas padzīvojot pie “Tīreļu dzītuves “ saimniekiem un kopā strādājot, iespējams radīt jaunu produktu. Piemēram, džina ražošanā nepieciešams iziet divus 24 stundu ciklus. Jānis alkohola ražošanu salīdzina ar radošu mākslas darba radīšanu. Var saražot 300 pudeles džina, bet katra partija būs citāda.
Pēc īpašas igauņu receptes no 99,5 procentiem Igaunijā audzētām sastāvdaļām “Tīreļu dzītuvē” radīts “Destilled Gin”, kas jau divus gadus ir kaimiņvalsts bāru plauktos. Kadiķogas no Sāremā salas, āboli un bumbieri no Igaunijas, arī dzēriena sastāvā esošās rudzupuķu ziedlapiņas – no Igaunijas, uzskaita Jānis, akcentējot arī šī džina īpašo pasniegšanas veidu – kad dzēriens ieliets glāzē, tam virsū vēl tiek uzkaisīti rudzupuķu ziedi.
Tagad top džins arī Latvijai, kuram paredzēts pievienot 30 vietējās zālītes. “Nebūs nekādas esences vai kas tāds,” uzsver Jānis.Savukārt kopā ar Lietuvas kolēģiem tapis “Česlovo Ramoškos” – lietuviešu konjaks, kura iepakojuma kastīte izstādē “Riga Food” ieguvusi augstāko novērtējumu apmeklētāju balsojumā, palepojas Jolanta.
Turpinās sadarbība arī ar igauņu “Premium” klases ābolu sulas un ābolu produktu sērijas ražotājiem no Pērnavas – zīmolu “Piesta”. Šie produkti tiek piedāvāti vietējos restorānos Igaunijā.
Savs stāsts un pievienotā vērtība
“Tādi ražotāji kā mēs esam vajadzīgi Latvijai un novadam. Katrai lietai, ko darām, jāpievieno klāt pievienotā vērtība. Katrs dzēriens pamatā veido kādu stāstu. Mēs nedarām neko jaunu – jau mūsu senči mājās cepa maizi un darīja stipros dzērienus. Destilāta iegūšanu Baltijas valstīs ieviesa vācu muižnieki, lai varētu ražot ārstnieciskus eliksīrus. Muižās attīstījās destilāta ražošana. Tagad atgriežamies pie šīm tradīcijām,” uzsver Jolanta Lapiņa. Viņasprāt, alkoholam nav jābūt dzeršanas, bet gan baudīšanas procesam.
Lai raksturotu šādus mazās, tradicionālās, neatkarīgās ražotnēs tapušus produktus, arī Latvijā vairākus gadus tiek lietots modes vārdiņš ”craft”, kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē “amats”. Jānis par savu ražotni saka: “Esam “craft” produktu segmentā. Ražojam nedaudz, ko unikālu, pēc pasūtījuma, mums nav plaša produktu klāsta.”
Runājot par klientu loku, Jolanta stāsta, ka uzņēmumā praksi mārketingā izgājusi kāda meitene, kura veikusi pētījumu, un viņai gājis grūti. Izrādās, šādās izpētēs no klientu loka tradicionāli tiek izslēgti pensionāri un mazturīgie iedzīvotāji, kas “Tīreļu dzītuves” gadījumā gan neatbilst patiesībai.
“Dzīvojam ciematā, kur galvenokārt mīt vecāka gadagājuma cilvēki. Viņi nāk iepirkties uz mūsu veikalu un mūsu dzērienus iegādājas, lai tos, braucot ciemos, paņemtu līdzi kā cienastu. Arī pensionāri ir mūsu klienti, jaunieši un visi, kuri seko līdzi tam, ko lieto pārtikā un dzer. Bet alkohols jau nav ikdienas prece,” viens otru papildinot, turpina Jolanta un Jānis.
Tāpat “Tīreļu dzītuvē” uzņēmumi var iegādāties korporatīvās dāvanas, un arī šajā jomā valda tendence meklēt ko unikālu, citādu. Šeit tiek rīkoti arī korporatīvie pasākumi, tematiskās un bērnu ballītes, piemēram, kantri stilā, Halovīna ballīte u.c. Gan alkohola ražotnei, gan atpūtas vietai “Tīreļu stallis” ir sava “Facebook” lapa. Pirms viesošanās alkohola ražotnē vai atpūtas vietā, iepriekš jāpiesakās, zvanot saimniekiem.
