Trīs vecenītes sēdēja uz sola dārziņā un savā starpā runāja, kā paiet dzīvīte…
Trīs vecenītes sēdēja uz sola dārziņā un savā starpā runāja, kā paiet dzīvīte… Viena teica – āboli vēl zaļi, bet otra sauca – tie jau sapuvuši! Bet trešajai tas vienalga, jo neesot zobu.
«Latvijā ir 82 izglītības iestādes, kurās dažādu iemeslu dēļ pastāv dzīvības draudi cilvēkiem, kas tajās uzturas,» tādu vēsti ceturtdien skolēniem un viņu vecākiem nosūtīja izglītības un zinātnes ministre Silva Golde. Šāds paziņojums neizskanēja tirgus laukumā, un to nesniedza tirgus tante, bet gan ministre, un tādēļ tas vērtējams kā ārkārtējs. Pēc tā nekavējoties jārīkojas un noteiktā kārtībā 82 izglītības iestādes jāslēdz, jo tās atbilstoši ministres Silvas Goldes teiktajam apdraud dzīvību (!) skolēniem, kas 1. septembrī vērs šo skolu durvis. Pretējā gadījumā tā ir bezatbildīga un ministres augstajam amatam neatbilstoša pļāpāšana, ar ko var nodarboties šauru paziņu lokā, bet ne publiski.
Tikpat bezatbildīgi ir jautājumu par skolu gatavību jaunajam mācību gadam «cilāt» dažas dienas pirms mācību sākuma. Ar ko tad trīs mēnešus nodarbojušies ministrijas ierēdņi, kas vēl līdz šim nav spējuši (!?) apkopot nepieciešamo informāciju. Kāda jēga šādas iestādes pastāvēšanai? Šajā gadījumā ierēdņu bezatbildība ir graujoša, jo nepamatoti morāli traumēti tiek gan attiecīgo skolu darbinieki, gan vecāki un, protams, arī bērni.
Valsts darba inspekcijas direktora J.Bērziņa ziņojums, kas ir redakcijas rīcībā, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāram G.Tomsonam liek apšaubīt pēdējās dienās saceltās ažiotāžas pamatotību ap «bīstamajām» skolām. Ziņojumā teikts, ka «atbilstoši Valsts darba inspekcijas 1999. gada darbības programmas realizācijas kalendārajam plānam, reģionālo Valsts darba inspekciju inspektori šā gada pirmajā pusgadā veikuši 352 mācību iestāžu pārbaudes darba aizsardzības prasībām pirms
1999./2000. mācību gada uzsākšanas (..) Inspektori konstatēto trūkumu novēršanai skolu administrācijām izsnieguši rīkojumus.» Sazinoties ar skolu vadītājiem, «Ziņas» pārliecinājās, ka šī informācija neatbilst patiesībai. Piemēram, Lielvircavas pamatskolā, kurā Valsts darba inspekcijas pārbaudes vērtējumā norādīts «avārijas stāvoklis», šajā gadā vispār nav bijis neviens inspekcijas pārstāvis un stāvoklis nav novērtēts, nav arī «izsniegti rīkojumi» pārkāpumu novēršanai.
Un kā gan Valsts darba inspekcijas un ministriju papīros vispār varēja parādīties šāds formulējums – avārijas stāvoklis? Kādam taču tas bija jāieraksta. Kā apgalvo ziņojuma «tapinātājs» Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvis Odzelēvičs, informāciju un slēdzienus sniegušas reģionālās VDI. Zemgales reģionālās VDI vadītājs V.Dūms savukārt apšauba šāda formulējuma pamatotību un atzīst: ja skolas patiešām būtu avārijas stāvoklī, tās tiktu slēgtas, un bērnu mācīšanās šādās skolās nav iespējama. Citiem vārdiem, V.Dūms apšauba pats savu kompetenci. Un atzīst savu bezatbildību: kā izrādās, ziņojums VDI tapis uz novecojušas informācijas pamata.
Rezultātā slēdzieni tiek «taisīti» pēc principa «viena tante teica». Un kā kronis visam šajā lietā, protams, ir izglītības un zinātnes ministres nespēja apjēgt, ko viņa pati runā.
Kārtējo reizi normāls darbs ticis aizstāts ar ugunsgrēka dzēšanu. Neviens jau nešaubās, ka skolas tik tiešām ir sliktā stāvoklī. Jo prioritāte izglītības jomā ir nevis skolas un skolotāji, bet «ministrēšanas» aparāts un atsevišķās pašvaldības kredītu «apsaimniekošana». Taču, lai formulētu, cik «sliktā» stāvoklī ir katra skola, ir pietiekams daudzums attiecīga kalibra ierēdņu, kuriem dotas noteiktas pilnvaras, deleģēta atbildība un kas par to saņem savas algas.
Klaja bezatbildība ir «pampt» ar vecu informāciju. Tad, kad attiecīgie pārkāpumi darba drošības noteikumos tika atklāti, par tiem bija jāziņo, jāizsniedz rīkojumi to novēršanai un jāpārbauda, vai tie novērsti. Bet pašreiz, kad ministrijas sūta viena otrai ziņojumus par skolu avārijas stāvoklī, kurai jumts, kas bijis avārijas stāvoklī, pirms pusgada jau ir kapitāli saremontēts, steidzami jāizvērtē attiecīgo ierēdņu atbilstība viņu ieņemamajiem amatiem. Pretējā gadījumā sabiedrība arī turpmāk būs spiesta noraudzīties šovā, kur dažas ainas atgādina vājprātīgo namu.
