Šoreiz vecā bilde vienlaikus ir pretrunīgi pasniegtu vēstures notikumu liecība. Pirms 69 gadiem – 1941. gada 29. jūnijā – Jelgavu sasniedza Otrais pasaules karš un pilsētā bez šaušanas un vardarbības iesoļoja vācieši. Kā redzams attēlā, viņus sagaidīja ar sarkanbaltsarkaniem karogiem. Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Andrejs Dābols skaidro, ka pretēji padomju laikos kultivētiem priekšstatiem vācu karaspēku vairums jelgavnieku sagaidīja kā atbrīvotājus, jo vēl pirms pāris nedēļām bija piedzīvotas 1941. gada 14. jūnija deportācijas un komunistu režīma genocīds. Pēc šīm šausmām jelgavnieki sākumā vācu okupāciju uztvēra kā svētkus, un attēlā redzamie karogi plīvoja pēc iedzīvotāju iniciatīvas. Vienlaikus šis attēls liecina par padomju laiku meliem, kurus reiz stāstīja skolās, ka vācieši Jelgavā esot ienākuši ar nežēlīgām kaujām un vardarbīgi. Taču drīz jelgavniekiem bija jāatzīst, ka vāciešu sagaidīšana bija pāragrs un naivs prieks, jo arī fašisma režīms ķērās pie īpašumu nacionalizācijas un nekādu brīvību tautai nenesa. Abās fotogrāfijās redzam Lielo ielu pie krustojuma ar Pasta ielu. Vecajā bildē karavīri soļo virzienā no Dobeles šosejas uz Lielupes tiltu. Pasta iela atzarojas pa labi no Lielās ielas, iepretim augstajam daudzstāvu namam kreisajā pusē. Kā vēstīts iepriekš, pirms kara Pasta iela neturpinājās aiz Lielās ielas, precīzāk, no Lielās ielas tā sākās. Arī daudzstāvu namu kreisajā pusē iepretim Pasta ielai esam jau aprakstījuši. Pirmās brīvvalsts laikā tajā atradās Rīgas Komercbankas Jelgavas nodaļa. Mūsdienās šīs ēkas vietā Pasta iela turpinās arī pa kreisi no Lielās ielas, bet labajā pusē koka mājiņu vietā ir grāmatnīcas un dzīvokļu nams, aiz tās pāri krustojumam – Domes ēka.
