«Man var atņemt ēku, bet ne bērnudārzu,» dažos vārdos komentējot Jelgavas Domes vakar pieņemto lēmumu iegādāties finansiālās grūtībās nonākušā uzņēmuma «Psiholoģijas centrs» bērnudārza «Saulītes rakari» ēku Skautu ielā 1a, teic tā vadītāja Ilze Tomašūna. Viņa pauž apņēmību kopā ar vecākiem, kuru atvasēm pēc 31. maija, iespējams, būs jāmeklē cita izglītības iestāde, šajā situācijā vēl nelikt punktu. Pašvaldība pauž, ka tāds solis savā ziņā palīdzējis glābt privāto bērnudārzu reputāciju.
«Ziņas» jau rakstīja, ka Jelgavas Domes Finanšu komitejas aprīļa sēdē tika atklāts fakts, ka 16. aprīlī pašvaldības pilnvarota persona piedalījusies SIA «Psiholoģijas centrs» piederošās ēkas Skautu ielā 1a izsolē, kas tur bija nonākusi nenomaksāto kredītsaistību dēļ, un nosolījusi nekustamo īpašumu par 81,4 tūkstošiem latu (sākuma cena 49,4 tūkstoši latu). Par to sašutumu pauda uzņēmuma vadītāja I.Tomašūna, kas bija cerējusi, ka bērnudārzu izsolē iegūs, piemēram, Hipotēku banka, ar ko radušās problēmas par kredīta atmaksu, un varēs turpināt darbu. Taču negaidot bērnudārzs nonācis pašvaldības rokās.
Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, atbildot uz «Ziņu» jautājumu, lēmumu iegādāties nekustamo īpašumu Skautu ielā 1a gan nesauc par pēkšņu vai vienā dienā pieņemtu.
«Lai arī īpašniece Ilze Tomašūna neuzskatīja par vajadzīgu pašvaldību informēt par problēmām, visu šo laiku esam sekojuši līdzi situācijai. Tāpēc, izvērtējot «Latvijas Vēstnesī» publicēto informāciju par izsoles rīkošanu un īpašuma sākuma cenu, pieņēmām lēmumu tajā piedalīties,» viņš skaidro, piebilstot, ka pašvaldība ilgstoši saskārusies ar dažādām problēmām, kas saistītas ar SIA «Psiholoģijas centrs».
Uzņēmumam ir ne tikai nenokārtotas kredītsaistības ar Hipotēku banku, bet arī uzkrāts parāds par komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt maijā Jelgavas Izglītības pārvaldei liecinieka statusā jāpiedalās tiesas prāvā par uzņēmuma nodokļu parādu valstij.
«Uzskatu, ka šī situācija negatīvi ietekmē ne tikai pirmsskolas izglītības iestādes «Saulītes rakari» reputāciju, bet arī mazina vecāku uzticēšanos privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm kopumā,» spriež pilsētas mērs.
Jāņa ielas ēku neplāno iegādāties
Lai gan rindā uz pašvaldības bērnudārzu ir aptuveni 800 bērnu un jaunas iestādes atvēršana Ganību ielā 66, kā arī Skautu ielā 1a to mazinātu par 431 vietu, Dome neplāno iegādāties bijušā bērnudārza «Alfa» ēku Jāņa ielā 4.
Tomēr vakar notikušajā Domes sēdē pašvaldības iecerēm oponēja deputāts Dainis Liepiņš («Reģionu alianse»), aicinot apsvērt ideju iegādāties bērnudārzu Jāņa ielā: «To var iegādāties lēti, tas paredzēts lielākam bērnu skaitam, tāpēc pašvaldībai būs izdevīgāks.» Mēra vietnieks Aigars Rublis («Vienotība») gan pauda, ka par šādu iespēju pašvaldība nav interesējusies. «Jāņa ielas bērnudārzs ir sliktā stāvoklī, nepieciešami lieli ieguldījumi,» pašvaldības viedokli pauda izpilddirektore Irēna Škutāne, noraidot D.Liepiņa rīcībā nākušo informāciju, ka, iespējams, ēkā Skautu ielā iecerēta viesnīca, kurā varētu uzņemt netālā sporta kompleksa «Zemgale» klientus.