Atpūta lauku klusumā kopā ar dzīvniekiem
Ja cilvēks alkoholam kategoriski saka “nē”, tad atpūtas vietai “Tīreļu stallis” ir ko piedāvāt ģimenēm ar bērniem. Var ar kafijas krūzi rokās vērot, kā rīta miglā mežmalā ganās zirgi. Uz atpūtas vietu “Tīreļu stallis” aicināts ikviens, kurš meklē iespēju atpūsties lauku klusumā un izjust dzīvnieku klātesamību. Nelielai cilvēku grupai pieejama romantiska lapene ar ugunskuru tās centrā. Ja ir vēlme un iespējas, saimnieki piedāvā katlu ēdiena pagatavošanai uz uguns vai meža gaļas zupu katlā.
Īpašu, neierastu noskaņu tīkotājiem kā ballīšu vieta ar svētku galdu tiek piedāvāts zirgu stallis. Stallis tiek izdekorēts un tā eja noklāta ar sarkano paklāju. Ietilpība – līdz 40 cilvēkiem. Staļļa eja pat īpaši izbūvēta platāka nekā parasti – lai ballēties būtu ērtāk, izrādot saimniecību, stāsta Jolanta.
“Neatkarīgi no vecuma un priekšzināšanām par zirgiem, mēs cilvēkiem stāstām par pareizu komunikāciju ar zirgu, vadām relaksējošas nodarbības, ejam kopīgā pastaigā. Bērniem iecienīta ir dažādu vingrinājumu izpilde zirga mugurā. Pie mums ir iespēja apgūt uzsēdes un zirga vadības pamatus. Kopīgi darbojoties, apgūstam, kā rūpēties par zirgu un kā pareizi izmantot tā inventāru. Piedāvājam mācību ekskursiju “Zirga izmantošanas iespējas tagad un nākotnē”,” stāsta Jolanta.
Zirgi un tūrisms ir viņas aizraušanās. Zirgs iestrādāts arī uzņēmuma logotipā. Stallī mīt 10 zirgi, ir arī kazas, cūkas, aitas, divi buļļi. Jolanta joprojām aktīvi nodarbojas ar jāšanas sportu, piedalās sacensībās konkūrā un izjādē un ar lepnumu rāda sacīkstēs izcīnītās godalgas, kā arī nodarbojas ar sporta zirgu audzēšanu.
Uz jautājumu par nākotnes plāniem abi saimnieki reaģē atšķirīgi. Jānim vairāk patīk dabiskās, nevis modernās lietas, viņa kaislība ir alkohola ražotne, arī būt pie dabas, kur viņaprāt, ir cilvēka īstā vieta. Savukārt Jolantai ir padomā rīkot alkohola izgatavošanas meistarklases, līdzīgi kā daudzviet notiek, piemēram, rokdarbu meistarklases.
Tāpat ir iecere izgatavot norādes zīmes uz saimniecību, strādāt pie vides reklāmas. Pirmie rezultāti šajā jomā jau redzami – lai veicinātu objekta atpazīstamību, pagājušā gada septembrī atklāts lielformāta krāsojums uz ražotnes fasādes. Sienu rotā firmas nosaukums un logotips. Sienas krāsojuma idejas autore un viena no izpildītājām ir Jolanta, bet logo dizainu izstrādājusi SIA “G-store” un māksliniece Arta Šuksta. Krāsojums tapis divās dienās ar ģimenes draugu atbalstu.
Uzņēmēji sevi pozicionē kā ģimenes uzņēmumu un teic, ka nerakstīs miljonu eiro vērtus projektus, jo vēlas būt neatkarīgi no finanšu saistībām, radīt un darīt tik daudz, cik paši vēlas.
“Teritorija mums ir liela. Varam darīt daudz ko – kaut vai ziemā ierīkot skijoringa trasi vai vadāt tūristus zirga kamanās. Viss ir atkarīgs no mums pašiem, cik daudz mēs to gribēsim,” sarunas noslēgumā rezumē Jolanta.
