Par vienā no janvāra aukstākajām naktīm notikušo nelielo ugunsgrēku Jelgavas tirgū runā nelabprāt. To izraisīja ugunsdrošības normu pārkāpšana, ar elektrisko sildītāju naktī sildot dārzeņus kādā no tirgošanai paredzētajiem kioskiem. Gan pilsētas, gan tirgus vadība atzīst, ka nolietoto tirgu vajadzētu atjaunot, taču to neļauj nesakārtotās īpašuma attiecības. Līdz ar to tuvākajos gados Jelgavas tirgū lielas izmaiņas nav gaidāmas, nav arī zināms, kad tiks realizēts ar iedzīvotājiem nesaskaņotais lēmums Jelgavas galveno tirgu iekārtot Ganību ielā.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks domā, ka tirgum Uzvaras ielā nav nākotnes. Viņš stāsta, ka 2006. gadā Privatizācijas pabeigšanas likuma ietvaros pēc vairāku firmu ierosinājuma Jelgavas Dome nolēma tirgu nodot privatizācijai. Taču pēc lēmuma pieņemšanas potenciālie tirgus privatizētāji atteicās no sava nodoma, jo četri privāto zemju īpašnieki nepārdeva viņiem savus zemesgabalus, uz kuriem atrodas tirgus. «Tā kā privātīpašnieku intereses ierobežo tirgus attīstības intereses, pašvaldība nolēma atvēlēt tirgum pilsētai piederošu zemi pie Ganību ielas, iepretī veikalam «MNL», kur tad varētu veidot mūsdienu prasībām atbilstošu tirgu,» skaidro vicemērs. Labi ir kaimiņiNav tagadējās pašvaldības neizdarība, ka zeme sabiedriski nozīmīgā vietā – zem agrākā kolhozu tirgus – tika nodota privatizācijai. Tomēr veids, kā pieņemts sabiedrībai nozīmīgais lēmums tirgu ierīkot citā vietā, izskatās visai patvaļīgs. SIA «Jelgavas tirgus» valdes loceklis Valdis Labanovskis pašvaldību nekritizē. Tā viņam devusi pilnvarojumu vadīt šo uzņēmumu, kas, par spīti grūtībām, 2009. gadā strādājis pat ar nelielu peļņu. Turklāt veikalā «Rosme» ielikti pakešu logi un veikti citi remonti. Pēc V.Labanovska teiktā tirgus pārcelšana uz vienu no pilsētas guļamrajoniem varētu arī būt kaut cik sekmīga. Citādās domās ir, piemēram, 3. pamatskolas direktors Juris Skrupskis. Viņš slavē V.Labanovski, kas deviņdesmito gadu beigās finansiāli smagā brīdī palīdzējis kaimiņos esošajai skolai nomainīt grīdas, taču piebilst, ka uz Ganību ielu pie savām zināmajiem tirgotājiem gan neietu – pārāk tālu.
Traucē vecuma kaitesPašvaldības radītā ideja par tirgus pārcelšanu citviet nav palikusi bez sekām. Jelgavas tirgum vajadzētu vērienīgāk turpināt rekonstrukciju, jo novecojuši ir sešdesmitajos gados būvētie paviljoni. Taču, kā atzīst amatpersonas, šajā vietā nav jēgas to darīt.Zemes īpašnieku un pašvaldības attiecības ir visai saspīlētas nomas maksas dēļ. Zināms, ka divas reizes jautājumu, cik kuram maksāt, izšķīra tiesa. «Lai arī privatizēts tirgus veiksmīgi darbojas, piemēram, Daugavpilī, esmu nonācis pie atziņas, ka vismaz Jelgavā bizness, kurā kāds investors varētu veiksmīgi ieguldīt, nesanāk. Būtībā tas ir kā sociāls pakalpojums, ko pašvaldība sniedz saviem iedzīvotājiem un apkārtnes zemniekiem. Ja mainītos likumi un pašvaldībai būtu tiesības īpašniekus piespiest šo zemi pārdot, attīstība varētu notikt,» spriež V.Labanovskis.
