Lai izzinātu situāciju cukura tirdzniecības vietās, 6. jūlijā VID Zemgales reģionālā iestāde sadarbībā ar valsts un municipālo policiju un Jelgavas cukurfabrikas speciālistiem rīkoja akciju «Cukurs».
Lai izzinātu situāciju cukura tirdzniecības vietās, 6. jūlijā VID Zemgales reģionālā iestāde sadarbībā ar valsts un municipālo policiju un Jelgavas cukurfabrikas speciālistiem rīkoja akciju «Cukurs». Tās laikā tika pārbaudītas vairumtirdzniecības bāzes, tirgus un veikali. Par reida laikā redzēto vakar preses konferencē informēja VID Zemgales reģionālās iestādes direktors Juris Zahārovs, galvenā nodokļu inspektore Natālija Žvačko, Tirdzniecības kontroles daļas priekšniece Skaidrīte Kampāne, Jelgavas cukurfabrikas direktors Harijs Veģeris un uzņēmuma galvenā tehnoloģe Ludmila Šahurina.
Normatīvo aktu daudz, kārtības – maz
6. jūlijā «Ziņas» jau rakstīja, ka Zemkopības ministrijas Pārtikas produkcijas kvalitātes valsts inspekcija noteikusi tikai sešus uzņēmumus, kuri ir tiesīgi fasēt un pārdot cukuru Latvijā. 1999. gada martā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par balto cukuru, kuri stājās spēkā šā gada 1. maijā, paredz, ka mazumtirdzniecībā drīkst realizēt tikai atzītos uzņēmumos rūpnieciski fasētu balto cukuru. Šie noteikumi nosaka arī obligātās nekaitīguma, kvalitātes, marķējuma un higiēnas prasības. To pašu paredz arī Pārtikas aprites uzraudzības likums, kas stājies spēkā
1998. gada 20. martā. Par preču sertifikāciju un kvalitāti atbildīga ir Labklājības ministrija, bet izejvielu kvalitāti uzrauga Zemkopības ministrija. Pieņemts arī likums par cukuru. Likumdošanas aktu it kā būtu pietiekami, atliek tikai tos ievērot. Taču situācija cukura tirgū liecina, ka šie normatīvie akti nedarbojas. To apliecina Jelgavas cukurfabrikas direktora Harija Veģera aprēķini par to, ka jūnijā Latvijā pārdots ap diviem tūkstošiem tonnu kontrabandas cukura, kas naudas izteiksmē ir viens miljons latu. Parasti ik mēnesi valstī tiek pārdoti ap sešiem tūkstošiem tonnu cukura, bet jūnijā – tikai četri. Nebūsim taču ogu laikā atteikušies no cukura!
Cieš gan ražotājs, gan patērētājs
Rūpnīcas noliktavās ik mēnesi paliek tūkstošiem tonnu nepārdota cukura, kas var aizkavēt pārstrādātāja norēķinus ar zemniekiem. Jebkurš vairumpircējs, cukuru pērkot cukurfabrikā, iegūst sertifikātu, kas garantē produkta kvalitāti. To var saņemt arī jebkurš mazumpircējs, ja vēlas. Tāpēc cukurfabrikas direktors uzskata, ka visi rūpnīcā notiekošie procesi ir caurspīdīgi, sākot ar to, kas ieiet un iziet pa vārtiem un beidzot ar nodokļu aprēķiniem. Taču kontrabandisti kvalitātes prasības ievēro maz, un tāpēc pircēji, pērkot nezināmas izcelsmes cukuru, var nodarīt ļaunumu savai veselībai. Tā pārbaudes laikā bāzē Meiju ceļā cukurs antisanitāros apstākļos tika fasēts ar krūzi no netīra maisa. Taču preču pavadzīmes šādām firmām parasti ir kārtībā.
Kāpēc kontrabandas cukurs ir kaitīgs?
Pircēji uzskata: jo baltāks cukurs, jo labāks. Taču tas tā nav. Kā skaidroja fabrikas speciālisti, cukurs, kas ir bez piemaisījumiem, rupjāks un nav tik balts, ilgāk uzglabājoties, «sarit kunkulīšos», turpretī nelegāli ievestais importa cukurs paliek skaisti balts. Tam ir arī zemāks saharozes saturs, tehnoloģiskā procesa laikā cukurs tiek mākslīgi balināts, un tā sastāvā ir arī necukuri, smagie metāli, mikroflora. Vārot ievārījumu, šāds cukurs var radīt rūgšanas procesu. Kā uzsvēra tehnoloģe Ludmila Šahurina, Jelgavas cukurfabrikas tehnoloģiskais process neļauj ražošanā izmantot vielas, kā to dara, piemēram, Polijā, kas var radīt smago metālu klātbūtni. Katru sezonu Jelgavas cukurs tiek pārbaudīts Nacionālajā vides veselības centrā.
Darbs cukura kontrolē turpināsies
Akcijas rezultātā tika konstatēts, ka mazumtirdzniecībā cukura realizācija ir puslīdz sakārtota, izņemot tirgu, kur bija lielākoties Rīgas firmu fasētais cukurs.
Konstatēti arī dokumentu viltojumi un preču uzglabāšanas noteikumu pārkāpumi (lietū izmirkušas paciņas mēģināja realizēt, ietinot celofānā).
VID Zemgales reģionālā iestāde sadarbībā ar VID Rīgas nodaļu un finansu policiju turpinās kontrolēt cukura izcelsmi, pārbaudot, vai ir reāla ražotne vai tikai papīra etiķete. Šajā darbā tiks iesaistīta arī valsts un municipālā policija un cukurfabrikas speciālisti.
