Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valde kopā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdi Henriku Danuseviču tikās ar «Latvijas balzama» komercdirektoru Valdi Bīmani.
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valde kopā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdi Henriku Danuseviču tikās ar «Latvijas balzama» komercdirektoru Valdi Bīmani un tirdzniecības daļas vadītāju Aldi Āboliņu, lai izrunātu visus «par» un «pret» firmas veikalu sakarā.
«Latvijas balzams» ir lielākais alkohola ražotājs Latvijā, tā produkcijas apjoms sasniedz 60 procentus no valstī saražotā. Savu firmas veikalu politiku uzņēmums veido jau piecus gadus. Pašlaik firmai ir 11 veikali, kur prezentēt jaunāko produkciju un nodrošināt atgriezenisko saikni ar patērētāju, radīt pircējos drošības sajūtu par iegādātās preces kvalitāti. Uz to iets, nodrošinot pārdevējiem pietiekami lielas algas un ieviešot bargus sodus, lai neīsto dzērienu pārdošana nebūtu izdevīga. Jelgavā, Lielajā ielā 16, top pilsētā jau otrais «Latvijas balzama» firmas veikals, kura izveidē tiks ieguldīti 50 tūkstoši latu.
Tirgotāji izteica pretenzijas, ka mazumtirdzniecības cenas «Latvijas balzama» firmas veikalos apgrūtinot dzīvi mazajiem un vidējiem alkohola tirgotājiem. Firmas veikalā stiprie dzērieni maksājot par 11 līdz 21 santīmu mazāk nekā vairumtirdzniecības bāzēs, kas nodarbojas arī ar mazumtirdzniecību. Tirgotāji iebilda pret aperitīva «Rīga» mazumcenu, kas firmas veikalā tikai par procentu, pusotru pārsniedz vairumcenu. Ražotāji uzsvēra, ka produkciju, kam nav noieta, viņi ir tiesīgi realizēt par jebkuru cenu un ka starpība starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu atkarībā no tilpuma ir 10 – 16 procenti. Tirgotāji tam lāgā negribēja piekrist. Ar alkohola tirdzniecību nesaistīti cilvēki gribēja zināt, kāpēc mazumtirgotājiem jāzaudē procenti uz vairumtirgotāju rēķina un preces iepirkšana nenotiek tieši no ražotāja? «Latvijas balzams» atšķirībā no vairumtirgotājiem pieprasa tūlītēju norēķinu. Pēcmaksu mazumtirgotājiem, sekojot pasaules praksei, nevarot atļauties, jo uzņēmumam par visu veicama priekšapmaksa.
Spriešana liecināja, ka jautājums no tikšanās iniciatoru puses sagatavots tikai tirgotāju interešu līmenī, ejot vienkāršāko pretestības ceļu un neveicot nopietnu un objektīvu izpēti. Uz H. Danuseviča jautājumu, vai «Latvijas balzams» būtu gatavs pārskatīt mazumtirdzniecības cenas, V. Bīmanis atbildēja, ka nepieciešams nopietns pētījums par to, ko saka pircējs. Saprotams, ka tirgotāji domā par to, kā vieglāk dzīvot. Taču patērētāji firmas veikalam uzticas vairāk, jo tajā ir drošības sajūta par produkcijas kvalitāti.
Tikai gādājot par sava veikala prestižu, šajā gadījumā neīstās produkcijas izskaušanu, alkohola tirgotāji var iegūt pircēju uzticību. Aptaujāto patērētāju domas liecina, ka rezultāts atkarīgs no tirgotājiem pašiem. H. Danusevičs aicināja asociācijai darīt zināmus faktus par nelegālā alkohola tirdzniecību un tirgotājiem, solot saglabāt informācijas avota anonimitāti un atrisināt jautājumu ar konkrēto vaininieku. Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jomā šobrīd vērojamas nepilnības, kas novēršamas pašu tirgotāju aprindās, lai pēc tam piedāvātu ražotājiem veidot dīleru tīklu un ierobežot ar tirdzniecību saistītās aktivitātes. H. Danusevičs rezumēja apspriedes nostādnes par pušu vienošanos, ka «Latvijas balzams» ir gatavs izskatīt jautājumu par mazumtirdzniecības cenas palielināšanu trīs līdz piecu procentu ietvaros un piekrīt izstrādāt kritērijus savas produkcijas prezentācijai vairumtirdzniecības uzņēmumos. Apspriede ar «Latvijas balzama» pārstāvjiem bija pirmā, bet ne pēdējā. Sarunas par mazumtirdzniecības politiku tiks turpinātas arī ar citiem ražotājiem. Nākamā varētu būt «Staburadze», kuras attieksme pret tirgotājiem esot kritiska.
