Tirgus izsenis nozīmējis vietu, kur pirkt un pārdot visas iespējamās preces, un savu būtību saglabājis, par spīti laiku, tikumu un valdību maiņām.
Tirgus izsenis nozīmējis vietu, kur pirkt un pārdot visas iespējamās preces, un savu būtību saglabājis, par spīti laiku, tikumu un valdību maiņām.
Tirgus rīts sākas ar pirmajiem tirgotājiem
Kopš aprīļa pārtikas tirgus Jelgavā vairs nav «Turības», bet pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas tirgus» paspārnē. Tiesa, ne pircēji, ne pārdevēji īpašas izmaiņas šajā sakarā pagaidām nejūt. Kopumā tirgū nodarbināti 52 strādājošie, un praktiski visi saistīti ar tirgotāju un tirgus apmeklētāju apkalpošanu. Tam, lai tirdzniecības noteikumi un elementāra kārtība tiktu ievērota, aizņemto vietu takse nomaksāta, seko administratori. Tirgum ir arī savs oficiāli reģistrēts drošības dienests, kura septiņi vīri rūpējas par kārtību pēc aktīvās tirdzniecības beigām.
Tirgus rīts sākas ar vārtu atslēgšanu, kad ieradušies pirmie tirgotāji. Siltajos mēnešos tas parasti notiek jau pirms septiņiem. Vieni no pirmajiem ar savu preci ierodas gaļas pārdevēji, lai paspētu nokārtot saistības ar veterinārārstiem, sagaidītu savu gaļas izcirtēja kārtu, ieņemtu vietu paviljonā un līdz aktīvajam pircēju rosības sākumam laikus izvietotu preci vitrīnās. No gaļas tirgotājiem daudz neatpaliek dārzeņu un sakņu pārdevēji, kuru kravā ir visai daudzveidīga prece.
Jauns aprīkojums gaļas paviljonā
Visbūtiskākās izmaiņas šīs vasaras sākumā piedzīvojis gaļas paviljons, kas aprīkots ar aukstuma vitrīnām. Pārkārtošanas nolūks – lai tirdzniecības vietas atbilstu veterinārajām prasībām. Notikušās pārmaiņas un arī mikroklimata uzlabošanos paviljonā noteikti ievērojis ikviens tā apmeklētājs.
Paviljona uzlabojumi izmaksājuši gandrīz 60 tūkstošu latu, un darīts viss, lai tirgotāji tos maksas paaugstināšanas veidā pārāk neizjustu «uz savas ādas». Iekārtas iegādātas līzinga ceļā. Daļa izdevumu no tirgus peļņas jau segta.
Rezultātā, kā uzsver tirgus direktors Valdis Labanovskis, svaigās gaļas tirgotājiem tirgus vietas maksa dienā augusi apmēram par diviem latiem. Bez papildu pakalpojumu (inventāra, svaru, sanitārā apģērba, gaļas izcirtēju) izmantošanas par to jāmaksā 4,70 lati, bet maksimālā robeža var sasniegt septiņus latus. Žāvējumu un citu izstrādājumu piedāvātājiem maksa par vietu palielinājusies apmēram divas reizes un maksimāli var sasniegt sešus latus.
Desu un kūpinājumu pusē tirdzniecība norisinās 38 vietās. Svaigo gaļu piedāvā vairāk nekā 40 vietās. No tām nepilnu trešo daļu aizņem lielākas un mazākas zemnieku saimniecības. Piecas sešas vietas parasti tiek rezervētas neregulārajiem tirgotājiem, kas gaļu piedāvā pāris reižu gadā.
– Nav bijis gadījumu, kad kāds individuālais pārdotgribētājs vietas trūkuma dēļ būtu aizraidīts. Taču viņam jārēķinās arī ar tirgus interesēm un par savu nodomu jāvienojas vismaz nedēļu pirms iecerētā darījuma, – stāsta V.Labanovskis un uzsver, ka iepriekšēja pieteikšanās sevišķi aktuāla kļuvusi pēc aukstumiekārtu uzstādīšanas, jo tirgum tukšgaitā tās nav izdevīgi darbināt. Tāpēc pastāvīgie tirgotāji dienās, kad neveic aktīvu tirdzniecību, vienalga sedz vitrīnu darbības izdevumus.
Paviljona noslodze liecina, ka uz pastāvīgajām tirgotāju vietām ir zināma konkurence un administrācijai, lai atrastu optimālo un vēlmēm atbilstošāko izvietojumu, jāapsver vairāki tirgotāju izvietošanas varianti. Pamazām no konkurences cīņas izstājas nelielie produkcijas pārpircēji, kuriem nav savas ražošanas bāzes. Ar uzpirkšanu un tālākpārdošanu bez iespaidīgāka apgrozījuma pastāvēt ir aizvien grūtāk, un neba vienīgi pieaugusī tirgus maksa te ir pie vainas.