Ēkas uzturēšana sagādā bažas
Aptaujātās privāto pirmsskolas izglītības iestāžu, kādu Jelgavā kopā ar «Saulītes rakariem» ir astoņas, vadītājas vēl viena pašvaldības bērnudārza parādīšanos izglītības piedāvājumā neuztver kā konkurences palielināšanos.
«Mūsu darbība stipri atšķiras gan no pašvaldības, gan citām privātajām izglītības iestādēm. Vecāki apzināti izvēlējušies vest savus bērnus pie mums. Tāpēc nemaz neuztraucamies, ka būs vēl viens bērnudārzs. Esam pat priecīgi, jo tā ir ļoti laba ziņa tiem vecākiem, kuri stāv rindā uz pašvaldības iestādi. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka viņi nevar atļauties privāto,» pauž uzņēmuma «Saules bērnu dārzs» direktore Iveta Pavziniuka.
Iestādē, kura kā bērnudārzs darbojas no 2011. gada, patlaban zinības apgūst 20 bērnu. Tas ir teju maksimums, ko pieļauj telpas ēkā Kadiķu ceļā 19. Neko lielāku privātais bērnudārzs pagaidām nevar atļauties. «Lielākās bažas mums sagādā ēkas uzturēšana. Nevaram paplašināties, jo apzināmies, ka vecāki nespēs to segt,» par faktoru, kas savā ziņā izrādījās klupšanas akmens arī «Saulītes rakaru» lietā, teic I.Pavziniuka.
Jādzīvo saskaņā ar finansiālajām iespējām
To izprot arī privātās izglītības iestādes «Pūčuks» vadītāja Inese Krasmane. «Mūsu ēka ir tikpat veca un, varētu teikt, identiska ar «Saulītes rakariem». Taču atšķirība tā, ka es to 2000. gadā privatizēju par aptuveni 42 tūkstošiem latu, bet Ilzei Tomašūnai trekno gadu izraisītajā «burbulī» nācās maksāt daudz, daudz vairāk,» viņa meklē kolēģes finansiālās neveiksmes iemeslus. I.Krasmane atzīst, ka ekonomiskā krīze pirms četriem gadiem bija jūtama arī viņas vadītajā iestādē. Vairāki bērni izceļoja uz ārzemēm, kā arī radās problēmas ar nodokļu nomaksu. Taču nu situācija ir stabilizējusies. «Sūdzēties būtu grēks. Esam pilni. Lai tiktu mūsu iestādē, vecākiem pat jāstāv rindā. Protams, mēs gribētu straujāk attīstīties, kļūt modernāki, bet jādzīvo saskaņā ar finansiālajām iespējām. Pagaidām galā tiekam. Ļoti gaidām no valsts tos sen solītos 130 latus, tas atvieglos situāciju,» vērtē «Pūčuka» vadītāja. Vecāki par bērnu viņas vadītajā iestādē mēnesī maksā 50 latu saimniecības naudu, kā arī par ēdināšanu – 1,7 latus dienā. Pašvaldība par bērnu privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm pārskaita 85 latus. ◆
Tas bija nepatīkams pārsteigums
Agrita Grotuze, sešgadīgās «Saulītes rakaru» audzēknes mamma
◆ Ziņa, ka mūsu bērnudārza ēka nonākusi pašvaldības īpašumā, nāca kā negaidīts un nepatīkams pārsteigums. Īpaši apbēdināja pašvaldības attieksme, ka īsti netiek piedāvāts risinājums, ko mums darīt pēc 31. maija. Saprotu, ka bērnudārza vadītāja arī meklē alternatīvus risinājumus. Taču vasara ir pārāk īss laiks. Turklāt visiem bērniem nav vecvecāku laukos, kur to pavadīt. «Saulītes rakarus» mēs izvēlējāmies tāpēc, ka pašvaldības bērnudārzā nebija vietas. Taču rezultātā esam ļoti apmierināti – izglītības līmenis te ir pietiekami augsts. Meita arī labi iejutusies «Saulītes rakaros». Būtu skumji pēkšņi kaut ko radikāli mainīt.
