Reformātu jeb kalvinistu baznīca ir kārtējā vecās Jelgavas būve, kura nav sasniegusi mūsdienas. Tā reiz atradās aptuveni tur, kur tagad ir Jelgavas 3. pamatskolas kreisais spārns, bet tālāk no Uzvaras ielas un, iespējams, vairāk uz tagadējā skolas sporta laukuma pusi, lēš vēsturnieks Andrejs Dābols. To sākotnēji varēja uzskatīt par hercogistes galma baznīcu. «Vairākas Kurzemes hercogienes, kā Luīze Šarlote, hercoga Jēkaba laulātā draudzene, un abas Frīdriha Kazimira laulātās draudzenes, piederēja pie kalviešu baznīcas. Lūgšanas sākumā noturēja pils «kalviešu zālē», vēlāk mazajai draudzītei izdevās no hercoga Ferdinanda izdabūt atļauju svabadai lūgšanu noturēšanai. Ap 1740. gadu tai bija pašai sava baznīca Uzvaras ielā,» vēstīts pirmskara Jelgavas ceļvedī. 1882. gadā baznīcu pārbūvēja ar torni, tas tika pabeigts 1891. gadā. Arī draudze iegājusi vēsturē, jo tieši Jelgavā 1645. gadā dibināta pirmā reformātu draudze Latvijā. Pēc hercogieņu vēlmes Jelgavas kalviešu baznīca kļuva pieejama vietējai tautai, kurai tā kalpoja arī pirmās brīvvalsts laikā. Starp citu, no 1920. gada beigām līdz 1942. gadam Jelgavā pastāvēja Atmodas baptistu draudze, kura savām vajadzībām īrēja šo pašu reformātu baznīcu, tā tika sagrauta 1944. gada vasarā. Kā liecina kara beigu fotogrāfijas, šis dievnams bijis izpostīts daudz vairāk nekā citi. Jāpiebilst, ka, attīstot Mārtiņa Lutera sāktās pārmaiņas, reformātu baznīcas zināmākais aizsācējs un veidotājs bija Žans Kalvins (1509 – 1564) Šveicē, tāpēc reformātu baznīcas mēdza saukt arī par kalvinistu (vai agrāk kalviešu).