Uz peļņu var cerēt nedēļas beigās
Piektdienās, sestdienās un svētdienās tirgus placī valda īsts bišu strops, kura valstībā katrs vadās pēc sev zināmiem maršrutiem un vajadzībām. Visu iespējamo preču pārdevēji šīs trīs dienas atzīst par nedēļā vienīgajām, kad tirgošana «iet no rokas» un kuru dēļ vispār ir vērts braukt uz tirgu.
– Pārējās dienās uz šejieni lielākoties iepirkties nāk tikai pensionāri un cilvēki ar patiešām niecīgiem ienākumiem. Gandrīz vai dīkstāve tirgū valda arī mēneša beigās, kad saņemtās algas jau notērētas, – teic gaļas paviljona pārdevējas un piebilst, ka īstus bagātniekus iepērkamies tirgū tikpat kā neesot redzējušas.
Laikam jau piekļūšana tirgus letēm nav vienkārša – tām klāt kā pie veikala durvīm nepiebrauksi. Spraukties kājām cauri burzmai arī nešķiet vilinoši. Lepnie ļaudis izvēlas lepnos veikalus, spriež tirgus pārdevējas. Bet uz tirgu nāk cilvēki, kas skaita savus ienākumus un ar naudu nemētājas.
Tirgus bez kaulēšanās nav tirgus
– Jā, kaulēšanās un iespēja nopirkt lētāku preci pievilina tirgus apmeklētāju simtus. Turklāt daudzi kaulēšanos saista ar obligātu tirgus rituālu. Lai nu ko, bet svaigās gaļas paviljona pusē nav ko domāt preci pārdot bez 20 santīmu atlaides. Pretējā gadījumā daudzas kundzītes labākajos gados skaļi teic, ko domā, un demonstratīvi aiziet pie citas pārdevējas. Pastāvot tik lielai konkurencei, klientus zaudēt nevaram atļauties. Citos sektoros gan kaulēšanos dzird mazāk. Ja nu vēl pie dārzeņu audzētājiem, – saka tirgus pārdevēja, kas pirms tam pārdesmit gadu strādājusi veikalā.
Kā pircējs līdz galam nevēlas atklāt savu iepirkšanās taktiku, tā pārdevējs – pircēju pievilināšanas un pierunāšanas mākslu. Bet bez šīs mākslas un īsta tirgotāja ķēriena daudzo konkurentu un samērā radniecīgo preču gūzmā klājas grūti.
– Pastāvīgie pircēji savus pārdevējus praktiski ir jau izvēlējušies un pārbaudījuši. Citreiz tantiņa tā arī pasaka: viņreiz pie jums iepirkos, mājās pirkumu pārsvēru, un viss saskanēja grams gramā, nu zināšu, ko meklēt. Bet, nedod Dievs, kaut par naga melnumu nokļūdīties – par kādu nieku mazāk iesvērt preci vai pārlielīt tās labumu! Cauri, klients pagalam uz visiem laikiem – arī tāda ir tirdzinieku pieredze.
Latvijas dārzeņus «atšķaida» ar Lietuvas preci
Pēdējā desmitgadē no epizodiskiem tirgotājiem par pastāvīgas tirgus vietas abonentiem kļuvuši zemnieki. Pavasarī viņu piedāvājumā ir stādi un agrie zaļumi, vasarā un rudenī uz tirgu ceļo dārzeņu kravas. Pavasaros tirgū stādu audzētājiem atvēlētas sešas nojumes (katrā 36 tirgus vietas). Dārzeņaudzētājiem domātas trīs nojumes ar 42 vietām katra. Ja vajag, tiek uzstādīti papildu galdi. Tie, kuriem nākas tos izmantot, gan nav īsti mierā ar šo papildu galdu atrašanās vietu, ko nevar atzīt par izdevīgu.
– Pirkt pastāvīgu vietu tirgū, lai uz to brauktu pāris reižu mēnesī, nav izdevīgi. Bet nomaļajā vietā pie galda, kur nav nekādas nojumes, jūtos ierobežota. Cik redzu, īstajiem zemniekiem netiek tās izdevīgākās vietas. Galvenās apmeklētāju plūsmas tuvumā izvietojušies firmu pārstāvji, bet tik lielas konkurences apstākļos nomaļākajās vietās iegriežas labi, ja ceturtā daļa pircēju, – konstatē Dobeles rajona zemniece.
Lauciniekos neapmierinātību izraisa arī tirgotāji, kas vietējās ražas laikā tās uzkrājumus papildina ar lētākajām Lietuvas gurķu un tomātu kravām un piemēro cenu šejienes apstākļiem.
