13. novembrī Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde “Triju Zvaigžņu ordeņa gaismā”. Tās mērķis – parādīt kaut dažus no mūsu novada ļaudīm, kas saņēmuši šo augsto apbalvojumu.
13. novembrī Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde “Triju Zvaigžņu ordeņa gaismā”. Tās mērķis – parādīt kaut dažus no mūsu novada ļaudīm, kas saņēmuši šo augsto apbalvojumu.
Muzeja direktore Gita Grase šajā sakarā “Ziņām” teica: “Kad nolēmām apkopot ziņas par novadniekiem, kas saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni, atklājās, ka ne ordeņa domei, ne arī pašvaldībai tādu datu nav. Protams, ordeņu diplomi ir numurēti, taču ordeņa domes sekretariātā mums varēja piedāvāt vienīgi apbalvoto personu alfabētisko sarakstu. Ja tur, piemēram, ir trīs Jāņi Bērziņi, tad ej nu saproti, kurš ir kurš un no kurienes. Patlaban ir apzināts apmēram četrdesmit apbalvoto personu, kuras ordeni vai goda zīmi ir saņēmušas pēc tā atjaunošanas 1994. gada 31. oktobrī.”
Pamatojoties uz labo pieredzi, ka šādā pētnieciskajā darbā var sekmīgi iesaistīt skolu jauniešus, muzeja darbiniece Laila Avenīte sazinājās ar Spīdolas ģimnāziju. Trīspadsmit jauniešu apņēmās vākt materiālus par astoņiem ar Triju Zvaigžņu ordeni (TZO) un tā goda zīmi apbalvotiem cilvēkiem. Par vēl pieciem šā apbalvojuma saņēmējiem muzejam bija materiāli no iepriekšējos piecos gados īstenotā projekta “Mūsu novada ļaudis Latvijas Republikai”. Tajā vēl bez “spīdoliešiem” darbojās Kalnciema vidusskolas, 4. vidusskolas, Teteles pamatskolas audzēkņi.
Pagājušajā pavasarī “spīdolieši” uzsāka savus pētījumus, intervijas, un nupat 6. novembrī muzejā notika šā darba atskaite. Sanāca desmit “spīdoliešu” 9. sociālās klases meiteņu un viens puisis, kā arī astoņi no trīspadsmit viņu pētījumu objektiem: Latviešu strēlnieku piemiņas parka veidotājs Voldemārs Birznieks (TZO 5. šķira), plaša vēriena tautsaimnieks, Austrālijas latviešu centra “Dzintari” veidotājs un vecais jelgavnieks Imants Kapsis, jelgavniece Latvijas valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa (TZO 5. šķira), vēsturnieks un Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs (TZO Zelta goda zīme), horeogrāfs jeb danču meistars, vairākkārtējs lielo deju svētku virsvadītājs Vilis Ozols (TZO Zelta goda zīme), vēsturnieks, izcilais tautfrontietis, pedagogs Andris Tomašūns (TZO 3. šķira), akadēmiķe, LLU profesore, Augstākās izglītības padomes vadītāja Baiba Rivža (TZO 4. šķira), vēstures pētnieks, sabiedriskais darbinieks Modris Ziemelis (TZO Zelta goda zīme).
Projekta prezentācija notika sirsnīgā atmosfērā. Arhīva direktore runāja par to, ka skolēnu savāktie materiāli ir vērtība, kas, pēc viņas pārliecības, tiks glabāta ilgi. Ko nozīmē “ilgi” Latvijas Valsts arhīvam? Salīdzinājumam direktore piebilda, ka tur glabājas dokumenti pat no XXIII gadsimta. No ne tik dāsnajām “čūsku dūrēju” zemēm Valgundes pagastā nākušais Vilis Ozols ar humoru stāstīja, kā viņam padomju laikos aizgāja garām Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums. Proti, kara laikā viņš dabūjis iet latviešu leģionā. Tas krievu kungiem skaitījās nenomazgājams traips biogrāfijā. Andris Tomašūns bija atnesis savu ordeni, ja tā var teikt, aptaustīšanai. Jāpiebilst, ka viņam un profesoram, agrākajam LLU rektoram Voldemāram Strīķim ir no jelgavniekiem visaugstākais apbalvojums – TZO 3. šķira. Viņiem vēl jāpieskaita Latvijas cukura rūpniecības (tostarp arī Jelgavas Cukurfabrikas) dibinātājs Jānis Laže, kuram pēc mūsu cukura panākumiem 1937. gada pasaules izstādē Parīzē tika piešķirts TZO jau augstākā pakāpē pa otram lāgam.
