Vakar Lauksaimniecības universitātē notika Latvijas un Dānijas kopprojekta «Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi» (kodekss) ekspertu darba seminārs.
Vakar Lauksaimniecības universitātē notika Latvijas un Dānijas kopprojekta «Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi» (kodekss) ekspertu darba seminārs.
Lauksaimniecības prakses nosacījumi būtībā nozīmē lauksaimnieciskās ražošanas un vides mijiedarbību, lai sekmētu lauksaimnieku izvēli un labāku rezultātu sasniegšanu. Nosacījumi ietver sevī pastāvošo likumu un Eiropas direktīvu prasību apkopojumu, aktuālus jautājumus, ko nepieciešams pacelt likumdošanas līmenī, un ieskatu turpmākajās norisēs.
Torbens Bonde, Dānijas Vides aizsardzības aģentūras pārstāvis, kas piedalās mūsu nosacījumu projekta finansēšanā, kā 1991. gadā pieņemtās ES Nitrātu direktīvas izpildes komisijas loceklis uzmanību vērsa uz tās nozīmīgākajiem aspektiem vispārējā piesārņojuma mazināšanu un godīgas konkurences veicināšanu starp fermeriem. Taču direktīvas prasību ieviešana praksē notiekot gausi. Dānijā tā realizējoties bez problēmām, turpretī vairākas citas Eiropas valstis (Vāciju, Holandi u.c.) nākoties brīdināt, lai pēc tam ķertos pie vēl stingrākiem sodiem un tiesu darbiem.
Latviju T.Bonde raksturoja kā valsti ar labiem priekšnoteikumiem direktīvas ieviešanai un realizēšanai. Piemēram, šejienes nelielais lopu blīvums neizraisot vajadzību būtiski mainīt saimniekošanas struktūru.
Kristīna Jakobsone, Zviedrijas Lauksaimniecības mehanizācijas institūta vadošā speciāliste un eksperte iepazīstināja ar programmas «Baltic 21» (saistīta ar darbību Baltijas jūras reģionā) un HELCOM projekta un tajos ietverto apakšprojektu nostādnēm. Līdztekus svarīgākajiem vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem ilgstošas attīstības sasniegšanai tika uzsvērta izglītības un mācību nozīme, paraugsaimniecību tīkla izveides nepieciešamība. Šos projektus iespējams izmantot, izstrādājot šejienes nosacījumus.
Ārvalstu eksperti un Henings Fogeds, projekta «Labas saimniekošanas prakses nosacījumi» vadītājs no Dānijas bija apmierināts ar tā realizācijas gaitu un mūsu puses speciālistu līdzdarbību. Plašais šejienes ekspertu loks (55), Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālais risinājums, starpministriju komisijas projekta pārraudzība un Lauksaimniecības universitātes prātu līdzdarbošanās padarot projektu tiešām par dzīvotspējīgu.
Savukārt, ja nosacījumu prasības izdosies saskaņot ar Eiropas Savienības prasībām, kodeksā ietverto direktīvu realizācijā iespējams cerēt uz Eiropas finansējumu 75 procentu apmērā. Kaut arī tā ir vajadzīgo līdzekļu lielākā daļa, arī atlikušo 25 procentu atrašana pēc abu ministriju speciālistu domām varētu sagādāt nopietnas problēmas.
Šobrīd svarīgākais ir pašu nosacījumu izstrādāšana. Pirmo veikumu seminārā analizēja visu darba grupu vadītāji. Tuvākajos divos mēnešos, ieklausoties ārvalstu speciālistu pieredzē un izmantojot lietderīgākos ieteikumus pareizai saimniekošanai, projektu «Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi» pamatvilcienos vajadzētu sagatavot.