– Lietuvas gurķu «bums» ir jau pāri, arī šejienes cenu dēļ tos vairs nerentējas ievest. Bet tomātu kravas ik pa laikam ienāk un «nosit» cenu. Tirgoņi piepērk klāt kādu tomātu kasti no zemniekiem un pārdod visu kā Latvijā audzētu. Cilvēki pilnā pārliecībā arī pērk. Bet īstajiem audzētājiem jāsamierinās ar cenas kritumu. Dažas notikušās pārbaudes «grēcīgajiem» tik vien kā nelielu uztraukumu sagādājušas, – vērtē kāda tirdziniece.
Veterinārā kontrole tirgū ir droša
Veikalnieki uz tirgu nereti norāda kā uz vietu, kur kārtības un sanitāro normu ziņā valda viena vienīga patvaļa.
– Tāds ir veikalnieku lobiju viedoklis, bet tas ir pilnīgi aplams, un man žēl, ka veikalnieki tirgū saskata nevis normālu konkurentu, bet pašu mazefektīvās tirdzniecības lielāko ienaidnieku, – savas pozīcijas aizstāv tirgus direktors V.Labanovskis un norāda, ka nevienā veikalā svaigās pamatpārtikas preces (gaļa un tās izstrādājumi, piens un tā produkcija, kā arī olas) katru dienu neiziet veterināro darbinieku pārbaudi. Savukārt pārējā produkcija un fasētās pārtikas preces ir Sanitārās inspekcijas kontrolē, bet veikali veterinārā dienesta kontrolei nav pakļauti. Tāpat nevienā veikalā pārbaudēs tik bieži neiegriežas Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji. Veterinārais dienests ir arī tas, kas nepieļauj atkāpes no sanitārijas noteikumiem, tāpēc regulāri tiek noņemti paraugi bakterioloģiskajām analīzēm un ik pārdienu veikti tirgus telpu dezinfekcijas pasākumi.
Vērtē ne vien preci, bet arī tirgotāju
Tirgus preces priekšrocības (drošu kvalitāti un lētāku cenu) apliecina arī Veterinārās pārvaldes mediķi. Bet apmeklētāji, iztaujāti par preces drošuma un pirkšanas kritērijiem, visbiežāk norāda, ka vispirms viņi vizuāli novērtē pašu pārdevēju.
– Ļoti skatos uz cilvēku, kas stāv tirgus galda otrā pusē. Manas simpātijas var iekarot tikai tīrīgs un labsirdīgs pārdevējs. Tirgotāja pretimnākšana un laipnība ir noteicošās, kas mani pie šā pārdevēja var atvest arī nākamreiz, pat ja viņa piedāvātā prece tobrīd nav īsti vajadzīga. Bet vietām, kur esmu atdūrusies pret nelaipnību, eju garām. Ja nu kādreiz profilakses nolūkos iegriežos, lai pārliecinātos, vai tomēr «fūrija» nav nomainījusies pret laipnāku pārdevēju, – savu iepirkšanās manieri raksturo regulāra tirgus apmeklētāja.
Tirgotāju vidū sastapt cilvēku, kas savu darbu sauktu par sirdslietu, neizdodas. Iztaujātie apgalvo, ka dara to, vajadzības spiesti. Gados vecākās kundzes ar pārdevēja stāžu norāda, ka pēc četrdesmit gadiem savā specialitātē atrast darbu vairs nav iespējams – pat uz cilvēku nepaskatījušies, veikalnieki vienkārši atraida.
– Jācenšas, cik vien var, jo klientu piesaistīšana lielā mērā atkarīga no paša pūliņiem – preces pārzināšanas, laipnības un neskaitāmām citām lietām, kas kalpo veiksmīgai pārdošanai. Toties, pārbraukusi mājās, vismaz stundas divas esmu «nelietojama» un ne ar vienu nesarunājos – tik izsmelta jūtos pēc sešām septiņām tirgošanās stundām, – šiem kolēģes vārdiem piekrīt arī citas pārdevējas.
Spirta liga palēnām iet mazumā
«Spirķik, vodka, sigareti» – trīs vārdi, kas daudzu tirgus apmeklētāju apziņā kļuvuši gandrīz par lamu vārdiem – tik apnicīgi kaitinošs ir izskanējušais piedāvājums.
– Arī man šie piedāvājumi un piedāvātāji nepatīk. Bet, kamēr būs pieprasījums, būs arī piedāvājums, – secina tirgus direktors.
Tiesa, spirtiņa un cigarešu liga ar katru gadu ejot mazumā.
Te notiek nevis tirgošanās ar šīm precēm, bet tikai piedāvāšana.
Varētu mobilizēt tirgus apsargus un piedāvātājus izdzenāt, bet problēmu tas neatrisinās. Tiesa, likums pret šo tirdzniecību ir ļoti bargs – saskaņā ar jaunajiem alkohola aprites noteikumiem sodu līdz 1000 latiem var uzlikt ne vien pārdevējam, bet arī pircējam. Ja kādam piemērotu šādu sodu…
