Braucot uz Rīgas pusi, šosejas malā vairākās vietās redzami plaši lauki ar uzrakstiem «Pārdod zemi».
Braucot uz Rīgas pusi, šosejas malā vairākās vietās redzami plaši lauki ar uzrakstiem “Pārdod zemi”. Cenas, starp citu, pēc 1. maija, kad zemes tirgū stipri auga piedāvājums, kritušās. Taču, skatoties uz šiem it kā pārdodamajiem laukiem, neviļus rodas iespaids, ka tiek pa kvadrātmetram izpārdota apbūvei mūsu lauksaimniecības zeme.
Tomēr tā nav. Ne vienmēr no ceļa pārskatāmais, acis priecējošais lauks ceļā malā ir tā zeme, ko kāds grasās pārdot. Šī vienkārši ir laba vieta reklāmas izvietošanai. Apbūves gabali, kas domāti tirgošanai, visdrīzāk atrodas kādā kotedžu rajonā, atstatu no lielās transporta maģistrāles.
Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds saka: “Bažas, ka pašreizējais būvniecības bums “atrauj” lauksaimniecībā izmantojamās zemes, manuprāt, varētu būt pamatotas dažos Pierīgas pagastos. Zemgalē ir pietiekami stipras zemkopības tradīcijas. Laukos, kur aug cukurbietes vai labība, viss, kā saka, līdz kantīm ir apsēts, un nevienam nenāk prātā izmantot šo zemi citiem mērķiem.”
Aptuveni rēķinot, pēdējos trīs gados Jelgavas rajonā ir pārveidoti jeb transformēti ap 0,2% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Pārsvarā tie ir smilšaini neliela izmēra lauciņi klusākās vietās, piemēram, nomaļā upes ielokā tepat pie pilsētas robežas.
Kā redzams no tabulas, visbiežāk tiek pārveidoti lauki Iecavas krastos, Valgundē un, protams, Ozolnieku novadā, kam cauri vijas Jelgavas – Rīgas šoseja. Nupat zemes transformācijas atļauju saņēmušais uzņēmējs no Ozolniekiem Alnis Birkāns “Ziņām” teica, ka viņš savu 2,5 hektāru lauksaimniecībā izmantotās zemes īpašumu, kas atrodas pie Klijēnu ceļa, nolēmis izpārdot piecpadsmit savrupmāju pircējiem. Darbi sokas, kā plānots. Tagad vietai, kur padomju laikos bija mazdārziņi, tiek “pievilkts” gāzesvads, asfaltēts ceļš un radīti citi labumi, kas svarīgi apbūves gabalu tirdzniecībā. Protams, ne novada Domei, ne vides, ne arī lauksaimniecības pārvaldei pretenziju nav.
Vilnim Vīksnam no Vilces pagasta Tīreļiem, kas arī ieguvis atļauju zemes transformācijai, vajadzība ir cita. Viņš lauka malā nolēmis būvēt māju. Arī tur viss, protams, ir loģiski un likumīgi.
Taču kādi ir ierobežojumi lauksaimniecības zemju transformācijā?
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.684 ir divi nosacījumi, kas nosaka valsts intereses nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošanā un attīstībā. Zemes transformācija nav atļauta, ja, pirmkārt, lauka platība nav mazāka par 50 hektāriem (turklāt šajā platībā ieskaitāmi pagastu un māju ceļi), otrkārt, zemes kvalitātes novērtējums nav mazāks par 50 ballēm. Attiecībā uz mūsu auglīgajiem Zemgales laukiem ir papildu nosacījums – Jelgavas rajona Glūdas, Svētes, Platones, Zaļenieku, Lielplatones, Jaunsvirlaukas, Sesavas, Elejas un Vilces pagastos šis zemes auglības vērtējums nav mazāks par 60 ballēm.
“Ja attiecīgais zemes gabals atbilst minētajiem nosacījumiem, to transformēt nedrīkst, bet, ja tikai vienam, – drīkst. Izņēmumi katrā atsevišķā gadījumā ir iespējami vienīgi ar īpašu Ministru kabineta lēmumu,” skaidro Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļas vadītāja vietnieks Jāzeps Ošs.
20. jūlijā Ministru kabinets nedaudz mainījis lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformēšanas kārtību. Pirmais gājiens zemes īpašniekam gan ir tāds pats kā agrāk. Proti, vispirms viņam par vēlēšanos pārveidot savu lauksaimniecības zemi jāinformē vietējā pašvaldība. Tā savukārt izskata transformācijas ierosinātāja vēlmes atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai detaļplānojumam. J.Ošs gan piebilst, ka teritorijas detaļplānojums nav izstrādāts lielai daļai pagastu. Tādēļ parasti tiek ņemti vērā iepriekš minētie nosacījumi par 50 hektāriem un 50 vai 60 zemes kvalitātes ballēm.
Induļa Emša valdības laikā zemes transformācijas lietās stingrākas ir kļuvušas ekoloģiskās prasības. No 20. jūlija saimniekam, kas vēlas pārveidot savu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jāiesniedz dokumenti arī vides reģionālajā pārvaldē, kas dod ne tikai savu atzinumu par šīs darbības nekaitīgumu apkārtējai videi, bet arī izstrādā tehniskos noteikumus noteiktā gabala apsaimniekošanai.
***
Jelgavas Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes izsniegto zemes transformācijas atļauju skaits un kopējā platība (ha)
Vilce 1 1
Vircava 4 2,99
Sesava 1 0,57
Valgunde 7 48,39
Svēte 6 3,36
Sidrabene 13 74,75
Platone 3 4,21
Līvbērze 1 14,9
Kalnciems 2 2,37
Jaunsvirlauka 3 1,9
Glūda 1 0,89
Eleja 1 0,2
Ozolnieku novads 25 77,57.
