Abos attēlos redzam vienu un to pašu vietu pirms Otrā pasaules kara un mūsdienās. Fotogrāfs atradies pie Svētās Trīsvienības baznīcas altāra vietas un iemūžinājis dievnama centrālā joma zāli virzienā uz tās ieeju, virs kuras slejas tornis. Mūsdienās baznīcas telpas vietā ir tukšs laukums un dievnamu pat nevarētu atjaunot, jo tā mūru robežās ielauzušās LLU ēkas. Taču torņa rekonstruētāji parūpējušies, lai jelgavnieki un tūristi gūtu priekšstatu par dievnama apmēriem. No torņa, kas bija ieeja baznīcā, Driksas virzienā iezīmēta dievnama ārsienu robeža – pie torņa kā valnis, bet pagalmā tā ir sarkana bruģa josla. Vistālāk no torņa kontūru noslēdz altāra joma pusloks. Pēc Hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma 1567. gadā Svētās Trīsvienības luterāņu draudzei sāka celt jaunu dievnamu. 1615. gadā pabeidza būvēt baznīcu, bet torni – 1862. gadā. Dievnamā darbojās vācu luterāņu pilsētas un lauku draudzes, kamēr latviešu luterāņiem bija Sv.Annas baznīca, kura ir otra vecākā. Baznīcu izpostīja 1944. gadā, taču ārsienas bija veselas un dievnamu varēja atjaunot. Tomēr pēc padomju varas iestāžu rīkojuma baznīcu nojauca, torni atstājot tūrisma nolūkiem. 1940. gadā visa vācu draudze aizceļoja un pēc kara neatgriezās.
